9.martā Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) kopsapulcē paredzēts īpašs notikums – tiks prezentēts biedrības izstrādātais goda ordenis „Par nopelniem Latvijas mērniecībā”. Mernieks.lv sarunājās ar šī ordeņa idejas autoru un realizētāju, LMB valdes locekli Uldi Mežuli – par to, kāpēc šāds ordenis ir tapis, kas, kā un par kādiem nopelniem to saņems, kā arī par citiem ar jauno apbalvojumu saistītiem jautājumiem.

Doma, ka mērnieka profesijai nepieciešams savs goda apbalvojums, Uldim Mežulim radusies, novērojot, ka ne visi mērnieki ikdienā jūtas pietiekami lepni par savu profesiju. Ordenis palīdzēšot celt mērnieku pašapziņu. „Visiem ir jāapzinās, cik mērniecība ir svarīga nozare valsts mērogā. Tā palīdz nodrošināt īpašumtiesības, būvniecības procesu, inženierkomunikāciju ierīkošanu. Un, ja mērniecība ir tik būtiska tautsaimniecības nozare, tas nozīmē, ka tai nepieciešams savs, valstiska līmeņa apbalvojums”, saka U. Mežulis.

„Lai arī ordeni izstrādājusi Latvijas Mērnieku biedrība, tas ir domāts visai Latvijas mērniecības nozarei, ne tikai LMB biedriem. Ordenis paredzēts tiem cilvēkiem, kas savu darba mūžu veltījuši, pirmkārt, mērniecībai, un ir atstājuši tajā savu ieguldījumu. Nozares sabiedrībai ir jāsniedz sava atzinība šādiem cilvēkiem. Mums ir jāsāk pierast, ka par labiem darbiem novērtē. Es vēlos, lai ordenis būtu cieņas apliecinājums tiem, kas to ir godam nopelnījuši, un viņi šo ordeni nēsātu ar lepnumu”, ordeņa idejas būtību izklāsta U. Mežulis.

Tas nenozīmē, ka ordeni varēs saņemt tikai nozares veterāni – svarīgākais ir nevis mērniecībā nostrādātais gadu skaits, bet gan padarītais darbs un tā rezultāti. „Var nostrādāt tikai piecus gadus un gāzt kalnus – tā, ka visa mērniecības sabiedrība redz, ko šis cilvēks ir izdarījis nozares labā. Un var nostrādāt simts gadus un neko neizdarīt”, rezumē Mežulis.

Pretendentus uz ordeņa saņemšanu, saskaņā ar nolikumu, izvirzīs pati mērniecības sabiedrība – katru no kandidātiem jāierosina vismaz trīs cilvēkiem ar saviem parakstiem. Tos, kuri no pieteiktajiem pretendentiem visvairāk pelnījuši saņemt ordeni (kā arī Atzinības zīmi, kas tiks izsniegta kā mazāk prestižs apbalvojums), noteiks īpaša ekspertu komisija, kuras sastāvā ietilps četri LMB pārstāvji un pa vienam Valsts Zemes dienesta, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvim.

„Vērtēšana būs subjektīva”, atzīst Mežulis. Viņš uzskata, ka ordeņa saņemšanai nedrīkstētu noteikt „nekādus konkrētus izmērāmus kritērijus, kā konkursos, kur vērtē zemāko piedāvāto cenu, lielāko pieredzi un visvairāk izpildītos darbus. Šeit tomēr būtu jāņem vērā ne tikai mērāmi, bet arī nemērāmi lielumi, kā, piemēram, cilvēciskais faktors, akadēmiskais ieguldījums un citi”.

Viena kalendārā gada laikā plānots piešķirt ne vairāk kā divus ordeņus un ne vairāk kā divas Atzinības zīmes. „Es negribu, lai šis ordenis kļūst par ierastu lietu, un pēc diviem trim gadiem uz mērnieku biedrības kopsapulci visi ierodas ar ordeņiem. Ordenim jābūt ar savu vērtību, lai uz to būtu jātiecas”, saka Mežulis.

Ordeņa simbolisko vērtību pastiprinās ne vien tā retums un ekskluzivitāte, bet arī fakts, ka ordenis būs ne tikai mērniecības nozares, bet arī valsts līmeņa oficiāls, juridiski apstiprināts apbalvojums – jau martā tas tiks apstiprināts Valsts Heraldikas komisijā. „Mēs, protams, varētu šo ordeni izdot tikai kā savas nozares mēroga apbalvojumu, taču mēs vēlamies tam piešķirt arī valstiska līmeņa nozīmi. Tādēļ mēs to saskaņojam arī Valsts kancelejā un Heraldikas komisijā”, Mežulis informē.

Ordeņa meta autori ir divi mākslinieki – māksliniece Zanda Landrāte un Mākslas akadēmijas students Krišjānis Mežulis. Ordeņa izskatu U. Mežulis līdz prezentācijai LMB kopsapulcē nevēlas atklāt plašākas publikas acīm, pataupot to kā pārsteigumu. Taču zināms, ka ordenis būs veidots no trīs līmeņiem un tajā ir ietvertas divas senlatviešu zīmes – Saules zīme, kas simbolizē mūžīgo kustību un dzīvību, un Māras zīme, kas simbolizē materiālo pasauli, pārvalda dzīvo un nedzīvo (trešo līmeni veidos medaljons, uz kura iespiesta LMB emblēma). Ordenis tiks veidots no tombaka – metāla, kas vizuāli līdzinās zeltam. Mežulis stāsta, ka dizains ir saskaņots ar ražotājiem un jau drīzumā varētu tapt pirmie ordeņa eksemplāri: „Esmu jau saskaņojis ar izgatavotājiem to, ka šāda izskata ordeni ir iespējams saražot. Šobrīd viņi veido tāmi un gatavo tehnisko specifikāciju. Līdz ar to man nav nekādu šaubu, ka ordenis tiks realizēts tieši tāds, kādu LMB valde to ir apstiprinājusi, redzot grafiskos attēlus”.

„Galvenais, ko vēlos pateikt – nevienam nav jākautrējas par to, ka viņš ir mērnieks. Mērnieks – tā ir ļoti prestiža un svarīga profesija. Cik mēs paši sevi augstu vērtēsim, tik augstu arī citi mūs vērtēs”, saka Mežulis.

Ikars Kubliņš