Valsts Zemes Dienests kā iestāde, kas cieši saistīta ar mērnieku darbu, allaž atrodas nozares profesionāļu „krustugunīs” – mērniekiem ir ne mazums neskaidrību un pretenziju. Lai gūtu atbildes uz vismaz daļu no tām, Mernieks.lv lasītājiem bija iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus VZD ģenerāldirektorei Elitai Baklānei-Ansbergai. Atsaucība bija tiešām liela – saņēmām daudzus gan vispārēja rakstura, gan arī krietni specifiskus jautājumus, kopskaitā ap 40. Intervijā iekļauta lielākā daļa no tiem, priekšroku dodot jautājumiem, kas tika uzdoti no vairāku lasītāju puses, tātad ir būtiski plašākam lokam. Atsevišķiem specifiskiem jautājumiem sagatavots arī VZD speciālistu papildus skaidrojums, kas drīzumā tiks publicēts portālā.
– Tūlīt apritēs pusgads, kopš esat VZD ģenerāldirektores amatā. Kā esat iejutusies jaunajā darba vietā, kas pa šo laiku jau paveikts, kas šobrīd aktuālākais?
– Sākot strādāt, man bija daudz ideju, kas VZD darbībā jāuzlabo un domāju, ka šajā virzienā patlaban mēs arī ejam. Tomēr jāatzīst, ka daļai no VZD procedūrām, kas savulaik, vērtējot no malas, šķita liekas, tagad, palūkojoties uz tām ne tikai no mērnieka, bet valsts un sabiedrības interesēm kopumā, tomēr ir sava nozīme un nepieciešamība. Tāpat arī otrādi – bija lietas, kas no mērnieka skatu punkta likās pašsaprotamas, taču tagad redzams, ka patiesībā ievāktā informācija nemaz netiek praktiski izmantota. Vai VZD darbībā ir jau jūtamas pārmaiņas, tas jāvaicā mērniekiem. Tas, ko es pirmkārt esmu mēģinājusi panākt, ir – lai mainās VZD darbinieku attieksme pret klientu un pret darbu, ko veicam. Mēs sākam atteikties no nevajadzīgām procedūrām, mēģinām neizvirzīt liekas prasības, taču, tā kā tas ir saistīts ar izmaiņām normatīvajos aktos, tas nenotiek ātri.
– Vai varat minēt kādus piemērus, kuras no procedūrām ir tās, par kurām sapratāt, ka tās VZD darbībā tomēr ir nepieciešamas, un kuras – tās, no kurām var atteikties?
– Mērnieku līgumi ar VZD savulaik man šķita pilnīgi nevajadzīgi un nesaprotami. Taču tagad no VZD puses redzu nepieciešamību pēc šādiem līgumiem, ne vien tāpēc, lai zinātu uz kādu adresi nosūtīt mērniekam rēķinu, bet arī tāpēc, lai šajā lielajā iestādē varētu nodrošināt to, ka visas nodaļas ievēro vienādu procedūru. Ja mēs apņemamies strādāt ar līgumu, tas veicina to, ka visas nodaļas strādā vienādi. Par pretējo – zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentu aprite ir pārāk komplicēta un pat informācijas pieprasīšana ir nevajadzīgi sarežģīta. Strādājot pie datu izplatīšanas portāla kadastrs.lv e-pakalpojumu uzlabošanas projekta, kas šobrīd ir procesā, sapratām, ka informācijas izsniegšana mērniekam šobrīd ir process, kas ietver lieku papīra aizpildīšanu ar informāciju, ko mēs nekādi nepārbaudām un neizmantojam. Arī zemes kadastrālās uzmērīšanas lietā daudzi dokumenti, ko prasām no mērniekiem, nemaz nav vajadzīgi vai varētu tikt iesniegti tikai elektroniski. Šobrīd strādājam pie izmaiņām normatīvajos aktos, lai paplašinātu iespējas izmantot elektronisko dokumentu apriti.
– Tāpēc arī noteikta virzība uz e-pakalpojumu attīstību?
– Jā, bet e-pakalpojumu attīstīšana nav tikai VZD iecere, tā ir kopējā Eiropas Savienības politika. Diemžēl mērnieki visu jauno parasti uztver ar aizdomām, jo tiek pieņemts, ka VZD kā iestādes darbība jau pamatā būs vērsta pret viņiem. Mērnieki netic, ka izmaiņu nolūks varētu būt arī kaut ko atvieglot.
