Laikā, kad gandrīz visi privāto attīstītāju projekti krīzes dēļ apstājušies, valsts finansētā Nacionālās bibliotēkas ēka bijusi viens no retajiem aktīvajiem lielajiem būvlaukumiem Rīgā. Nozīmīga loma tās tapšanā ir arī inženierģeodēzijas speciālistiem, kas rada aplēses, kā precīzi realizēt sarežģītās celtnes konstruktīvos risinājumus. Nacionālās bibliotēkas būvlaukumā kopā ar Nacionālo būvkompāniju apvienību darbojas arī SIA „Merko” . Mernieks.lv tikās ar „Merko” valdes priekšsēdētāju Uldi Mežuli un ģeodēzijas nodaļas konsultantu, RTU docentu Māri Kaļinku, lai uzzinātu vairāk gan par darba specifiku Nacionālās bibliotēkas būvlaukumā, gan „Merko” panākumu atslēgu.
Cik ilgi „Merko” jau strādā šajā objektā?
U.M.: No paša būvdarbu sākuma. Nacionālā bibliotēka ir viens no ilgākajiem objektiem, kur mēs strādājam – līdz šim jau 3 gadus un strādāsim vēl divus. Tāpēc to izjūtam gluži kā savu „bērnu”, lolojumu, kurš būs izdzīvots no A līdz Z. LNB objektu ikdienā apkalpo viena inženier ģeodēzistu brigāde (A.Soloha un J.Blūms) un konsultants M.Kaļinka.
Kāda tieši ir „Merko” līdzdalība Nacionālās bibliotēkas tapšanā?
M.K.: Mēs nodrošinām visu inženierģeodēzisko darbu izpildi – sākot no ēkas pamatiem līdz jumtam.
Kāda ir uzņēmuma iepriekšējā pieredze darbā būvniecības objektos?
M.K.: Esam strādājuši pie daudz un dažādiem objektiem, no kuriem kā būtiskākos var minēt TEC-2 un TEC-1 rekonstrukcijas, Dienvidu tiltu, tirdzniecības centrus „Alfa”, „Galerija Rīga” un „Galerija Centrs”, Krievu Drāmas teātri, Latvijas Bankas ēku, LMT biroju ēku, Melngalvju namu, Rātsnamu u.c.
Kā izdevās tikt pie Nacionālās bibliotēkas pasūtījuma, izturēt konkurenci?
U.M.: Tāda līmeņa objektam, kāda ir Nacionālā bibliotēka, esam mērķtiecīgi „brieduši” visus savas pastāvēšanas iepriekšējos 17 gadus, un mūsu mērķauditorija Latvijā ir tieši šādas, inženiertehniski sarežģītas celtnes. Jāsaka paldies pasūtītājam, kurš saprot, ka izvēloties partneri šādos projektos jāvērtē arī tādus faktorus kā profesionalitāti, pieredzi. „Merko” galvenais trumpis ir 17 gadu pieredze un tas, ka mums ir spēcīgi teorētiķi, kuri vienlaikus ir arī tikpat spēcīgi praktiķi, jo jau gadiem uzkrājuši pieredzi darbā ar būvobjektiem. Man ir liels gandarījums, ka pie mums strādā tādi speciālisti kā inženieris ģeodēzists – Anatolijs Soloha un ģeodēzijas nodaļas konsultants – inženierzinātņu doktors Māris Kaļinka.
Vai ir jūtama arī ārvalstu mērniecības uzņēmumu interese par šādiem objektiem Latvijā, centieni iegūt pasūtījumus?
U.M.: ārvalstu mērniecības uzņēmumi Latvijā darbojas visai maz, jo katrā valstī tomēr ir sava profesionālās prasības, specifika, valoda u.c. Bet pozitīvi ir tas, ka ārzemju celtniecības, projektēšanas u.c.kompānijas, kas Latvijā ir dabūjušas pasūtījumu, kuros ir nepieciešami ģeodēziskie darbi izvēlas Latvijas mērniecības uzņēmumus nevis Eiropas „smalkāko” mērniecības sabiedrību – vāciešus, britus, francūžus.
