Ir pagājuši 4 gadi, kopš tika sākta Valsts Zemes dienesta (VZD) pēdējā reorganizācija, kuras rezultātā no VZD tika atšķeltas vairākas būtiskas funkcijas un izveidojās jaunas organizācijas –  Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) un SIA „Latvijas valsts mērnieks” (LVM). Tā kā šis notikums būtiski ietekmējis mērniecības tirgus attīstību Latvijā, Mernieks.lv piedāvā atskatu uz to.

VZD reorganizācija tika sākta pēc Ministru kabineta 2005. gada 18. oktobra rīkojuma Nr. 674 „Par Valsts zemes dienesta reorganizāciju”. Galvenais mērķis bija atdalīt no VZD tās funkcijas, kuras var pielīdzināt komercdarbībai (kartogrāfija un ģeodēzija (kas tika nodota LĢIA) un mērniecība (kas tika nodota LVM)), atstājot zemes dienesta rīcībā tikai valsts pārvaldes institūcijām raksturīgās funkcijas (kadastra informācijas datu bāzes uzturēšana, valsts adrešu reģistrs, mērniecības departaments u.c.). Zināmā mērā, VZD reorganizācija bija priekšnoteikums tam, ka mērniecības tirgū pavērās lielākas iespējas privātajiem uzņēmumiem.

VZD sadalīšanai bija dažādi iemesli. Pirms reorganizācijas VZD štata lielums jau sasniedza 2900 darbinieku, un reformas rezultātā bija plānots optimizēt arī strādājošo skaitu, pašā VZD atstājot 1500-1700 darbinieku, „LVM”- 200 līdz 250, bet LĢIA – 350 līdz 500 (tātad pat maksimālajā variantā kopējais „saskaldītā” VZD strādājošo skaits būtu ne vairāk kā 2500 jeb par apmēram 400 mazāk nekā iepriekš). VZD iepriekšējā darba rezultātos, īpaši mērniecības nozarē, sāka atklāties kļūdas – lauksaimniekiem sākot pieteikties ES atbalsta maksājumiem par zemi, reizēm izrādījās, ka VZD veiktie zemes uzmērījumi ir neprecīzi. Tas lika saprast, ka vienai iestādei nevajadzētu būt „meistaram visās lietās”. „Zemes dienesta funkcijas līdz šim ir bijušas pārāk plašas un vispārīgas. Mēs esam gatavojuši kartes, mērījuši, kārtojuši kadastru, esam gribējuši darīt visu”, tā par VZD reorganizācijas nepieciešamību žurnālam „Nedēļa” 2005. gada oktobrī sacīja toreizējais VZD ģenerāldirektors Mārtiņš Lazdovskis. Īsi sakot, VZD sāka „slīkt nost” neskaitāmajos pienākumos, ko pildīja. Vēl viens iemesls bija tas, ka, pildot šos dažādos pienākumus, VZD faktiski nepārtraukti riskēja nokļūt interešu konflikta situācijā, jo vienlaikus izstrādāja mērniecības noteikumus, licencēja un uzraudzīja mērniecības uzņēmumus un konkurēja ar tiem, piedaloties mērniecības tirgū kā pakalpojumu sniedzēji. Šo situāciju pēc SIA „Ģeodēzists” iesnieguma jau 2003. gadā izvērtēja arī Konkurences padome un atzina par mērniecības pakalpojumu tirgu kropļojošu.

Gan mērniecības valsts kapitālsabiedrība LVM, gan kartogrāfijas un ģeodēzijas aģentūra LĢIA tika veidota uz VZD bāzes, piesaistot gan VZD darbiniekus, gan tehniskos resursus. Mērniecības tirgū VZD sadalīšana varēja arī neko faktisku tirgus liberalizācijas virzienā nemainīt, ja LVM spētu ieņemt tikpat dominējošu stāvokli, kāds bija VZD. Tad tā būtu bijusi tikai izkārtnes nomaiņa un juridiska lietu sakārtošana. Pēc laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 2003. gadā publicētās informācijas, VZD hegemonija mērniecības tirgū tobrīd bija milzīga: „apmēram 90,6% no uzmērītās platības, bet topogrāfiskajā uzmērīšanā – 48,5%.” LVM, lai arī viens no vadošajiem spēlētājiem mērniecības tirgū, tik lielu īpatsvaru tajā neieņem. VZD reorganizācija ļāva vairāk „iznākt uz skatuves” privātajiem uzņēmumiem.