– Diez vai mērnieki ir pret progresīvām pārmaiņām, kā e-pakalpojumu ieviešana. Drīzāk viņi satraucas par tādām lietām kā cenu palielinājums, bet līdz tam vēl intervijā nonāksim. Taču, runājot vēl par nākotnes perspektīvu – kādu Jūs redzat nākotnes sadarbību ar mērnieku uzņēmumiem?
– Nākotnē es sadarbību vairāk redzu ar mērnieku sabiedriskajām organizācijām, nevis mērniecības uzņēmumiem. Komersanti, protams, turpinās darboties mērniecības nozarē kā saimnieciskās darbības veicēji, ar kuriem mūs saistīs līgumattiecības.
– Bet kā VZD klienti jau tomēr paliks komersanti, nevis sertificētie mērnieki?
– Jā, bet tie nebūs sadarbības partneri tādu jautājumu apspriešanā, kā, piemēram, par uzmērīšanas ģeodēzisko pamatojumu, kadastra lietas sastāvu vai topogrāfijas specifikāciju. Šeit svarīgāks ir nozares profesionāļu, sertificēto personu un augstskolu viedoklis, nevis kādu uzņēmumu viedoklis, jo profesionālā atbildība šobrīd ir individuālo mērnieku pusē. Protams, mērniecība ir komercdarbība un mērnieki apvienojas uzņēmumos, lai veiktu šo komercdarbību. Līdz ar to pakalpojumu sniegšanas organizatoriskie jautājumi, protams, ir jārisina arī kopā ar komersantiem. Ja LKĢA veidosies kā šo komersantu apvienība, tad ar LKĢA mēs risināsim šos komercdarbības organizatoriskos jautājumus.
– Par sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām arī nākamais jautājums. Karstākais pēdējā laika temats ir VZD cenrādis. Daudzus portāla lasītājus uztrauc tas, vai jaunais VZD cenrādis tiešām tika saskaņots ar sabiedriskajām organizācijām – LMB un LKĢA – vai arī tās vienīgi tika informētas. Kā tad bija – vai LMB un LKĢA deva savu piekrišanu jaunajam cenrādim?
– Man bija saruna ar abām organizācijām. Mēs, protams, iespēju robežās ņemam vērā viedokļus un ieteikumus, bet tas nav savstarpējs līgums, kur abām pusēm ir obligāti jāvienojas. Tas, ka asociācija vai biedrība iebilst, nevar piespiest VZD sniegt pakalpojumu zem pašizmaksas. Protams, bija atsevišķi jautājumi, kuriem nepiekrita ne biedrība, ne asociācija, taču arī mēs nevarējām atkāpties, un mūsu pozīcija ir pamatota ar VZD pakalpojumu sniegšanas izmaksām.
– Tomēr vai bija arī kaut kāda piekāpšanās, panākšana pretī no jūsu puses, kur jūs izmainījāt savu sākotnējo pozīciju par labu sabiedrisko organizāciju prasībām? Ja bija, tad kādos konkrētos jautājumos?
– Bija atsevišķi priekšlikumi gan no Biedrības, gan Asociācijas par dažām pozīcijām, kurus ņēmām vērā. Lai rastu kompromisu prasībai vēl vairāk samazināt portāla izdruku cenas, piedāvājām samazināt grafisko datu abonēšanas maksu. LKĢA no šāda kompromisa apspriešanas atteicās.
– Vai pirms grozījumu veikšanas tika veikti aprēķini par to, kā jaunais cenrādis ietekmēs mērķauditoriju, konkrēti – mazos uzņēmumus, sertificētās personas? Jūs, protams, primāri plānojat VZD budžetu, tomēr, ja tas pārāk gremdē mērniecības uzņēmumus, tad beigās var atsaukties uz paša VZD ieņēmumiem.
– Jā, mēs analizējām vidējos apjomus, kādos firmas pieprasa informāciju. Secinājums bija tāds, ka firmas, kur apvienojušies un aktīvi strādā vismaz 3 sertificēti mērnieki, nebūs zaudētāji, bet lielākās firmas, kurās strādā 5 un vairāk mērnieki, noteikti būs ieguvēji. Šiem uzņēmumiem jaunais cenrādis, izmantojot e-pakalpojumus, dos izmaksu ietaupījumu. Tiem mērniekiem, kas strādā individuāli, un kuriem nav liels darbu skaits mēnesī, būs sadārdzinājums.
