Piektdien, 8. martā, tika aizvadīta Latvijas Mērnieku biedrības kopsapulce un atklātais seminārs, kā arī pirmo mērniecības Goda zīmju un Atzinības zīmju svinīgā pasniegšanas ceremonija. Informatīvi piesātinātā diena, kas ļāva mērniecības nozares pārstāvjiem uzzināt ne mazums jaunumu, noslēdzās ar svētku sajūtu, godinot nozares izcilniekus – pirmo goda apbalvojumu saņēmējus.

LMB kopsapulci atklāja tās valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve, informējot par biedrības 2012. gadā paveiktajiem darbiem, kā būtiskākos izceļot sanāksmes ar pašvaldības institūcijām (Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamentu un pilsētas Būvvaldi), apspriežot sadarbību ar mērniekiem, tikšanās ar Valsts zemes dienestu saistībā ar augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (ADTI) MK noteikumiem (problēmu risināšana šajā jomā turpinoties joprojām), ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru par Eiropas vertikālās augstumu atskaites sistēmas ieviešanu, dalību Eiropas Mērnieku biedrības ģenerālajā asamblejā Hannoverē, divu grāmatu izdošanu un citas aktivitātes. Dalību MK noteikumu izstrādes un citās darba grupās, grāmatu izdošanas (grāmatas “Ģeodēzijas izglītība un zinātne” autoram Jānim Klētniekam topot jau nākamā grāmata, par ko sīkāk varēšot uzzināt vasaras beigās) un semināru organizēšanas atbalstīšanu LMB plānojusi kā vienas no būtiskākajām aktivitātēm arī šogad.

Uz Latvijas Mērnieku biedrības valdes locekļu vēlēšanām (saskaņā ar ikgadējo rotāciju, valdi šogad pamet Uldis Mežulis un Edgars Dreimanis) tika izvirzīti kopumā 7 kandidāti – Aigars Ansbergs, Olafs Horsts, Māris Kaļinka, Andrejs Igaunis, Edgars Dreimanis, Māris Ruģelis un Juris Vītols, no kuriem no kandidēšanas atteicās Kaļinka un Vītols. No atlikušajiem pieciem pretendentiem valdes sastāvā tika ievēlēti Aigars Ansbergs un Andrejs Igaunis.

RTU docents Armands Auziņš kopsapulcē informēja par LMB biedru aptaujas rezultātiem. Par 2012. gada notikumu nozarē atzīta ADTI jauno noteikumu pieņemšana, ko par būtiskāko atzinuši pārliecinošais vairākums – 59% aptaujāto. Jautājumā, par kādām tēmām visvairāk būtu nepieciešams rīkot seminārus, lielāko atbalstu (37%) guvušas “ģeodēzijas problēmas un risinājumi”,  kam seko “normatīvo aktu izmaiņas” ar 27% aptaujāto balsīm un “jaunākās tehnoloģijas”, par kurām seminārus vēlētos apmeklēt 25% aptaujas dalībnieku. Mazākā puse (46%) no biedriem šogad vēlētos piedalīties LMB sporta spēlēs, savukārt jautājumā par to, kādi jauni simboli LMB būtu nepieciešami, 60% uzskata, ka biedrībai būtu jāievieš savs karogs.

Turpinājumā Jānis Klīve rosināja balsot par LMB izstāšanos no Starptautiskās mērnieku federācijas (saglabājot dalību tikai Eiropas mērnieku biedrībā), jo dalība tajā esot kļuvusi par finansiālu slogu bez adekvātas atdeves. Vairāki klātesošie tam gan iebilda, taču līdz balsošanai jautājums nemaz nenonāca, jo to no dienaskārtības noņēma uzņēmuma “GPS Partners” pārstāvis Andris Cinis, kurš pieteicās personīgi apmaksāt nepieciešamo dalības naudu (ap 300 eiro gadā).

LMB semināra daļu atklāja Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Savā uzrunā viņš atzina, ka 2012. gadā notikusī mērniecības tirgus liberalizācija Rīgas pilsētā bijis pareizs solis, tomēr būvvalde plānojot vēl ciešāku sadarbību ar mērnieku darbu uzraugošajām institūcijām, lai vēl vairāk nodrošinātu mērījumu precizitāti. “Precizitāte ir tas, ko sagaidām no mērniecības”, sacīja I. Vircavs.

