Piektdien, 9. martā Tukuma ledus hallē norisinājās Latvijas Mērnieku biedrības kopsapulce, kas bija apvienota ar semināru un saviesīgām vakariņām.

Pasākums kopumā bijis pietiekami kupli apmeklēts, un lēmumu pieņemšanai kopsapulcē bija nepieciešamais kvorums, portālu informēja LMB valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve. Galvenie kopsapulcē pieņemti lēmumi, kas attiecās uz biedrības organizatorisko darbību, bija LMB 2012. gada budžeta apstiprināšana, ētikas kodeksa pieņemšana un valdes, kā arī revīzijas komisijas locekļu vēlēšanas.

LMB biedru ētikas kodeksa pieņemšana bija viens no sapulces būtiskākajiem pienesumiem. „Beidzot mērniecības nozarē ir ētikas kodekss, vismaz biedrībā”, saka Jānis Klīve. Viņš atklāj, ka šo pašu ētikas kodeksu apstiprināšanai savu biedru vidū varētu virzīt arī Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu asociācija, kas ļautu tam aptvert vēl plašāku nozarē strādājošo cilvēku loku.

Līdzīgi kā ētikas kodekss, vēl viens jaunums mērniecības nozarē ir arī kopsapulcē prezentētais, LMB izstrādātais ordenis „Par nopelniem Latvijas mērniecībā”, ar kuru klātesošos iepazīstināja ordeņa idejas virzītājs Uldis Mežulis. Sapulces dalībnieki šo ideju esot uzņēmuši atsaucīgi.

LMB valdi vēlēšanu iznākumā atstāja sertificēšanas centra vadītājs Māris Kaļinka un Mārtiņš Pošivs, tajā ievēlēts tika Mārtiņš Platacis, savukārt pārvēlēts – Armands Auziņš. Kopumā valdes sastāvs, saskaņā ar LMB jau pērn pieņemto lēmumu, samazinājās no desmit uz deviņiem dalībniekiem (astoņi valdes locekļi un priekšsēdētājs). Kopējais valdes sastāvs pēc kopsapulces ir sekojošs: Jānis Klīve (priekšsēdētājs), Uldis Mežulis, Mārtiņš Platacis, Armands Auziņš, Baiba Ziemele, Mārtiņš Reiniks, Rinalds Smilga, Ivars Nudiens, Edgars Dreimanis.

Savukārt LMB revīzijas komisijas locekļu vēlēšanās tika pārvēlēti Kaspars Kojalovičs un Kaspars Kūkums, bet komisijas sastāvu tagad papildina arī trešā dalībniece – Jolanta Gau.

Kopsapulcē tika pieņemti lēmumi arī par LMB dalību starptautiskajās organizācijās un to rīkotajos kongresos. Tik nolemts, ka šogad LMB pārstāvji dosies uz Baltijas mērnieku konferenci, kas notiks maijā, un viena persona varētu biedrību pārstāvēt arī Eiropas mērnieku padomes (CLGE) Ģenerālajā asamblejā rudenī, kas notiks Hannoverē. Vairāki LMB finansiālie atbalstītāji esot izteikuši vēlmi, lai viņu ziedotie līdzekļi tiktu izmantoti dalībai starptautiskajās organizācijās, atklāja J. Klīve. Biedrība centīsies turpināt uzturēt savu dalību Eiropas apritē, lai būtu lietas kursā par nozares aktualitātēm mūsu kontinentā, tomēr iespējams, ka ar laiku nāksies atteikties no dalības Starptautiskajā mērnieku federācijā (FIG), jo par dalību tajā ir jāmaksā biedra nauda, bet konferences tiek rīkotas dažādās attālās pasaules vietās, uz kurām LMB biedriem nokļūt tāpat nav finansiālu iespēju, līdz ar to pagaidām neesot redzams „sausais atlikums” no dalības šajā organizācijā. Pagaidām gan vēl ticis pieņemts lēmums, ka LMB no FIG neizstājas, taču pie šī jautājuma noteikti nāksies atgriezties nākamajā kopsapulcē, saka Klīve.

Pirms kopsapulces notikušajā seminārā par aktualitātēm mērniecības nozarē uzstājās dažādu nozares institūciju – gan pašas LMB, gan Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Valsts Zemes dienesta, „Latvenergo”, mērniecības instrumentu un programmatūras tirdzniecības uzņēmumu un pat Igaunijas Mērnieku biedrības pārstāvji, kā arī Tukuma novada domes pārstāvji. Brīžiem, īpaši VZD un LĢIA uzstāšanās laikā izraisījušās aktīvas diskusijas par mērniekiem sasāpējušiem jautājumiem.

Viena no visvairāk apspriestajām aktualitātēm bija saistīta ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem par vietējiem ģeodēziskajiem tīkliem, no kuriem izriet, ka kamēr pašvaldības nav sakārtojušas vietējos tīklus, tikmēr to precizitāte neatbilst kadastrālās un topogrāfiskās uzmērīšanas precizitātei, un jāmēra no valsts ģeodēziskā tīkla punktiem vai LatPos sistēmas (vairums gadījumu), kas nozīmē, ka radīsies nesaistes starp vecajiem uzkrātajiem datiem (kadastra karte un topogrāfiskā informācija) un jauniem „pareizajiem mērījumiem”. Šeit gan starp mērniekiem izskanējuši dažādi viedokļi. Kā stāsta J. Klīve: „Vieni uzskata, ka ar GNSS mērīt ir normāli, citi domā, ka radīsies nesaistes, tomēr bažas par to ir visiem”.

„Prieks, ka semināru/kopsapulci apmeklēja tik daudzi cilvēki – ne tikai LMB biedri, bet arī citi nozares pārstāvji. Turklāt cilvēki arī ļoti aktīvi iesaistījās – gan Valsts zemes dienestam, gan Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai tika uzdoti daudzi jautājumi, kas gan mums, gan arī valsts institūcijām parādīja svarīgākos jautājumus, kas mērniekus šobrīd interesē. Aktivitāte bija laba – gan no apmeklētības, gan diskusiju veicināšanas viedokļa”, rezumē Jānis Klīve.