– Vai tas varētu veicināt mērnieku apvienošanās tendenci uzņēmumos ar vairākiem cilvēkiem?
– Jā, es tā ceru. Tas varētu būt viens no veidiem, kā veicināt, lai mērniecībā darbojas legāli komersanti, nevis tiek sniegti pakalpojumi, par kuriem netiek maksāti nekādi nodokļi.
– Vai samaksas piemērošana VZD pakalpojumu Atteikumu gadījumos ir pamatota?
– Pirms diviem trim gadiem, kad tika ieviests noteikums, ka arī reģistrācijas atteikuma gadījumā tiek piemērota samaksa, mērnieku vidū bija liels šoks un neapmierinātība. Tomēr katram ir jāmaksā par savām kļūdām, pretējā gadījumā datu aktualizācijas izcenojumu būtu vēl par 20-30% jāpalielina, iekļaujot arī patērēto laiku Atteikuma gadījumos. Ja ir sīka kļūda, par kuru tiek piemērots Atteikums, tad piekrītu, ka tas nav īsti samērīgi. Līdz VZD metodiskajai vadībai diemžēl nenonāk šādi apstrīdējumi. VZD ir vaicājis mērniekiem, kādi ir šo nebūtisko pārkāpumu piemēri, taču mērnieki līdz šim nav spējuši sniegt šos piemērus, līdz ar to mēs nevaram izstrādāt metodiskus norādījumus nodaļām, kurus pārkāpumus izšķirt kā nebūtiskus.
– Mērnieki min konkrētus sīko pārkāpumu, par kuriem tiek piemēroti Atteikumi, piemērus – lietā kādā vietā trūkst datuma, paraksta vai paraksta atšifrējuma. Vai šādu pārkāpumu gadījumos būtu jāpiemēro atteikums? Vai nebūtu labāk ļaut šos pārkāpumus novērst uz vietas pašā VZD nodaļā?
– Ar šādu priekšlikumu un konkrētiem piemēriem būtu jānāk Mērnieku biedrībai. Varētu būt atsevišķas lietas – pielikt datumu vai paraksta atšifrējumu, ko varētu izlabot uz vietas VZD telpās, ja tādēļ nav jāatārda cauršūta lieta. Konceptuāli var par to runāt, bet jāvienojas par procedūru, lai nesekotu pārmetumi korupcijā, ka dažiem mērniekiem ļauj labot, citiem nē. Tāpēc jābūt ļoti precīzi nodefinētam, kādos dokumentos kādus labojumus drīkst veikt. Šobrīd neviena procedūra neparedz kādam ļaut kaut ko labot.
– Bet principā to varētu ieviest?
– Jā, VZD izteicis tam piekrišanu jau sen. Esam gatavi vienoties par noteikta veida labojumiem, kurus varētu veikt VZD telpās, neatārdot lietu.
– Vai nav domāts par tādu iespēju, ka par portāla kadastrs.lv pakalpojumiem mērnieki varētu norēķināties tikai par atsevišķiem datu pieprasījumiem, nevis maksāt pastāvīgu portāla abonēšanas maksu?
– Šobrīd tehniski tas nav iespējams. Visi jau būs dzirdējuši par VZD ĢIS projektu – 2 gadu laikā plānojam pārstrādāt VZD informācijas sistēmas, kas saistītas ar grafisko datu uzturēšanu un izplatīšanu, ieskaitot kadastrs.lv. Nākotnē, iespējams, varētu paredzēt arī elastīgāku kadastrs.lv izmantošanu. Bet arī šobrīd esošā 5 Ls abonēšanas maksa mēnesī ir neliela un tā nosedz kadastrs.lv lietotāju administrēšanas izmaksas, jo, vienalga, vai lietojat portālu vai nē, darbiniekam ir jāpārbauda, vai ir tikušas veiktas darbības, vai jāsagatavo rēķins, jo sistēma pati tādu analīzi neveic.
– Tomēr jaunajā VZD ĢIS sistēmā šādu modeli varētu iekļaut?
