Piektdien, 6. decembrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes   fakultātē notika ikgadējā konference “Zemes pārvaldība un mērniecība”, kurā tika turpinātas gan iepriekšējos gados apskatītas tēmas, gan arī pavisam jaunas.

Viens no jaunajiem virzieniem konferencē šogad bija pievēršanās arī ūdens pārvaldības un mērniecības tematikai, ko pārstāvēja gan LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektors Armands Celms un docente Inese Bīmane ar prezentāciju “Ūdens līmeņa novērojumu vēsturisks apskats”, gan Valsts zemes dienesta Kurzemes Reģionālās nodaļas vadītāja Inga Liepiņa, kura stāstīja par netipisku kadastra sistēmas problemātiku – proti, kā tajā reģistrēt objektus, kas uzbūvēti jūrā?

Sakārtot situāciju ar jūras objektu reģistrāciju kadastrā nepieciešams gan ES direktīvu dēļ, gan, lai veicinātu investoru interesi par būvniecību jūrā, tāpat to nosaka Zemes pārvaldības likuma prasības. Latvijas jūras teritorijā atrodas bākas, moli, piestātnes, vadugunis un citas hidrotehniskās būves, un interesanti, ka uzbūvēta arī jau pirmā dzīvojamā ēka (uz uzbēruma, kas no krasta iesniedzas jūrā). Vairāki no šiem objektiem, piemēram, Irbes bāka vai Rucavas mols, patlaban nav reģistrēti ne kadastrā, ne zemesgrāmatā. Domājot par šīs situācijas risinājumu, patlaban par labāko ticis atzīts priekšlikums neveidot īpašu jūras kadastru, bet gan jūras objektus reģistrēt esošajā kadastrā, kas tiktu papildināts ar jaunām zemes vienībām jūrā (šādā veidā jau savulaik tikusi atrisināta situācija ar Kolkas bāku).

A. Celms un I. Bīmane iepazīstināja ar īsu ūdens līmeņu novērojumu vēsturi – izrādās, ka šādus novērojumus cilvēce veikusi jau kopš seniem laikiem, jo vienmēr bijis svarīgi prognozēt ūdens līmeņa izmaiņas. Baltijas jūrā ilgākie ūdens līmeņa novērojumi tikuši veikti Stokholmā, kuru rezultātā konstatēts, ka pēdējo 200 gadu periodā ūdens līmenis Baltijas jūrā samazinājies par vienu metru. Latvijā jūras līmeņa izmaiņas bijušas mazāk “drastiskas” – Daugavgrīvā ūdens līmenis 80 gadu periodā palielinājies par nieka 20 centimetriem, bet Liepājā vispār palicis gandrīz nemainīgs (ar pavisam nelielu tendenci samazināties). Savukārt vidēji Latvijas piekrastē ūdens līmenis 100 gadu laikā paaugstinās par 15 centimetriem. No auditorijas tika uzdots jautājums – vai tiešām, kā secināts dažos pētījumos, pēc 50 gadiem Jelgava varētu atrasties jūras krastā? -, kam sekoja A. Celma diplomātiska atbilde, ka tas esot “ļoti dinamisks secinājums”.

Praktiskas prezentācijas mērnieku auditorijai sniedza Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras GNSS pastāvīgo bāzes staciju daļas vecākais eksperts Didzis Dobelis, kā arī SIA GeoStar pārstāvis Atis Vallis. D. Dobelis no problēmgadījumu pieredzes sadarbībā ar LatPos lietotājiem iepazīstināja ar dažiem svarīgiem faktoriem, kas mērniekiem būtu jāatceras, veicot mērījumus. Daži no tiem ir visai triviāli – piemēram, stabils interneta pieslēgums (praksē esot bijis gadījums, kad mērniekam beidzies mobilo sakaru operatora noteiktais datu plūsmas apjoma limits, pēc kura interneta ātrums tiek strauji samazināts), nepieciešamība veikt kontrolmērījumus, instrumentu programmatūras atjaunošana. Svarīgs mērnieka ikdienas darba punkts ir mērījuma laika plānošana, uzsvēra Dobelis. Pirms doties uz lauka veikt mērījumus, jāseko līdzi paredzamajam satelītu skaitam un to izvietojumam, bet jo īpaši – jonosfēras aktivitātei. Saules aktivitāte no 2012. gada beigām tikai pieaug, un šobrīd esot jau pārsniegusi kritisko robežu, pie kuras kļūst problemātiski veikt precīzus mērījumus. Taču labā ziņa ir tā, ka saules aktivitātei piemīt ikdienišķais cikliskums un, piemēram, pašlaik vajadzētu izvairīties no mērniecības darbu veikšanas laikā no vieniem līdz diviem, kad saules aktivitāte sasniedz savu maksimumu.

