Internetā iespējams atrast sludinājumus, kuros līdzās mežu apsaimniekošanas pakalpojumiem (cirsmu stigošana, taksācija, koku uzmērīšana u.c.) it kā nevainīgi „iespraukušies” arī piedāvājumi veikt robežu atjaunošanu. Šādu pakalpojumu piedāvā ne tikai privātpersonas, bet pat valsts institūcijas padotības iestāde – Zemkopības ministrijas paspārnē esošās SIA „Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra” filiāle „Meža konsultāciju pakalpojumu centrs”.

Kā zināms, saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumiem nr. 182 „Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu”, robežu atjaunošana ir viena no zemes kadastrālās uzmērīšanas darbībām, savukārt Kadastra likuma 29. pants paredz, ka kadastrālo uzmērīšanu drīkst veikt tikai mērniecībā sertificētas personas. Sazinoties ar dažiem sludinājumu autoriem un uzdodoties par potenciālo klientu, Mernieks.lv guva apstiprinājumu, ka tiem nav sertifikāta zemes kadastrālajā uzmērīšanā. Līdz ar to viņu rīcība, piedāvājot robežu atjaunošanas pakalpojumus, ir uzskatāma par nelikumīgu.

Kā notiek šī „robežu atjaunošana”? Pirmkārt, mežu taksatori strādā nevis ar profesionālu mērniecības aparatūru, bet gan ar rokas GPS uztvērējiem, nosakot robežpunktu koordinātas. Kā atzina viens no sazvanītajiem taksatoriem, šī GPS uztvērēja kļūda var būt līdz +/- 5 metriem. Tātad robežzīmju atrašanās vietas, kā arī robežstigas tiek noteiktas tikai ļoti aptuveni, kas gala rezultātā var radīt hektāros mērāmas zemes platības izmaiņas. Otrkārt, uz šo „robežu atjaunošanu” netiek aicināti pierobežnieki, klāt ir tikai pats zemes īpašnieks-atjaunošanas pasūtītājs. Arī robežu atjaunošanas akts netiek sastādīts. Tā kā pierobežniekiem nav ne jausmas, ka robežas tikušas „atjaunotas”, tas rada lielisku augsni robežstrīdiem nākotnē, kuros robežas atjaunojušajam zemes īpašniekam bez robežu atjaunošanas akta nevar būt objektīvu izredžu uzvarēt. Līdz ar to, nelegālie robežu atjaunotāji būtībā krāpj arī savus klientus. Treškārt, Valsts Zemes dienests nesaņem nekādu informāciju par patvarīgajām robežu atjaunošanas darbībām, līdz ar ko netiek aktualizēta Kadastra karte un tā vairs neatbilst dabā ierīkotajām robežām. Tas rada tālākas sekas tad, kad tiek veikti robežpunktu uzmērīšanas kontrolmērījumi. Šajos gadījumos, veicot kontrolmērījumus no citiem uzmērīšanas tīkla punktiem, mērījumi var neatbilst pieļaujamai nesaistei un Kadastra kartē rodas kļūdas.

Klientus taksatoru piedāvājums vilina ar cenu, kas, protams, ir krietni zemāka nekā sertificētu mērnieku piedāvājumos. Viens no nelegālā pakalpojuma veicējiem minēja, ka robežu atjaunošanu veic par 90 Ls kilometrā+transporta izmaksas. Savukārt „Meža konsultāciju pakalpojumu centrs” maksu par robežzīmju atjaunošanu norādījis savā cenrādī – 10 Ls stundā.

Šeit gan jāatzīmē, ka sazvanītās privātpersonas un „Meža konsultāciju pakalpojumu centra” (MKPC) nostāja robežu atjaunošanas jautājumā atšķiras. MKPC direktors Raimonds Bērmanis pauda piesardzīgu attieksmi, atzīstot, ka mērniecības darbus, atjaunojot robežas, viņiem nav tiesību veikt, ka sarežģītākos gadījumos esot jāpieaicina sertificēts mērnieks un MKPC darbinieki tad veiktu tikai fizisko darba daļu (robežstigu izciršana, robežpunktu ierīkošana). Taču vienlaikus R. Bērmanis tomēr pieļāva, ka gadījumos, kad „ir iespējams saprast, kur robežzīme vispār atrodas”, MKPC speciālisti varētu veikt arī robežpunktu noteikšanu, tātad –  bez sertificēta mērnieka pieaicināšanas.

Savukārt mežu taksators Guntis Āboliņš apgalvoja, ka viņa piedāvājumā neesot nekas nelegāls, ka robežu atjaunošana neesot zemes kadastrālās uzmērīšanas darbība, bet gan „saistīta ar mežu”, un, ka tās veikšanai neesot nepieciešams sertifikāts. G. Āboliņš pastāvēja uz to, ka sertifikāts ir nepieciešams tikai jaunai instrumentālajai uzmērīšanai, bet robežu atjaunošanas rezultātā jau nekas nemainoties, tāpēc neesot nepieciešams ne robežu atjaunošanas akts, ne ziņošana VZD. Konfrontēts ar paša sacīto, ka GPS kļūda var būt 5 metri, līdz ar to robežas tomēr var ievērojami mainīties, Āboliņš sāka atrunāties, ka arī sertificētiem mērniekiem ar viņu dārgo aparatūru var gadīties „kaut kāda kļūda”.

Latvijas Mērnieku biedrība (LMB) reaģējusi uz šo situāciju, informējot par to Zemkopības ministriju (ZM) un Valsts Zemes dienestu (VZD). LMB aicina ZM sniegt skaidrojumu, kāpēc ministrijas pakļautībā esošā organizācija sniedz pretlikumīgus pakalpojumus un veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzīgas situācijas atkārtošanos, savukārt VZD – savas kompetences ietvaros informēt reģionālās nodaļas un sabiedrību par šādām nelegālām darbībām un to sekām.

ZM varētu operatīvi apturēt robežu atjaunošanas pakalpojumu piedāvāšanu MKPC gadījumā, taču vēl paliek jautājums, ko darīt ar nesertificētajām privātpersonām, kuras to piedāvā (G. Āboliņš sarunā atzina, ka kopumā šādu pašdarbnieku esot daudz). LMB valdes loceklis Rinalds Smilga uzskata, ka nepieciešama plaša informatīva kampaņa, lai paši zemes īpašnieki saprastu, ka izmantot pašdarbnieku pakalpojumus robežu atjaunošanā nav viņu interesēs. „VZD, Zemkopības ministrijai un LMB vajadzētu informēt zemes īpašniekus caur plašsaziņas līdzekļiem, lai viņi saprastu, ka tas ir bīstami. Ne jau tikai kaimiņam šādā veidā var kaitēt, bet arī sev pašam. Piemēram, var iestāties kriminālatbildība, ja kāds iebrauc kaimiņa mežā un sāk to izcirst”, skaidro R. Smilga.