– Jā, tomēr līgums būs jāslēdz tik un tā, jo tas ir saistīts ar fizisko personu datu aizsardzību. Ja mēs dodam mērniekam pieeju šiem datiem, tad mērniekam ir jāparakstās par zināmiem nosacījumiem, ko viņš apņemas ievērot.
– Kādas vēl plānotas izmaiņas saistībā ar VZD ĢIS ieviešanu?
– Šobrīd e-vidē informāciju tikai izsniedzam, bet ar VZD ĢIS ieviešanu arī informācijas saņemšanu no mērniekiem plānojam organizēt maksimāli attālināti. Autorizējoties būs iespējams elektroniski veikt gan datu augšupielādi, gan dokumentu iesniegšanu. Tikai pēc tam, kad iesniegtie dokumenti būs jau pārbaudīti un atzīti par reģistrējamiem, būs nepieciešams iesniegt vēl dažus dokumentus arī papīra formātā, bez kuriem nevar iztikt.
– Kāds ir plānotais laika termiņš VZD ĢIS ieviešanai?
– 2013. gads. Plānojam līdz 2012. gada beigām to realizēt.
– Ja VZD darbinieku paviršības dēļ mērnieks no VZD arhīva saņem nepilnīgus datus, vai viņam, lai iegūtu pilnus pasūtītos datus, būs jāmaksā vēlreiz vai tomēr VZD izlabos šo kļūdu par saviem līdzekļiem?
– Šobrīd par arhīva dokumentiem samaksa veidojas no divām daļām– 4,20 Ls par lietu atlasi un tad par kopiju skaitu, 10 santīmu par vienu kopiju, kas jaunajā cenrādī ir samazinājums no iepriekšējiem 16 santīmiem. Ja nav izsniegti visi dokumenti, mērniekiem ir tiesības pieprasīt trūkstošos bez otrreizējas 4,20 Ls maksas par lietu atlasi, bet gan tikai par papildus nepieciešamajām kopijām.
– Pašreiz uz topogrāfiskiem plāniem kadastra datu atbilstību NĪVKIS var saskaņot tikai tad, ja tie iepriekš pieprasīti VZD. Vai ir doma šo kārtību mainīt, jo pašreiz jāmaksā gan par datu saņemšanu, gan par skaņošanu?
– VZD ir jau tuvu finišam jaunais līguma projekts ar mērniekiem, kur paredzēts atcelt obligāto datu pieprasīšanu. Šobrīd neviens normatīvais akts šo sfēru neregulē, bet drīzumā būs jauni noteikumi arī par topogrāfisko uzmērīšanu, un tajos arī būs noregulēts, kā VZD skaņo datus. Pagaidām šis noteikumu projekts vēl līdz galam nav izstrādāts, bet tā darba variants jau ir nosūtīts arī Mērnieku biedrības un LKĢA . Gada otrajā pusē spēkā būs droši vien viens no diviem variantiem – vai nu obligātā informācijas pieprasīšana, vai arī datu skaņošana par maksu. Pagaidām ar līgumu noteikumiem mēs plānojam stiprināt otro variantu. Tas nozīmē, ka nepieprasīsim obligāti lejupielādēt informāciju, nepārbaudīsim, kur informācija ir iegūta, bet skaņosim.
– VZD, izsniedzot kadastra informāciju no kadastra kartes vairs nedod robežpunktu numurus, ar pamatojumu, ka tā neesot VZD informācija. Tomēr to pašu tad varētu apgalvot arī par robežlīnijām, jo arī tās iedevis mērnieks. Rodas jautājums, kāpēc šos robežpunktu numurus VZD kadastra kartē vairs neizsniedz?
– Šis jautājums ir jāatrisina jaunajos Ministru kabineta noteikumos, kas top, lai aizstātu šī brīža MK noteikumus Nr. 182 par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu. Pagaidām datu izsniegšanas noteikumi nenosaka, ka mums jāizsniedz robežpunktu numuri. Patlaban tos iespējams saņemt, pieprasot arhīva informāciju.
– Bet par arhīva informāciju ir jāmaksā papildus.
– Bet bez arhīva materiāliem neviens mērnieks nevar veikt kvalitatīvu robežu apsekošanu! Tie mērnieki, kas atbildīgi attiecas pret savu darbu, šobrīd pieprasa arhīva informāciju un tur robežpunktu numuri ir pieejami. Tie, kas strādā „uz dullo”, saskaras ar to, ka numuru nav.
