Pagājis jau vairāk nekā gads, kopš mērniecības nozarē drīkst strādāt tikai individuāli sertificētie mērnieki. Viens no šīs izmaiņas svarīgākajiem mērķiem bija labākas uzraudzības nodrošināšana pār mērnieku darbu, tā kvalitāti. Latvijā mērniecības jomā darbojas divi sertificēšanas centri – Latvijas Mērnieku biedrības Sertificēšanas centrs (LMB SC) un „Mācību un konsultāciju centra ABC” sertificēšanas birojs (ABC SB), kuras arī ir tās iestādes, kas veic sertificēto mērnieku darba kontroli. Kā ar to ir veicies pagājušajā gadā – cik sūdzību bijis jāpārbauda, cik mērniekiem piemērotas sankcijas, kā arī, kāda veida uzlabojumus sertificēšanas centri redz par nepieciešamiem, lai kontroles procesu nākotnē nodrošinātu vēl efektīvāku? Lai to noskaidrotu, Mernieks.lv sazinājās ar LMB SC vadītāju Māri Kaļinku un ABC SC vadītāju Veru Židovu.

LMB SC pagājušajā gadā saņemtas kopumā 7 sūdzības (3 no tām – par zemes ierīcības darbiem, un pa 2 – zemes kadastrālajā uzmērīšanā un ģeodēziskajos darbos). Visas sūdzības atzītas par pamatotām (iesniedzot sūdzību, tās iesniedzējam tā jāpamato, norādot, kuri Ministru kabineta noteikumu punkti ir tikuši pārkāpti). Sūdzību izvērtēšanas rezultātā ir tikusi apturēta divu sertifikātu darbība – abi zemes ierīcībā, bet pavisam anulētu sertifikātu nav.

Galvenās sūdzības zemes ierīcībā ir bijušas par procedūru pārkāpumiem – piemēram, zemes ierīcības projekta izstrādes laikā vēl pēc saskaņojuma ar Valsts Zemes dienestu tikuši mainīti apgrūtinājumi un par to nav ticis informēts VZD.

Ģeodēziskajos darbos galvenās sūdzības saistītas ar situācijām, kad mērnieks strādā vairākās firmās un Sertifikācijas centrs nav bijis informēts par to un līdz ar to ne klientam, ne pašvaldības un valsts organizācijām nav pieejama informācija par to, pie kura komersanta ir nodarbināta persona. Šo sūdzību izskatīšana palīdzējusi ne tikai sakārtot sertificēto personu juridiskās attiecības ar uzņēmumiem, bet arī iedibināt kārtību elektroniskā paraksta lietošanā ģeodēziskajos darbos gan no pašvaldības deleģēto datu uzturētāju puses, gan no sertificēto personu puses.

Savukārt kadastrālajā uzmērīšanā lielākā daļa no sūdzībām LMB SC tikušas saņemtas laikā, kad spēkā bija iepriekšējā MK 182. noteikumu redakcija, kura daudzās situācijās atstāja neskaidrības, kā mērniekam rīkoties. Galvenās sūdzības bijušas par apsekošanas darbiem un zemes reformas pirmsākumos pieļautām kļūdām. „Šeit gan jāuzslavē mērnieki, kas spēj risināt sarežģītus jautājumus un pamatot tos gan ar mērījumiem, gan ar juridiskiem dokumentiem. Izskatot šāda veida sūdzības jāsecina, ka ne vienmēr mērnieka klients pārzin savas tiesības un iespējas”, uzskata M. Kaļinka.

Otra veida sūdzības par kadastrālo uzmērīšanu ir par datu izsekojamību un mērīšanas pamatprincipu neievērošanu, lai sasniegtu noteikumos prasītās standartkļūdas uz robežpunktiem. „Mērniecības lietā ir jāparādās, uz kāda pamata un ar kādu mērīšanas metodi ir iegūta robežpunkta koordināta, mērījumi, kur ir redzams, ka robežpunkts ir uzmērīts un pēcapstrādes dati, kuros redzams, kāda standartkļūda robežpunktam iegūta un pierādījumam, ka šāda veida kļūda ir sasniegta. Tam visam ir jābūt ar izsekojamību – skatoties robežplānā robežpunkta koordinātu, ir jāvar mērniecības lietā ieraudzīt šo pašu numuru gan pēcapstrādes datos, gan uzmērīšanas datos, kā arī tā novērtējumu vienas standartkļūdas vai dubultstandartkļūdas ietvaros. Jaunie noteikumi prasa papildus vēl pamatot vēsturisko informāciju par ģeodēziskā tīkla izcelsmi, norādot no kurienes iegūti dati, atskaites numuri, kā arī ģeodēziskā punkta novērtējumu”, skaidro M. Kaļinka.

