Šī gada sākumā spēkā stājušais Ģeotelpiskās informācijas likums paredz, ka 6 mēnešu laikā no likuma izsludināšanas brīža (t.i., līdz 13. jūlijam) visām pašvaldībām bija jāizveido augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu bāzes pašām vai jānoslēdz deleģējuma līgumi par to izveidošanu. Tomēr pēc likumā noteiktā termiņa reālā situācija ir tāda,  ka gandrīz puse pašvaldību nav pat informējušas Valsts Zemes dienestu par savu turpmāko rīcību attiecībā uz topogrāfisko datu uzturēšanu.

Pēc portāla Mernieks.lv rīcībā esošajiem datiem, patlaban 69 no kopumā 118 pašvaldībām ir  vai nu noslēgušas deleģējuma līgumus vai apņēmušās datu bāzes izveidot/uzturēt pašas (tas gan nenozīmē, ka datu bāzes jau ir arī reāli izveidotas). Savukārt atlikušās 49 pašvaldības vispār nav sniegušas informāciju VZD par to, ko turpmāk plāno darīt. No tām pašvaldībām, kuras informāciju ir sniegušas, lielākais vairums izvēlējušās datu bāzes izveidi un uzturēšanu deleģēt citiem (privātajām firmām vai VZD) – tikai 9 pašvaldības ir apņēmušās datus uzturēt pašas saviem spēkiem. Tās ir pārsvarā lielās pašvaldības (Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils domes), kā arī dažas mazākas – Valkas, Ikšķiles un Babītes novadu pašvaldības.

Sadarbību ar Valsts Zemes dienestu topogrāfisko datu bāzu uzturēšanā izlēmušas turpināt 15 pašvaldības, pārējās noslēgušas deleģējuma līgumus ar privātajām firmām. Interesanti, ka iepriekš Latvijā darbojās tikai trīs topogrāfisko datu bāzu uzturētājfirmas – „Mērniecības datu centrs” (MDC),„Areāls” un „Ģeodēzists”. Taču tagad izveidotas arī vairākas citas (pārsvarā kā „atvasinājumi” no mērniecības uzņēmumiem). Starp pašvaldību deleģētajām firmām līderos atrodas MDC, kuri noslēguši deleģējuma līgumus ar 25 pašvaldībām, seko „Topodati” ar 9 pašvaldībām, „Ģeodati” ar piecām, „Baustelle” ar divām, un „Rīgas ĢeoMetrs”, „Areāls” , „Topoprojekts”, „MTP Kurzeme” un „Vidzemes Mērnieks” – pa 1.

MDC valdes loceklis Kaspars Kojalovičs stāsta, ka topogrāfisko datu bāzu izveide notiek, pārņemot VZD rīcībā esošos datus (digitālās planšetes), salīdzinot  un papildinot tos ar attiecīgās pašvaldības rīcībā esošajiem datiem (parasti ierakstīti kompaktdiskos vai pat disketēs). Vienlaikus MDC (un pārējās firmas) šos datus nodod arī atpakaļ VZD rīcībā VZD centrālās datu bāzes vajadzībām. Topogrāfisko datu bāzu uzturētāji pelna ar datu reģistrēšanu, uzglabāšanu un izsniegšanu mērniekiem. K. Kojalovičs atzīst, ka mērnieki retos gadījumos mēdz topogrāfiskās datu bāzes izmantot arī klaji negodīgā veidā, nodarbojoties ar „pliku” spekulāciju – gluži vienkārši pārkopējot datus no kartes un pasniedzot tos kā sava (patiesībā nenotikušā) uzmērījuma rezultātā iegūtus. Tomēr šī problēma esot jau sen labi pazīstama un šādu krāpšanos neesot grūti konstatēt – pietiek salīdzināt mērnieka iesniegtos datus ar datu bāzē esošajiem, un, ja nav redzamas nekādas atšķirības, ir faktiski skaidrs, ka dati vienkārši pārkopēti. Par šādiem pārkāpumiem, protams, tiek ziņots arī sertificētos mērniekus uzraugošajiem sertificēšanas centriem. Iepriekšējo uzmērījumu izmantošana datu bāzes papildināšanai bieži pat ir ieteicama (piemēram informācija par kapitālām būvēm un apakšzemes komunikācijām), bet tā nav paredzēta brutālai pārkopēšanai.

Tas, ka mazās pašvaldības nevēlas datus uzturēt pašas, ir labi saprotams. Šādam nolūkam jāiegādājas īpaša programmatūra un jāalgo speciālisti, savukārt deleģējot šo darbu citiem, pašvaldībām būtībā nav nekādu izdevumu. Valsts Zemes dienesta pārstāvis Viesturs Aigars skaidro, ka VZD slēgtajos deleģējumu līgumos ar pašvaldībām ir ierakstīts, ka pakalpojums tiek sniegts bez maksas, arī topogrāfiskie dati no VZD centrālās datu bāzes pašvaldībai par šīs konkrētās pašvaldības teritoriju tikšot izsniegti bez maksas. Gluži tāpat bez maksas datu bāzes pašvaldībām izveido, uztur un datus izsniedz arī daļa no privātajiem topo datu uzturētājiem. Tieši tāpēc ir vēl grūtāk saprotams, kāpēc pašvaldības kavējas izpildīt likuma prasību un deleģēt topogrāfisko datu bāzu izveidi firmām vai VZD (mērniekiem VZD pakalpojumi gan ir dārgāki un nedaudz ilgāki nekā privāto firmu, kā arī ar mazāku klāstu). VZD nesen jau esot izsūtījis atgādinājumus pašvaldībām, bet, ja tās turpinās „snaust”, VZD šo jautājumu aktualizēšot Pašvaldību savienības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un citu atbildīgo institūciju līmenī, sola V. Aigars. „Likumā tas tomēr ir noteikts un ir jāpilda”, saka V. Aigars, tiesa gan, likums pašvaldībām neparedz nekādas sankcijas šajā gadījumā – varbūt arī tāpēc liela daļa no tām pagaidām neliekas par šo pienākumu ne zinis.