– Runājot vēl par robežzīmēm – esot gadījumi, kad punktu numuri vienai robežzīmei nav identiski, vai arī atkārtojas vienas zemes vienības ietvaros – piemēram, ir vairāki punkti ar numuru „3”. Vai un kā varētu novērst šādas situācijas?
– Man ir savs personiskais viedoklis šajā jautājumā, taču, tā kā es neesmu sertificēta mērniece, es nevēlētos to izteikt. Šis tomēr ir profesionāļu jautājums.
– Tātad šobrīd Jūs gaidāt profesionāļu ieteikumus, kā risināt šīs situācijas?
– MK noteikumu nr. 182 projekta izstrādes darba grupā jau bijusi diskusija un tiek iesniegti priekšlikumi par šo problēmjautājumu.
– Mērnieki sūdzas, ka normatīvo aktu projektu sagatavošana noris tādā steigā, ka nepietiek laika sabiedriskajai apspriešanai. Saskaņošana it kā notiek, bet tik ātri, ka tam nav jēgas.
– Steigā notiek tad, kad noteikumu projekts jau ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, palikušas 2 nedēļas atzinuma sniegšanai un nav vairs iespēju diskutēt. Tomēr šobrīd VZD mērniekus aicina uz kopēju darbu. Jā, tas laika periods varbūt nav pārāk garš, taču domāju, ka pat tad, ja tie būtu divi mēneši, diskusijas tik un tā notiktu tikai pēdējā brīdī.
– Atgriežoties pie jautājuma par mērnieku iesniegtās informācijas piederību – vai nebūtu loģiski diferencēt maksu par VZD rīcībā esošo datu izmantošanu, ļaujot tos datus, ko mērnieki paši iesnieguši, saņemt vai nu par velti vai par krietni mazāku maksu?
– Tas tikai sadārdzinātu datu izsniegšanu, jo uzliktu lielu administratīvo slogu. Tas nozīmētu, ka ikreiz pieprasījums būtu jāizvērtē un jāizlemj, vai tas kaut ko maksā vai nemaksā.
– Kāpēc komunikācijas izpildmērījumiem kadastra datu skaņošanas cena atbilstoši NĪVKIS ir daudz dārgāka nekā topogrāfijai?
– Izpildmērījumam kadastra datu skaņošana ir pašvaldības prasība, tās nav mūsu līgumos. Taču princips, kā aprēķina cenu vienam un otram ir atšķirīgs, ņemot vērā to, ka ir atšķirīgas specifikācijas – pārbaude lineāriem objektiem ir sarežģītāka nekā liela laukuma objektiem.
– Jautājums par VZD komunikāciju ar klientiem-mērniekiem. Kāpēc VZD nesūta vēstules vai citādi nekomunicē pa tiešo ar mērniekiem, ar kuriem VZD ir līgums par datu apmaiņu, bet informēšana notiek tikai pastarpināti caur sabiedriskajām organizācijām LMB un LKĢA? Kā VZD jaunumus var uzzināt tie mērnieki, kuri nav nevienā no šīm organizācijām?
– Visu jaunāko informāciju VZD ne vien nosūta sabiedriskajām organizācijām, bet arī ievieto mājas lapas specializētajā sadaļā „Mērniekiem”, tāpēc, ja neesat organizāciju biedrs, tad vajadzētu aktīvāk apmeklēt VZD mājas lapu. Tomēr jaunajos līgumos ir paredzēts iestrādāt punktu par informācijas apmaiņu arī ar e-pastu palīdzību, jo sabiedriskās organizācijas bieži vien arī grēko ar informācijas tālāku nodošanu.
– Izskan ierosinājums, ka VZD pakalpojumu izmaksu smagumu varētu pārnest no mērniekiem uz zemes īpašniekiem: „VZD (kadastra) pamatuzturēšanas izmaksas vajadzētu nosegt ar attiecīgu % no ikgadējā zemes nodokļa. Viņiem jāmaksā par savu īpašuma robežu drošību, bet citiem nodokļu maksātājiem, kuriem nav īpašumu, to nevajadzētu darīt.” Kā VZD skatās uz šādu ideju?