Turpinājumā uzstājās RTU docents Jānis Klētnieks, iepazīstinot ar zinātnisko lasījumu par triangulācijas vēsturi. Vēsturisko tematiku šķetināja arī RTU docents Jānis Kaminskis ar Jelgavas zinātniekam, doktoram Magnusam Georgam Paukeram veltītu ziņojumu. Pēc tam Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvis Valdis Bērziņš informēja par aģentūras aktualitātēm. Viens no mērniekus interesējošākajiem jautājumiem ir iecerētā pāreja uz Eiropas vertikālo augstumu atskaites sistēmu (EVRS).  Lai gan sākotnēji kā EVRS pārejas datums bija plānots 1. aprīlis, tagad tas pārcelts uz 1. oktobri, informēja V. Bērziņš. Patlaban turpinoties sagatavošanās darbi – izstrādāta un 7. martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta aktualizētā Ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcija (par to tiek gaidīti atzinumi arī no LMB un LKĢA, ierosinājumus koncepcijas uzlabošanai var iesūtīt ikviens interesents), turpinās darbs pie kvaziģeoīda modeļa izstrādes, ir izdots informatīvs buklets un notiek skaidrojoši semināri. Cita LĢIA aktualitāte ir nesen noslēgušais konkurss 5. Latvijas teritorijas aerofotografēšanas cikla veikšanai, kurā uzvarējusi Polijas kompānija MGGP Aero, jo piedāvājusi mazliet augstāku izšķirtspēju – 40 cm. Savukārt LATPOS tīklā patlaban notiekot validācija jau 24-tajai bāzes stacijai.

Semināra pirmās daļas noslēgumā uzstājās instrumentu un programmatūras tirgotāju pārstāvji, informējot par saviem jaunākajiem piedāvājumiem. GPS Partners pārstāvis informēja par Toponet programmatūras sestās versijas izstrādi, kuras pabeigšana plānota šā gada maijā – pārsvarā iespējas būšot tās pašas, kas šobrīd, taču ar nelieliem uzlabojumiem, piemēram, dinamiskāku dizainu, kurā viss būs pārredzams neatkarīgi no ekrāna lieluma. Nākotnē tiek plānoti arī būtiskāki uzlabojumi – vietējie analogi tādiem servisiem kā GNSS datu pēcapstrādes iespēja, nivelēšanas datu apstrāde, datu transformācijas, dažādu ģeoīda modeļu lietošana un citas iespējas, pie kuru programmēšanas risinājumiem patlaban tepat Latvijā strādājot Mārtiņš Reiniks, Jāzeps Lazdāns un Māris Kaļinka.

Kompānijas “Envirotech” pārstāvis īsumā iepazīstināja ar vairākiem instrumentiem, to vidū arī ProMark700, kas esot pašlaik tirgū vieglākais GNSS uztvērējs, uzņēmums “InfoERA” prezentēja ģeotelpiskās informācijas administrēšanas sistēmu GeoMap, savukārt SIA “Ģeotelpiskie risinājumi” pastāstīja par GeoScan moduļa iespējām topogrāfiskās informācijas datu automātiskajai konvertācijai no vecās specifikācijas uz jauno.

Semināra otro daļu atklāja Armands Auziņš ar prezentāciju, kā pats sacīja, par “tēmu, kas man traucē dzīvot jau trīs gadus” – zemes izmantošanas efektivitāti. Turpinājumā Valsts Zemes dienesta pārstāvji Viesturs Aigars un Jana Brice informēja par vairākām drīzumā gaidāmām normatīvo aktu izmaiņām, kas skars mērnieku darbu. V. Aigars pastāstīja par šogad plānotajiem grozījumiem skandalozajos MK Noteikumos Nr. 281 “Par augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas specifikāciju”, kas paredzēti, lai labotu konstatētās kļūdas, panāktu viennozīmīgāku interpretāciju par topogrāfijas apzīmējumiem, kā arī pielāgotu vienotajai mērnieku specifikācijai (mainīsies kadastra objektu attēlojums). Jana Brice pastāstīja par drīzumā plānotajiem grozījumiem kadastrālās uzmērīšanas noteikumos, kā arī par VZD ĢIS sistēmas iecerētajām priekšrocībām, kas datu iesniegšanu un saņemšanu attīstīs elektroniskajā vidē.