A. Vallis turpināja tēmu par saules aktivitāti, uzsverot Trimble tīkla sniegtās priekšrocības, kur GNSS datu korekciju serviss reālajā laikā informē instrumentu par jonosfēras aktivitāti un līdz ar to ir iespējams redzēt, cik lielu kļūdu tā rada. Pēc auditorijas uzdotajiem jautājumiem, Vallis nonāca arī līdz Trimble tīkla izmantošanas tiesiskā un praktiskā aspekta aplūkošanai, uzsverot, ka, lai gan Trimble tīkls Latvijā aizvien nav validēts, tomēr esot mērnieki (turklāt to skaits augot), kas to izmanto, jo “praksē tiek darīts citādi, nekā ierakstīts likumos”. Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vītols aicināja aktīvāk lobēt Trimble tīkla validāciju, taču Vallis sacīja, ka šajā ziņā no GeoStar puses esot izdarīts viss iespējamais. Diskusiju slēdza konferences vadītājs Armands Celms, rezumējot, ka Trimble tīkla validācijas trūkums ir “nopietna problēma, kurai vajadzētu rast kopīgu risinājumu”.

Interesantu uzstāšanos sniedza arī SIA „MikroKods” Tālizpētes un fotogrammetrijas atbalsta inženieris Grigorijs Goldbergs, kurš prezentācijā “Satelītu ainu vadītā klasifikācija, izmantojot ERDAS programmatūru” parādīja, kā ikvienam interesantam pieejama vienkārša un ērta iespēja virspusēji pētīt dažādu ģeotelpisku procesu norisi. Viss, kas nepieciešams – LANDSat satelītu fotogrāfijas, kuras pieejamas internetā par brīvu (piemēram, jebkurai Latvijas teritorijas vietai gada laikā tiek uzņemtas 20 satelītainas, tiesa gan, tikai apmēram ceturtā daļa no tām ir bez mākoņiem), kā arī programmatūra, ar kuras palīdzību var izveidot klasificētas ainas, izmantojot multispektrālo analīzi. Nepieciešams tikai iezīmēt attēlā parauglaukumu (piemēram, ja mērķis ir ieraudzīt visas apbūvētās teritorijas, kā parauglaukumu var iezīmēt kādu palielu ēku) un programma norādītājā areālā atzīmēs visas teritorijas, kas atbilst šī parauglaukuma krāsas spektram. G. Goldbergs demonstrēja piemēru ar pašizveidotu mežu teritoriju apjomu salīdzinājumu dažādos gados (LANDSat ainas pieejamas jau no 80-to gadu beigu/90-to gadu sākuma perioda).

Visvairāk konferences tematu bija veltīti zemes pārvaldības jautājumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta Zemes politikas nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš pastāstīja par juridiskajām dilemmām zemes atsavināšanas procesā. Viens no veidiem, kā varētu notikt zemes atsavināšana (piemēram, infrastruktūras būvniecības mērķiem), teorētiski varētu būt dāvinājums, tomēr tas īsti neatbilstot Civillikumā definētajam dāvinājuma mērķim, jo dāvinājumam jābūt labprātīgam, kā arī (piebilde no auditorijas) dāvinājumu pēc desmit gadiem iespējams paprasīt atpakaļ. “Pirkuma – pārdevuma” formu savukārt sarežģī nepieciešamība noteikt zemes gabala vērtību, jo nav skaidrs, kas varētu būt likumā noteiktā “taisnīgā atlīdzība”. Tirgus vērtību šādos gadījumos neesot nemaz nav tik viegli noteikt, jo šādi, infrastruktūras apbūvei paredzēti zemes gabali tirgū parasti nenonāk. Risinot šos jautājumus, topošajā Zemes pārvaldības likumā paredzēts ievērot savstarpēja izdevīguma principu starp procesa dalībniekiem (valsts/pašvaldība un zemes īpašnieks).

