Saeimā finiša taisnē iegājusi Ģeotelpiskās informācijas likuma pieņemšana.  Likumprojekts pēc 2. lasījuma ir papildināts ar jauniem priekšlikumiem un 8. decembrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūgusi iekļaut to Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam. Tas nozīmē, ka jau šo ceturtdien likums varētu tikt pieņemts.

Pēc 2. lasījuma likumprojektā iesniegti kopumā 51 priekšlikumi, pārsvarā no Saeimas Juridiskā biroja, atbildīgās komisijas un ministru puses. Gandrīz visi no priekšlikumiem tikuši atbalstīti pilnībā un iekļauti 3. lasījumā, izņemot divus priekšlikumus, kas tikuši atbalstīti daļēji. Tāpat dažos likumprojekta punktos veikti redakcionāli precizējumi.

Daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem ir kosmētiska rakstura, pamainot vai svītrojot dažas terminu definīcijas, pielabojot gramatikas kļūdas. Ir arī nozīmīgāki papildinājumi. Piemēram, likumprojekta  4. pants papildināts ar tekstu, kas nosaka, ka Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas Aģentūra ir „vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā”, un, ka šai iestādei noteikto uzdevumu izpildei tā „var slēgt līgumus par attiecīgu pakalpojumu veikšanu”. Savukārt 17. pantā papildus noteikts, ka LĢIA pienākumos ietilpst šādu pamatdatu iegūšana un atjaunināšana: Zemes virsmas attēli, tālizpētes dati un ortofoto, digitālie apvidus un virsmas modeļi topogrāfisko plānu un karšu sastādīšanai, ģeotelpiskā informācija, kas ietverta topogrāfiskajos plānos un topogrāfiskajās kartēs (pie katra no šiem punktiem norādīti arī mērogu rindas parametri), kā arī ģeotelpiskās informācijas pamatdati, lai nodrošinātu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un to dalībai NATO.

Likumprojekta 12. panta 6. daļa, kas runā par LĢIA atbildību par LATPOS sistēmu, ierosināta un akceptēta pārveidot tā, lai tiktu pieminēts tas, ka LATPOS sistēmas izmantošanu LĢIA nodrošina par maksu, un, ka šo maksu nosaka Ministru kabinets, izdodot noteikumus. Ministru kabineta atbildība par maksas noteikšanu ir minēta arī citos likumprojekta jaunajos papildinājumos – gan attiecībā uz augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas pārbaudi, reģistrāciju datubāzē, sagatavošanu un izsniegšanu, gan attiecībā uz ģeotelpiskās informācijas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu saņemšanas cenrādi un tā piemērošanas kārtību.

Iespējams, viens no būtiskākajiem likumprojekta papildinājumiem ir priekšlikums, kas paredz laika termiņu citā pantā noteiktajam, ka pašvaldībām augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāze par savu administratīvo teritoriju jāizveido vai jādeleģē tās izveidošana, noslēdzot deleģējuma līgumu. Šis laika termiņš atbalstītajā Segliņa priekšlikumā ir 6 mēneši no ģeotelpiskās informācijas likuma pieņemšanas dienas. Šie seši mēneši ir visai īss laiks, lai pašvaldības spētu pašas saviem spēkiem izveidot datu bāzi, un tas nozīmē, ka pārsvarā varētu tikt slēgti deleģējuma līgumi – ļoti iespējams, tieši ar VZD. Arī kopumā pašvaldību lomā visā likumprojektā šķiet mazliet netaisnīgi nostādīta – tām būs par saviem līdzekļiem jāizveido datu bāzes, kuru saturu pēc tam bez maksas varēs iegūt VZD, kuri savukārt tālāk šos pašus datus tirgos par maksu.

Apskatīt oriģinālo dokumentu ar likumprojekta papildinājumiem iespējams šeit