Piektdien, 4. decembrī, Latvijas Lauksaimniecības Universitātē (LLU), Lauku Inženieru fakultātē notika LLU konference “Zemes ierīcības un ģeodēzijas problēmas”. Kopumā konferencē uzstājās 16 referenti, kas pārstāvēja gan LLU, gan Rīgas Tehnisko Universitāti (RTU), gan Valsts Zemes dienestu (VZD) un citas nozīmīgas organizācijas.  Konference bija arī diezgan kupli apmeklēta – visas dienas garumā ilgušo informācijas apmaiņu noklausījās aptuveni 50 interesentu.

Konferenci atklāja RAPLM Zemes politikas nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš, kurš stāstīja par Zemes pārvaldības likuma koncepciju. Daži no būtiskākajiem principiem, kas tajā noteikti, attiecas uz jautājumiem, kas skar klasiskos problēmgadījumus starp privātīpašnieka tiesībām uz savu zemi un tās nepieciešamību sabiedriskajai lietošanai. Piemēram, lai nokļūtu publiskā teritorijā (ūdensmalas), noteiktas tiesības ikvienam iziet cauri īpašnieka zemei, nenodarot tai kaitējumu. Noteikts zemes apjoms tiks paredzēts publiskās infrastruktūras vajadzībām. Kāpostiņš informēja arī, ka  zemes kvalitātes noteikšana turpmāk paredzēta reizi 20 gados.

RAPLM Ilgtermiņa attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis prezentēja Latvijas telpiskās attīstības perspektīvu, kurā paredzēti tādi virzieni infrastruktūras attīstībā, kā lielo ostu attīstīšana, dzelzceļa infrastruktūras un vilcienu maršrutu atjaunošana iekšzemē, lidosta “Rīga” kā Eiropas līmeņa aviomezgls, kā arī Latvijas integrācija vienotajā Eiropas dzelzceļa sistēmā ar projekta “Rail Baltica” palīdzību. Par pēdējo gan netapa skaidrs, kā tas tiks realizēts, ja zināms, ka šī ideja jau labu laiku ir mirusi kā finansiāli nerentabla, un patlaban “Rail Baltica”  ir vairs tikai Baltijas valstu iekšējais dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanas projekts, nevis sliežu nomaiņa atbilstoši Eiropas sliežu platumam maršrutā no Tallinas līdz Lietuvas-Polijas robežai, kas patiešām ļautu integrēties Eiropas dzelzceļa tīklā. Vesperis minēja arī to, ka nākotnē Latvijā paredzēts veicināt urbanizācijas, nevis suburbanizācijas tendences (iedzīvotāju koncentrēšanos pilsētu administratīvajās robežās, nevis privātmāju ciematu haotiskā apbūve aiz tām). Instruments, lai apturētu suburbanizāciju, būšot spēcīgu reģionālo centru attīstīšana, jo tad cilvēkiem nebūšot vēlmes “dzīvot krūmos Rīgas pievārtē” .

RTU Būvniecības fakultātes doktorants Ivars Aleksejenko stāstīja par jauno Latvijas gravimetriskā kvaziģeoīda modeli, kas ļaušot iegūt jaunus gravimetriskos datus padomju laiku datu vietā. To iegūšanai izmantos arī satelītu misiju modeļus. Pasaules prakse esot atjaunot gravimetriskos datus reizi 10 gados. Tomēr Aleksejenko atturējās prognozēt, līdz kuram laikam jaunais modelis varētu būt gatavs.

A/S Ceļuprojekts zemes ierīcības inženieris Mārtiņš Zgirskis runāja par zemes ierīcības problēmām mūsdienās. Viena no tādām ir zemes ierīcības projektu izstrāde atsevišķos zemes atsavināšanas gadījumos, jo reizēm atsavināmais zemes gabals ir tik mazs, ka taisnīgā atlīdzība par to pat nenosedz zemes ierīcības projekta noformēšanas izdevumus. Zgirska piedāvājums ir šādos gadījumos zemes ierīcības projektus aizstāt ar citiem dokumentiem, piemēram, iekļaujot tos jau paša projekta sadaļā (piemēram, autoceļa būves gadījumā), kas faktiski jau tāpat notiek, jo zemes ierīcības projekti nereti kopē ceļubūves projektos ietverto informāciju.

LLU Lauku inženieru fakultātes lektors Armands Celms uzstājās ar prezentāciju par I klases nivelējumiem Vidzemē, citstarp sniedzot informāciju, ka vislielākais nivelējumu apjoms bijis 2005. gadā – 435, un 2007. gadā – 430 kilometru, savukārt pērn tas sasniedzis tikai 300 kilometrus. Nejaušā kilometriskā standartnovirze nivelējumos esot 0,26 mm, sistemātiskā – 0,10 mm. Viena no problēmām, ar ko saskaras nozares speciālisti, ir cilvēku cūciskā attieksme pret dabu – nivelējumu gruntszīmes nereti esot piemētātas ar atkritumiem.

VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš sniedza informāciju par aktualitātēm nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā, sniedzot datus par nekustamo īpašumu tirgus un vērtību kritumu pēdējos gados. NĪ vērtību kritums attiecībā pret 2007. gada maksimālajām cenām sasniedzis jau 60%, 2008. gada decembrī tas vēl bijis 20%, bet šogad lejupejošā tendence turpinājusies straujāk.

LLU Lauku inženieru fakultātes lektore Inese Bīmane, runājot par zemes ierīcības speciālistu sagatavošanu LLU un RTU, informēja par aptaujas rezultātiem, kas bija veikta starp LLU zemes ierīcības specialitātes un RTU ģeomātikas studentiem. Tā atklāja interesantu ainu – piemēram, LLU studenti jūtas daudz pārliecinātāki par savām spējām veikt neliela zemes gabala topogrāfisko uzmērīšanu – ar “jā” vai “drīzāk jā” no viņiem atbildējuši 79%, kamēr no RTU studējošajiem šādu pārliecību izteikusi tikai puse – 50%. Abu fakultāšu studenti izteikuši vēlmi pēc vairāk praktiskām nodarbībām studiju procesā, savukārt LLU studentiem pietrūkst arī modernākas aparatūras, par ko RTU studenti nav sūdzējušies.

Jānis Zvirgzds no LĢIA pastāstīja par LATPOS sistēmas attīstības plāniem. Plānoto darbu vidū ietilpstot gan jaunu bāzes staciju izveidošana (patlaban LATPOS sistēmā ir 20 bāzes staciju), gan esošo staciju uzlabošana (jāmaina antenas, jāuzlabo GPS, utt.), gan papildus programmatūras iegāde. Šie soļi ļaušot sistēmas darbību padarīt ievērojami ērtāku lietotājam. Piemēram, jaunā programmatūra ļaušot lietotājam ielādēt datus sistēmā un tā pati veiks pēcapstrādes aprēķinus, lietotājiem vairs nevajadzēs pirkt savu programmatūru šim nolūkam. Citi ieguvumi no sistēmas uzlabošanas būšot tās pieejamības uzlabošana mežainos apvidos vai blīvi apbūvētā vidē (ko palīdzēs nodrošināt GLONASS satelīti), iespējas apkalpot vairāk reālā laika lietotāju. Zvirgzdam bija jāatbild arī uz vairākiem jautājumiem par nesen divkārt pieredzēto LATPOS sistēmas atstāšanu bez uzraudzības. Jautāts par to, vai drošāku sistēmas uzturēšanu nevarētu nodrošināt privātie uzņēmēji, Zvirgzds atbildēja, ka tādā gadījumā sistēmas abonēšanas cena pieaugšot vismaz 3-4 reizes (no līdzšinējiem 500 līdz ap 2000 latiem).

Māris Ruģelis no SIA “Metrum” iepazīstināja klātesošos ar uzņēmuma piedāvāto lāzerskenēšanas pakalpojumu, kas tiek veikts no lidmašīnas un ir alternatīva tradicionālajai mērniecībai grūti pieejamos, lielos apvidos. Dati tiek vākti ar lāzera staru atstarošanos no zemes virsmas, un vislabāk lāzerskenēšanu esot izmantot aptuveni vienu mēnesi ilgā periodā pavasarī, kad zemi vairs neklāj sniegs, bet koki vēl nav salapjouši. Vasaras periodā šādi iegūstamie dati jau vairs neesot tik precīzi.

Konferenci noslēdza SIA “Mikrokods” pārstāvis Ints Lukss, kurš prezentēja savu pētījumu par telpisko datu pieejamību Latvijā elektroniskā formā. Lukss izstāstīja, kādas iespējas ir iegūt telpiskos datus dažādās mājaslapās. Bez VZD jaunā portāla kadastrs.lv, dažādus interesantus datus var iegūt (turklāt par brīvu) arī apgāda “Jāņa Sēta” izveidotajā portālā balticmaps.eu, arī Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā rigis.lv, Valsts Mežu dienesta un Lauku atbalsta dienesta mājaslapās. Tomēr liela daļa no Latvijas ģeotelpiskajiem datiem joprojām nav pieejama elektroniskā formā un valstij trūkst arī sava ģeoportāla, nobeigumā secināja Lukss.