– Ja jūs varat „dabūt cauri” tādu normu budžeta likumā, tad VZD to atbalstītu. Šī ideja nav jauna, VZD par to ir runājis ar Pašvaldību savienību, un šāda prakse pastāv diezgan daudzās Eiropas valstīs. Bet šajā budžeta situācijā valsts atturas iezīmēt noteiktas ieņēmumu pozīcijas konkrētām darbībām, jo tas neļauj veikt ieņēmumu pārdali, tāpēc diez vai tuvākajā laikā kas tāds gaidāms. Tomēr, es nedomāju, ka šīs izmaksas ir uz mērnieku pleciem, jo mērnieki parasti aprēķina cenu par savu darbu, pieskaitot klāt VZD izmaksas un galu galā piestāda rēķinu klientam.
– Jautājums varētu būt globālāks – vai kadastra sistēma būtu jāuztur vairāk no budžeta līdzekļiem vai drīzāk jāsedz no jūsu ārpakalpojumiem?
– Nebūtu godīgi par visu likt maksāt visiem zemes īpašniekiem, arī tiem, kuri ar savu zemi neveic nekādas darbības. Kāpēc Jums, ja esat saņēmis mantojumā zemi un neko ar to nedarāt, būtu jāmaksā par to, ka kāds zemes pārpircējs visu laiku veic kādus darījumus?
– Jautājums attiecībā uz to VZD darbinieku kvalifikāciju un pieredzi, kas pārbauda sertificēto personu darbus. No mērnieku puses izskan viedoklis, ka pārbaudītājiem arī jābūt sertificētām personām. Kā komentēsiet šo viedokli?
– VZD nepārbauda mērnieku darbus pēc būtības, VZD pārbauda tikai reģistrējamos datus un to, kā tie atbilst normatīvo aktu prasībām par datu reģistrāciju. Mēs nepārbaudām to, kā mērnieks līdz šiem datiem ir ticis. Mūsu kadastra inženieriem noteikti nav jābūt sertificētiem, sertificētiem ir jābūt sertifikācijas centros strādājošajiem mērnieku darbu pārbaudītājiem.
– Mērnieki esot konstatējuši gadījumus, kad kāds kolēģis veicis uzmērījumus brīvu koordinātu sistēmā, bez šo brīvo koordinātu tīklu noteikšanas lietām, savukārt VZD reģionālās nodaļas pieņēmušas šādus uzmērījumus. Tā rezultātā pēc tam atjaunot kaut vai robežpunktus esot neiespējami, jo dabā esošā situācija pilnībā izmainījusies. Vai šādas lietas VZD joprojām tiek pieņemtas?
– Šobrīd tādas lietas vairs netiek pieņemtas, tās pat vairs nevar tikt izgatavotas. Teorētiski tas varēja notikt tikai līdz 2002. gadam, vairāk tās varētu būt 90-to gadu beigu lietas, tāpēc tas vairs nav aktuāli. Šobrīd ir aktuāli, kā šajā situācijā mērniekam rīkoties, ja viņam ir jāatjauno robežas. Taču tas sertificētam mērniekam būtu jāzina daudz labāk nekā VZD ģenerāldirektoram.
– Jautājums saistībā ar administratīvajām robežām. Ir gadījumi, kad šīs robežas tikušas kļūdaini noteiktas, tādā veidā pat „izmainot” kādas pilsētas ārējo robežu. Vai, piemēram, šāds piemērs – kadastra kartē starp Tukuma novadu un Dobeles novadu, kas ir saskaņota abās reģionālajās nodaļās par kadastra datu atbilstību, pa vidu starp abiem novadiem atrodama „neitrālā zona”.
– Administratīvo teritoriju robežu apraksti patlaban nav izgatavoti nevienai teritorijai. VZD tos ir uzsācis veidot, to plānots veikt līdz 2012. gada beigām. Šajā procesā šādas nesaistes tiks novērstas, saskaņojot robežas ar pašvaldībām. Problēmas cēlonis ir, ka kadastra karte nav veidota kā vienota datu bāze, bet tiek uzturēta tikai pa VZD reģionālo nodaļu teritorijām. Īstenojot VZD ĢIS projektu, kadastra karte tiks uzturēta kā vienota datu bāze visai Latvijas teritorijai, līdz ar to šādas kļūdas vairs nebūs iespējamas.