VZD reorganizācija neiztika bez juridiskām kolīzijām. Dažus mēnešus pēc reorganizācijas noslēgšanās ar savām pretenzijām administratīvajā tiesā vērsās „Metrum”, uzskatot, ka „LVM” realizē negodīgu konkurenci, jo bez konkursiem saņēmuši no VZD „mantojumā” ap 60% tirgus pasūtījumu. Ja pasūtītājs vēršoties VZD pēc informācijas par mērniecības uzņēmumiem, kā vienīgie tiekot norādīti tikai LVM. Administratīvā tiesa tomēr attiecās ierosināt lietu šajā gadījumā –  lai gan atteikums tika pārsūdzēts līdz pat Augstākās tiesas Senātam, arī Senāts atzina, ka atteikums ierosināt lietu bijis pamatots. Savs vārds par VZD reorganizāciju bija sakāms arī Valsts kontrolei (VK), kas 2008. gada sākumā nāca klajā ar savas veiktās revīzijas rezultātiem. VK bija konstatējusi virkni likuma pārkāpumu. Viens no tiem bija rīcība LVM pamatkapitāla palielināšanā, kurā tika ieguldīta VZD kustamā manta, no kuras 57% LVM īsā laikā likvidēja kā saimnieciskā darbībā neizmantojamas. VK uzskatīja, ka, šādi rīkojoties, nav ievērotas Komerclikuma prasības. VK norādīja arī uz citiem pārkāpumiem – VZD maksājumiem par SIA ”Lattelecom” un SIA”LMT” sniegtajiem telekomunikāciju un mobilo sakaru pakalpojumiem LVM un LĢIA, neievērojot likuma ”Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasības, neskaidrajiem telpu nomas līgumiem starp VZD, LĢIA un LVM, u.c. VZD uz VK pārmetumiem reaģēja visai pretimnākoši, apsoloties izvērtēt nepieciešamību izstrādāt iekšējo normatīvo aktu, kas reglamentē telpu nomas aprēķināšanas kārtību, kā arī veikt uzraudzību un kontroli šim procesam, kā arī izvērtēt iespēju atgūt radušos zaudējumus, apmaksājot LVM un LĢIA izmantotos SIA ”Lattelecom” telekomunikāciju un mobilo sakaru pakalpojumus.

Kopš šiem notikumiem pagājis krietns laika periods. No tirgus liberalizācijas un konkurences attīstības viedokļa VZD reforma noteikti bijis solis uz priekšu, jo tagad viena kādreizējā valsts monstra vietā darbojas krietni vairāk privāto uzņēmumu. Savukārt izvērtējot uzstādītos mērķus, kas tika minēti paša VZD darbībai pēc reorganizācijas, nākas secināt, ka ir lietas, kas ir, un ir, kas nav izdarītas. Elektroniskā kadastra datu bāze ir ieviesta (kadastrs.lv), bet, piemēram, VZD un Zemesgrāmatu datu bāzu apvienošana tā arī nav notikusi. Pamazām no VZD kādreizējā milzu vezuma „nobirst” arī citas funkcijas, piemēram, šis ir pēdējais gads, kad dienests veic mērniecības uzņēmumu uzraudzību. Krīze atstājusi savu iespaidu uz VZD darbinieku skaitu, bet pašas jaunākās ziņas par zemes dienesta nākotni ir, ka tas varētu tikt pievienots Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Taču šo reformu sekas ir jau nākotnes ziņā.

http://www.vestnesis.lv/pzni/?menu=doc&fp_sadala=&id=80934

http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=15645240

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/209004

http://www.lrvk.gov.lv/printpage.php?id=633&newsid=876

Ikars Kubliņš,

Mernieks.lv