“Varu teikt droši – mērnieki strādā, kā nākas” – tā savā uzrunā atzina LMB Sertifikācijas centra vadītājs Māris Kaļinka. Gada laikā par mērnieku darbu LMB SC kopumā saņēmis 13 sūdzības, turklāt daļa no tām esot balstīta komunicēšanas problēmās starp mērniekiem, zemes īpašniekiem un viņu kaimiņiem. Iespējams, skaļākais konstatētais pārkāpums bijis paraksta viltošanas gadījums, kad ar kāda LMB SC sertificētā mērnieka vārdu Latvijā tikuši parakstīti un iesniegti darbi, pašam sertifikāta īpašniekam atrodoties Spānijā un par to nezinot. “Kopumā nozares prestižs ir cēlies”, sacīja Kaļinka, kurš šādu iespaidu guvis, runājot ar mērniecības darbu pasūtītājiem.

Šo optimismu gan mazliet piebremzēja Rīgas pilsētas Būvvaldes Būvju uzmērīšanas nodaļas vadītāja Una Krutova, kas atklāja, ka šogad par Būvvaldes konstatētajām mērnieku kļūdām tikšot informēti arī sertifikācijas centri, kas varēšot izvērtēt, kura kļūda ir būtiska, kura – nebūtiska. Būvvaldei tas neesot pa spēkam.

Seminārā tika apbalvoti LMB studentu zinātnisko darbu konkursa uzvarētāji (ar priekšlasījumiem uzstājās Vitālijs Grunda un Diāna Haritonova). Prezentāciju sniedza arī Lietuvas Mērnieku biedrības viceprezidents Rimantas Ramanauskas, īsumā iepazīstinot ar mērniecības tirgus un ar nozari saistīto valsts institūciju struktūru kaimiņvalstī.

Pēc semināra beigām tā apmeklētāji devās uz netālu esošo Svētā Pētera baznīcu, kurā notika dienas kulminācijas pasākums – Latvijas pirmo mērniecības apbalvojumu pasniegšanas ceremonija. Ceremoniju vadīja bijušais žurnālists un TV raidījumu vadītājs Ēriks Niedra, ar uzrunām tajā uzstājās gan apbalvojumu idejas autors Uldis Mežulis, gan LMB prezidents Jānis Klīve, gan VZD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

“Dzejniekam atnāk dzejolis, komponistam – mūzika. Mans mūža aicinājums ir mērniecība, tāpēc mana iedvesma izpaudās šādi”, par apbalvojuma idejas rašanos sacīja U. Mežulis. “Nevajag baidīties nevienā profesijā, jābūt drosmīgiem tajā, ko darām un lepniem par to, ko esam izdarījuši. Ceru, ka nākotnē šī kļūs par brīnišķīgu tradīciju, tādēļ neaizmirsīsim visa gada garumā domāt par tiem cilvēkiem, kurus varētu izvirzīt nākošajām apbalvošanām”, aicināja Mežulis.

Kā pirmās ceremonijā tika pasniegtas Atzinības zīmes, kuras saņēma SIA “Ģeometrs” vadītājs, kādreizējais LMB valdes priekšsēdētājs Andris Mazkalniņš un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzējs Maigonis Kronbergs. “Acīmredzot šis apbalvojums liek man turpināt strādāt”, pēc Atzinības zīmes saņemšanas ar smaidu noteica Kronbergs, savukārt Mazkalniņš pauda, ka viņam esot “gods kalpot mērniecības sabiedrībai”.

Pēc neilgas muzikālas pauzes dziedātājas Antras Stafeckas izpildījumā tika pasniegti arī augstākie apbalvojumi – Goda zīmes, kuras saņēma Rīgas Tehniskās universitātes docents Jānis Klētnieks un Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta profesors Jānis Balodis. “Nav lielāka gandarījuma kā tad, kad savas profesijas cilvēki tevi izvēlas šādam apbalvojumam. Tas man ir liels gods”, sacīja Balodis. Savukārt Klētnieks savā uzrunā uzsvēra, cik būtiski ir turpināt pilnveidot zināšanas jebkurā vecumā: “Studējošā jaunatne šodien ir prasīga – tā vēlas, lai pasniedzējs vienmēr būtu labi sagatavojies un spētu sniegt ko jaunu, tāpēc gribu novēlēt visiem – neapstāties!”. Klētnieks aicināja aizdomāties arī par sengrieķu filozofa Pratagora atziņu: “Cilvēks ir mērs visām lietām – gan tām, kas ir, gan tām, kas nav”.

Teksts, foto: Ikars Kubliņš, Mernieks.lv