– Mērnieki joprojām saskaras ar situāciju, kad dažādās VZD nodaļās tiek piemērotas dažādas prasības. Kad beidzot visās VZD nodaļās un birojos būs vienādas prasības?
– Tad, kad paši mērnieki sāks strādāt vienādi… bet ja nopietni – tāpat kā mērnieki mēdz strādāt mazliet atšķirīgi, arī VZD darbiniekiem izpratne diemžēl ir dažāda.
– Bet ko mērniekam darīt, ja viņš ierodas citā VZD reģionālajā nodaļā un tur saskaras ar citām prasībām?
– Par šādiem gadījumiem vajadzētu ziņot uz VZD Pakalpojumu attīstības un klientu apkalpošanas departamentu Klientu apkalpošanas centra vadītājai Mirdzai Martukānei. Mēs, neafišējot konkrēto situāciju un konkrēto mērnieku, veiksim metodisku izskaidrošanu attiecīgajai nodaļai, lai prasības būtu vienotas. Pagaidām šo iespēju izmanto ļoti maz mērnieku.
– Ja mērniekam rodas šaubas par kāda normatīvā akta interpretāciju, tad kur VZD viņš var saņemt atbildi par konkrētu situāciju un cik ilgā laikā?
– Mums darbojas e-pasts jautājumiem, tos var iesūtīt no VZD mājas lapas. Bet, ja tas ir par ļoti konkrētu situāciju, tad vajadzētu vērsties ar rakstisku iesniegumu. Apmēram 2 nedēļās varētu tikt sniegts skaidrojums. VZD var skaidrot normatīvos aktus, izteikt viedokli, kā rīkoties kādā situācijā, tomēr mērniekiem vajadzētu censties arī pašiem uzņemties atbildību, nevis tikai gaidīt, ka VZD visu pateiks priekšā.
– Šobrīd kadastra apzīmējumus zemes vienībām to sadales realizācijai var saņemt tikai pēc zemes ierīcības projekta kopā ar lēmumu par zemes ierīcības projekta apstiprināšanu, saņemšanu un reģistrāciju VZD, un tas nevajadzīgi pagarina zemes ierīcības projekta realizācijas laiku. Vai ir domāts par pašvaldības un VZD sadarbību, lai atrisinātu šo jautājumu – piemēram, panākot vienošanos par citādu dokumentu nosūtīšanas kārtību, vai varbūt paātrināt kadastra apzīmējumu piešķiršanu, izmantojot e-pastu?
– Šobrīd tas jau notiek caur e-pastu divu līdz piecu dienu laikā. Automātiski, apstiprinot zemes ierīcības projektu, piešķirt šos numurus nevar, jo tas, ka ir apstiprināts projekts, vēl nenozīmē, ka tūlīt arī tiks sākta tā realizācija. Iespējams tas vispār netiks īstenots. Zemes vienību pirmsreģistrācija un kadastra apzīmējuma piešķiršana notiek uzsākot zemes sadali, lai pēc iespējas novērstu identifikatora piešķiršanu neeksistējošiem objektiem.
– Ar šo jautājumu vairāk konkrēti domāta Rīgas pilsēta, kurā process aizņemot apmēram mēnesi.
– Tas ir saistīts ar laiku, kurā apstiprinātais projekts no pašvaldības nonāk zemes dienestā, un šis jautājums ir vairāk pašvaldības, nevis VZD atbildības lauciņā.
– Varbūt VZD var vērsties ar iniciatīvu no savas puses pie Rīgas domes, lai sakārtotu šo jautājumu?
– Rīgas dome ir vēl sarežģītāka institūcija par Valsts zemes dienestu.
– Vai kadastrālās uzmērīšanas lietā būtu jādublē dokumenti, kas Valsts zemes dienestam jau ir pieejami dažādos reģistros? Piemēram, kopija no zemes ierīcības projekta grafiskās daļas, UR izziņa par paraksta tiesībām vai izziņa par piešķirto adresi, pašvaldības pārstāvju pilnvaras.