Savukārt ABC SB 2011.gadā par sertificēto personu darbību ir saņemtas 11 sūdzības (divas no privātpersonām, divas no valsts uzņēmumiem, 7 no atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām).  No šīm 11 sūdzībām par pamatotām centrs atzinis septiņas, tātad pamatoto sūdzību skaits abiem sertifikācijas centriem ir identisks. Sūdzību izskatīšanas rezultātā ticis apturēts viena mērnieka sertifikāts (bet divas reizes). Pirmoreiz tas noticis, saskaņā ar MK noteikumu nr. 1011 40., 39.8 un 39.9 punktiem (par neinformēšanu par darbošanās juridiskā statusa maiņu no darba pie komersanta uz pašnodarbināto), bet otrreiz – uz sešiem mēnešiem, par profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, izstrādājot topogrāfisko plānu. Interesanti, ka viens sertifikāts arī ticis anulēts, taču tas nav noticis saistībā ar kādiem pārkāpumiem, bet gan pamatojoties uz pašas sertificētās personas iesniegumu.

ABC SB papildus likumā noteiktajām iespējamajām sankcijām, kas, birojaprāt, neatstāj elastīgas manevru iespējas (uzreiz jāveic sertifikāta apturēšana vai anulēšana) ieviesis arī savu iekšējo sodu sistēmu, kurā ietilpst aizrādījums, brīdinājums un obligātās mācības (konsultācijas) ar biroja vai pieaicinātajiem ekspertiem, par tiem jautājumiem, kuri tiek pārkāpti. „2011.gadā ir izteikti divi aizrādījumi, viens brīdinājums, kā arī diviem mērniekiem noteiktas obligātās mācības. Tā kā pēc tiem nav konstatēti atkārtoti pārkāpumi no mērnieku puses, ir pamats secināt, ka šie soda veidi ir efektīvi mērnieka profesionālās kompetences uzturēšanā”, informē V. Židova.

Sertifikācijas centriem ir jāveic arī sertificēto personu plānveida uzraudzība, pēc savas iniciatīvas. LMB SC veicis 40 šādas pārbaudes. ABC SC tās vēl nav sācis (tiks sāktas aprīlī), pamatojoties uz to, ka birojs „savu darbību uzsāka 2010.gada otrajā pusē un līdz 2010.gada beigām mērniekiem bija iespēja darboties saskaņā ar firmai izsniegto licenci, ko daudzi arī izmantoja”.

Runājot par neatrisinātām problēmām nozarē, kas atklājušās, veicot sertificēto personu kontroli, V. Židova pieskaras jau minētajam sodu samērīguma/elastīguma jautājumam: „Attiecībā uz sertifikāta darbības apturēšanu un anulēšanu, ņemot vērā to, ka tiek izdots mērniekam nelabvēlīgs administratīvais akts par profesionālās darbības liegumu, kas pēc savas būtības ir cilvēktiesību aizskārums, šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešami nopietni, likumpamatoti argumenti un objektīva lietas apstākļu izskatīšana, atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām.  Patreizējā redakcijā, MK noteikumi Nr.1011, to nenodrošina, tāpēc ir nepieciešama to grozīšana, būtiski papildinot uzraudzības jautājumus, nosakot arī plānveida uzraudzības mērķi, valstisku ieguvumu, kas būtu adekvāts uzraudzības procesā ieguldītajiem resursiem un laikam.” Līdzīgi V. Židova ierosina samazināt bardzību attiecībā arī pret vienu no ABC SC konstatētajiem aktuālākajiem pārkāpumiem (2011. gadā to birojs konstatējis 3 reizes) – VZD spiedoga nelikumīgu pārvietošanu topogrāfiskajos, zemes ierīcības plānos. Pašlaik šāds pārkāpums tiek vērtēts no krimināltiesību viedokļa, bet V. Židova iesaka, ka to varētu risināt ar jaunpieņemtā Mērnieku ētikas kodeksa palīdzību, neiesaistot policiju.

 Savukārt M. Kaļinka kā vienu no galvenajām problēmām, kas 2012. gadā būtu jāatrisina, uzsver datu izsekojamības uzlabošanu mērniecības lietās, lai mērnieks varētu pats, jau pirms līdz viņam nonāk plānveida uzraudzība vai kāds uzraksta sūdzību, ieraudzīt nepilnības starp tūkstošiem mērījumiem, juridiskiem papīriem un cita veida informāciju. Kā vēl viena drīzumā risināma problēma esot tā, ka „parādoties daudziem datu uzturētājiem ar dažādiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem, arī sertificētajām personām rodas neizpratne par to, kādi izpildmērījumi ir jāiesniedz, kādi nav. Līdz ar to tiek iesniegts viss, kas tiek mērīts – no būvuzraudzības dokumentiem līdz izpildmērījumiem un izpildtopogrāfiskajiem darbiem. Cerams, ka stājoties spēkā jauniem augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas noteikumiem, šie jautājumi tiks sakārtoti”, min M. Kaļinka.

Apturēto/anulēto sertifikātu statistika