20. decembrī pie G2 klases punkta Pučas aizsākās zinātnisks eksperiments ar nosaukumu „GPS mērījumi aktīvas jonosfēras laikā”. Izvirzītais mērķis ir testēt Latvijā pieejamos satelītu navigācijas sistēmu datu korekciju tīklus (LatPos un Trimble VRS Now TEC) un noteikt to darbības sakritības un atšķirības reālos lauku mērījumos.
Testu veikšanas idejas aizmetņi radās Mernieks.lv lasītāju diskusijās pie raksta par LLU konferenci. Eksperimentu organizēja Latvijas Lauksaimniecības Universitāte kopā ar Trimble pārstāvjiem Latvijā – GeoStar. Šis bija tikai pirmais no lauka eksperimentu sērijas, ko paredzēts turpināt jau tuvākajā laikā (iespējams, janvārī vai februārī). Eksperimentu rezultātā tiks radīts pētījums, kas ar zinātniski pamatotu datu apjomu parādīs konkrētā brīža katra tīkla stiprās puses, vājās puses. Pētījuma rezultātus plānots prezentēt Latvijas Universitātes 70. zinātniskās konferences ietvaros.
Eksperimentā ar 4 dažādiem GNSS uztvērējiem (Geomax ZGP800, Leica RX1250X, Topcon Hiper GGD un Trimble R8) piedalījās pieci mērniecības uzņēmumu pārstāvji Lauris Volfs, Mārtiņš Rutkovskis, Liene Bērziņa, Dzintars Ozoliņš, lektori Armands Celms un Andrejs Brants no LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras, firmas GeoStar pārstāvis Atis Vallis (Mārtiņš un Liene eksperimentam pievienojās vēlāk).
Eksperiments notika klajā laukā (tīrumā), 250 metru no Jelgavas – Kalnciema šosejas. Šis punkts eksperimenta mērķiem tika izvēlēts, jo atrodas ideālos apstākļos ar pilnīgi atvērtu horizontu.
Pētījuma dalībnieki ierodas norunātajā vietā ap desmitiem, un, mazliet pārsprieduši mērniecības nozares aktualitātes un pārvilkuši pilsētas apavus pret dubļainajam laukam piemērotākiem, atstāj automašīnas ceļa malā un dodas uz lauku, bruņojušies gan ar mērniecības instrumentiem, gan daudz prozaiskākiem priekšmetiem, kā, piemēram, lāpstu. Punkta bedre pētījuma nolūkiem jau tikusi atrakta iepriekš, taču lāpsta noder kā ūdens smelšanas rīks – gan iepriekšējās dienas lietavu, gan gruntsūdeņu plūsmu rezultātā bedre sakrājusies pilna ar ūdeni. Centieni to izsmelt sausu gan līdzinās Dona Kihota cīņai ar vējdzirnavām – ik pēc pāris minūtēm ūdens no augsnes sasūcas bedrē atpakaļ. Tīruma zeme kopumā ir kā kustīgs dubļu galerts.
Uzsākot darbu uz punkta centra tiek uzlikta 50 santīmu monēta un ar elektroniskā tahimetra lāzerstaru tiek veikta centrēšanās. Pēc tam uz statīva tiek nostiprināta metāla sliede, kas tiek noorientēta D – Z virzienā un iestatīta nulles līmenī. Uzstādītajā sliedē tiek nostiprināti GNSS uztvērēji.
Sākas arī pirmās neplānotās kavēšanās – Leica un Geomax aparāti labu laiku neuztver LatPos tīklu, jo tiek veikta iestatījumu maiņa. Kad gandrīz pēc stundas beidzot tīkla signāls visiem ir, var sākties „iesildīšanās” izmēģinājums ar inicializācijas ilguma pārbaudi. Mērnieki ik pa brīdim aizsedz uztvērēju antenas, lai pārtrauktu signālu un tiek fiksēts laiks, kas katram instrumentam nepieciešams, lai no jauna to uztvertu – eksperiments tiek atkārtots 8 reizes. Instrumenti darbojas atbilstoši ražotāju sniegtajai tehniskajai specifikācijai – visātrāk LatPos tīklā inicializējas Trimble R8 (nepārsniedzot 13 sekundes), kamēr Geomax un Leica instrumentu inicializācija dažreiz arī netiek sagaidīta (eksperimenta dalībnieki nolemj – ja inicializācijas laiks pārsniedz minūti, tas ilgāk netiek uzskaitīts). Inicializācijas eksperimentu nolemts turpināt arī nākamajās reizēs, sasniedzot statistiski ticamu datu apjomu.
Sasildīšanās nolūkam lieti noder Andreja attapīgi līdzi paņemtā tēja, un ap plkst. 12.00, kad uz lauka pavadītas jau divas stundas, var sākties pētījuma galvenā daļa – uzmērījumu datu vākšana, izmantojot automātisko mērīšanas režīmu, uzmērot 50 atsevišķus punktus, pēc tam veicot pārinicializāciju. Kad, šādi atkārtojot 10 reizes, savākti 500 punkti ar LatPos tuvākās stacijas izvēli, tas pats tiek atkārtots ar tīkla risinājumu. Arī šis eksperiments gan nevedas gludi – ik pa laikam kādam (vai vairākiem uzreiz) no aparātiem pazūd signāls, punktu vākšana apstājas pusratā. Brīžiem grūti pateikt, vai tas ir LatPos savienojuma, mobilā interneta datu pārraides nestabilitātes vai pašu aparātu darbības īpatnību dēļ. Pēc LatPos testu pabeigšanas laiks pārslēgties uz Trimble tīklu, taču arī šeit savienojums nav stabils, Topcon instrumentā inicializācija norit lēni. Tiek meklēti efektīvākie iestatījumu risinājumi (piemēram, noskaidrojas, ka Leica instrumentam Trimble VRS režīma vietā varbūt labāk izmantot tuvākās stacijas iestatījumu režīmu). Pēc 250 punktu uzmērīšanas Trimble tīklā Trimble R8 instruments pats izslēdzas (kā vēlāk konstatēts, mehāniskas kļūmes dēļ), un „maratonu” turpina Leica, Topcon un Geomax. Tehniskas problēmas kādā brīdī piemeklē arī Leica instrumentu, kurš vienubrīd nezināmu iemeslu dēļ pēkšņi pārstāja mērīt, instrumentu nācās parstartēt. Kad Trimble tīklā kopā iegūts ap 300 punktiem, eksperimenta dalībnieki pēc apmēram 5 stundu pavadīšanas uz lauka ir krietni nosaluši un pamazām tuvojas arī diennakts tumšais laiks, tiek izlemts mērījumus pārtraukt.
Lai gan eksperimentā netika savākti visi sākotnēji iecerētie dati (piemēram, mērījumi LatPos daudzajos dažādajos tīkla risinājumos, kuru atšķirības nezina pat lietotāji), tik un tā iegūts ļoti apjomīgs izejdatu materiāls, kas tiks izanalizēts tuvāko nedēļu laikā. Iegūtie secinājumi un galvenie dati tiks publicēti arī Mernieks.lv portālā.
Ikars Kubliņš
Atbildēt