Valsts zemes dienesta Zemes reformas daļas metodikas eksperte Kristīne Sproģe prezentācijā “Zemes konsolidācijas realizācijas process Latvijā Valsts zemes dienesta skatījumā” stāstīja par VZD plānotajiem zemes konsolidācijas procesa etapiem. Paredzēts, ka pēc katra zemes konsolidācijas procesa ierosināšanas VZD speciālisti veiks izpēti un izlems, vai konkrētajā gadījumā zemes konsolidāciju vispār nepieciešams veikt (no auditorijas izskanēja viedoklis, ka šīs, vērtēšanas funkcijas pildīšanai tomēr vajadzētu piesaistīt pašvaldību speciālistus, kuri situāciju uz vietas pārzina labāk). Otrajā posmā notiks konsolidācijas plāna izstrāde, kuras ietvaros viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs zemes novērtēšana (kurai varētu izmantot vai nu kadastrālo vērtību, vai kvalitatīvo novērtējumu, vai arī izstrādāt pilnīgi jaunu novērtējumu tieši konsolidācijas vajadzībām). Konsolidācijas plāna realizācijas laikā notiks arī zemes kadastrālā uzmērīšana. Izmaksas par konsolidāciju segs gan valsts, gan paši zemes īpašnieki.

Konferencē uzstājās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta Zemes politikas nodaļas vecākā eksperte Daiga Paršova, kas pastāstīja par starptautiskajām iniciatīvām zemes un ar to saistīto resursu pārvaldībā, RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta docents Armands Auziņš, kurš savukārt iepazīstināja ar starptautisko pieredzi zemes izmantošanas novērtēšanā un LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektors Aivars Ratkevičs, kurš informēja par pēdējo gadu aktualitātēm Latvijas – Krievijas robežas demarkācijas darbos.

Konferences prezentācijas:

Zemes izmantošanas tiesiskie aspekti

Edvīns Kāpostiņš, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta Zemes politikas nodaļas vadītājs

 Ūdens līmeņa novērojumu vēsturisks apskats

Inese Bīmane, LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras docente,

Armands Celms, LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektors

Zemes konsolidācijas realizācijas process Latvijā Valsts zemes dienesta skatījumā

Kristīne Sproģe, Valsts zemes dienesta Zemes reformas daļas metodikas eksperte

Starptautiskās iniciatīvas zemes un ar to saistīto resursu pārvaldībā 

Daiga Paršova, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta Zemes politikas nodaļas vecākā eksperte

Satelītu ainu vadītā klasifikācija, izmantojot ERDAS programmatūru

Grigorijs Goldbergs, Tālizpētes un fotogrammetrijas atbalsta inženieris, SIA „MikroKods”

 Priekšnosacījumi darbam ar Trimble VRS Now TEC servisu Latvijā

Atis Vallis, SIA GeoStar

Starptautiskā pieredze zemes izmantošanas novērtēšanā

Armands Auziņš, RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta docents

 Latvijas – Krievijas robežas demarkācijas darbi 2011 – 2013

Aivars Ratkevičs, LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektors

Izvērtējums par jūras teritorijas un tanī esošo objektu reģistrāciju Kadastrā

Inga Liepiņa, Valsts zemes dienesta Kurzemes Reģionālās nodaļas vadītāja

GNSS reālā laika pozīcijas fiksācijas un precīzu mērījumu veikšanas ietekmējošie faktori

Jānis Zvirgzds, LĢIA GNSS pastāvīgo bāzes staciju daļas vadītājs,

Didzis Dobelis, LĢIA GNSS pastāvīgo bāzes staciju daļas vecākais eksperts