– Ne visi Jūsu minētie dokumenti ir jāiesniedz lietā, piemēram, lēmums par adreses piešķiršanu ir jāievieto tikai tad, ja adrese iepriekš nav ievadīta adrešu reģistrā. Bet kopumā, ja šādi dokumenti nebūtu jāpievieno lietai, tad, protams, samazinātos ievietojamo dokumentu skaits, bet lietas pārbaudīšana kļūtu 2-3 reizes dārgāka. Tas nozīmētu, ka pa dažādām datu bāzēm būtu jāmeklē dažādi dokumenti, nezinot pat īsti, ko meklēt. Lietas pārbaudīšana tad būtu salīdzināma ar izmeklētāja darbību. Šobrīd pie katra paraksta mērnieki nenorāda „metadatus” (pilnvaras numuru, datumu un izdevējiestādi), pēc kuriem varētu sameklēt šos dokumentus dažādās datu bāzēs. Mums nav tāda digitālā arhīva, lai varētu ērti redzēt visus dokumentus, kas par kādu zemes vienību ir iesniegti, un arī šāda arhīva ieviešana nenovērstu lietas pārbaudes laika pagarināšanu un procesa sadārdzināšanu.
– Cik liela daļa no VZD darbības ir saistīta ar mērniecību un attiecīgi – cik lielu daļu no VZD budžeta ieņēmumiem sastāda ieņēmumi no mērniekiem?
– Pagājušajā gadā mērnieku veikto pasūtījumu skaits no kopējā VZD sniegto pakalpojumu skaita ir bijis 26%, taču ieņēmumi no mērniekiem ir tikai 14% no VZD budžeta. Tas nozīmē daudz mērnieku pasūtījumu par mazu naudu, lai arī mērniekiem tas šķiet neticami. Protams, mērnieki mums ir ļoti īpaši klienti, jo mēs no viņiem saņemam datus, un no mērnieku iesniegtajiem datiem ir atkarīga VZD datu kvalitāte.
– Ņemot vērā, ka tuvākajos gados finansiālā situācija nekļūs labāka, vai un, ja jā, tad kad ir gaidāms nākamais VZD sniedzamo pakalpojumu sadārdzinājums?
– Tāda plāna nav. Es tomēr gribētu uzsvērt, ka, lai gan atsevišķās pozīcijās par informāciju papīra formātā jaunajā cenrādī ir sadārdzinājums, tomēr vairums mērnieku, kas uzsāks izmantot datu portālu kadastrs.lv, neizjutīs šo sadārdzinājumu. Ir arī cenu samazinājumi, piemēram, atzinums par zemes ierīcības projektu, viena arhīva dokumenta kopijas cena no 16 uz 10 santīmiem. Tāpēc es nepiekrītu šim komentāros izskanējušajam viedoklim, ka pakalpojumiem ir tikai sadārdzinājums.
– Tad nav domāts, ka tuvākajos gados varētu būt jaunas izmaiņas cenrādī?
– Nē, šobrīd neesam domājuši, bet, ja būs, tad uz augšu noteikti nē. Vienīgi uz leju. Ja visi sāks izmantot portālu, tad mums samazināsies darbaspēka izmaksas, un mēs, iespējams, varēsim kaut ko samazināt.
– Kāds VZD varētu būt nākotnē, kā tas varētu atšķirties no pašreizējā VZD?
– Nākotnē VZD kļūs par tipisku reģistru iestādi. Šobrīd mēs aizvien nodarbojamies ar būvju kadastrālo uzmērīšanu, kas, tāpat kā zemes kadastrālā uzmērīšana, varētu nebūt valsts iestādes funkcija. Līdz ar to VZD no datu radītāja pārtaps tikai datu uzturētājā. Protams, arvien vairāk pāriesim uz e-pakalpojumiem, līdz ar to kļūsim ātrāki un pieejamāki.
– Ko Jūs novēlētu mērniecības darbu veicējiem?
– VZD iepriekš tika uzskatīts par ļoti lēnu, haotisku un birokrātisku iestādi, bet mūsu mērķis ir kļūt par ātru, elastīgu un efektīvu iestādi. Šeit ir svarīga arī sadarbība ar mūsu stratēģiskajiem partneriem – mērniekiem un pašvaldībām. Tāpēc es gribētu vēlēt, lai mērnieki arī paši sāk justies kā līdzvērtīgi partneri, apzinās savu profesionālo varēšanu un ietekmi, uzņemas atbildību par savu darbību un nozari kopumā, un, lai mēs varam strādāt kā viens otru cienoši, līdzvērtīgi partneri, iztiekot bez publiskas lamāšanās, tā vietā domstarpības izrunājot un meklējot kompromisus.
Atbildēt