Nacionālā bibliotēka ir arhitektoniski neordināra celtne. Vai inženierģeodēzijas darbi šajā objektā ir sarežģītāki nekā citos?
U.M.: Protams. Darbi šeit ir ļoti sarežģīti, īpaši specifiskās jumta konstrukcijas dēļ. Tas ir vissarežģītākais objekts, kāds Latvijā ir bijis un tas ir augsta līmeņa projekts arī starptautiskā mērogā.
M.K.: Sarežģīts šis objekts ir arī tāpēc, ka projektēšana tajā norisinās vienlaikus ar būvniecību. Mēdz būt tā, ka projekts vēl nav gatavs etapam, kurš nākamajā dienā jau jābūvē. LNB projekts interesants arī ar to, ka šeit ir iespēja strādāt trīsdimensiju vidē, domāt telpiski.
Ar ko vispār darba specifika Nacionālās Bibliotēkas būvlaukumā atšķiras no citiem būvobjektiem, kuros „Merko” nācies strādāt?
M.K.: Ļoti labi organizēts darbs.
U.M.: Būtībā pat vienīgā vieta, kur darbs ir tiešām organizēts. Ir darba aizsardzība, darba organizācija, sapulces, plānošana. Neviens nedara neko lieku. Būvlaukumā nedrīkst atrasties bez ķiveres, bez speciālajām jakām, neparedzētās vietās kāpt uz stalažām, staigāt apkārt ar cigareti, izņemot smēķēšanai paredzēto vietu – par to visu uzreiz draud sods.
Kā praktiski notiek sadarbība ar pasūtītāju?
U.M.: Pasūtītājs (Latvijas Nacionālā bibliotēka) būvdarbu vadītāju personā katru dienu dod darba uzdevumu. Tehniskie risinājumi ik dienu tiek pārrunāti ražošanas sanāksmēs. Kopumā sadarbība ar bibliotēkas būvniekiem, darba organizētājiem un visām pārējām iesaistītajām pusēm ir ļoti laba. Var redzēt, ka uzņēmēji, kas veic šo darbu, patiešām ir ieinteresēti to pabeigt laikā.
Kāda ir mērnieka darba nozīmība šādos objektos – kas var notikt, ja inženierģeodēzisti neprecīzi izpilda savu darbu? Vai ēka var sabrukt?
U.M.: Nē, ja darbs ir pareizi organizēts, tas nevar notikt. Tomēr tas var beigties ar ļoti lielām finansiālām sankcijām. Runājot vienkārši – ja tiek nosprausti šķībi pamati, betonētāji šos pamatus ielej, pēc tam pasūtītājs pamatus pārbauda un konstatē, ka ir kļūdas, tad pamatu pārliešana notiek par mērnieku uzņēmuma līdzekļiem. Tāpēc mums arī ir ļoti liela ikgadējā civiltiesiskā profesionālā darba apdrošināšana, kuru prasa pasūtītājs. Taču sabrukt ēka nevar, jo parasti jau objektā strādā divi mērnieki – viens, kurš nodrošina celtniekiem projekta ģeodēzisko nospraušanu, un pasūtītāja mērnieks, kurš beigās pārbauda, vai celtnieks ir pareizi uzbūvējis. Šāda dubultā pārbaude lielajos objektos ir obligāta.
Kādi ir citi Merko patlaban aktuālie projekti, nākotnes izaicinājumi?
U.M.: Patlaban mēs arvien vairāk orientējamies uz Krievijas un citu tuvāko ārzemju tirgiem, un šobrīd jau ir diezgan skaidrs, ka pavisam drīz 30-40% mūsu darbinieku dosies strādāt uz objektiem kaimiņvalstīs, kas būs līdzīga apjoma objekti kā Nacionālā bibliotēka. Runājot par jauniem nākotnes izaicinājumiem, nākamais solis mums varētu būt darbs pie kāda īsta debesskrāpja.
Atbildēt