Līdzīgi kā citās nozarēs, arī mērniecības tirgū ekonomiskās dižķibeles laikā aktualizējies jautājums par parādiem, to atgūšanu. Sekojot portālā uzsāktajai diskusijai par parādu jautājumiem, esam lūguši jurista komentārus par aktuālākajiem jautājumiem parādu piedziņā. Turpmāk portālā arī dosim iespēju brīdināt par negodprātīgiem mērniecības pakalpojumu pircējiem.

Toms Zirdziņš, tiesību un nodokļu eksperts no firmas SIA “Grāmatvedības vadība un konsultācijas” (toms@gvk.lv, 29483489) uzsver, ka vislabākais veids, kā cīnīties pret parādiem, ir izdarīt visu iespējamo, lai parāds nerastos. “Te palīdzēs pareiza līgumu sastādīšana un ieviesta iekšējā sistēma izvērtēšanai, ar kuriem klientiem ir iespējams veikt darījumus ar pēcapmaksu, ar kuriem nē. Ja tomēr parāds ir radies, ir svarīgi reaģēt pēc iespējas ātrāk un precīzāk, izvēloties atbilstošus procesuālos instrumentus un kombinējot tos.”

Jurista Toma Zirdziņa padomi parādu jautājumos

“Vislabākais paņēmiens cīņai ar parādniekiem šajā laikā ir nodrošināt situāciju, kad nerodas grūti atgūstami vai neatgūstami parādi. Te var palīdzēt trīs paņēmieni –

* Priekšapmaksas pieprasīšana par veicamajiem darbiem. Šis, protams, ir visefektīvākais risinājums, bet, kā zināms, ne vienmēr iespējamais. Tomēr, priekšapmaksu vajadzētu pieprasīt vienmēr par nelieliem darbiem ar nelielām atlīdžibām, jo parādu piedziņas procesi attiecībā uz mazām summās ir ārkārtīgi dārgi un nelietderīgi.

* Rūpīga darījuma partnera pārbaude. Te gan vislabākais rādītājs ir šī darījumu partnera citu sadarbības partneru sniegtās atsauksmes. Dažādi publiski pieejamie slikto parādnieku resursi, nemaz nerunājot par, piemēram, Uzņēmumu reģistrā pieejamiem datiem, ne vienmēr atspoguļo patiesu un ticamu informāciju. Šobrīd pat salīdzinoši veiksmīgi strādājošiem komersantiem var būt slikti bilances dati un šādas tādas nenokārtotas saistības, kas vēl nekādā veidā neliecina par maksātnespēju.

* Galvojumu pieprasīšana. Šobrīd ir populāri ir pieprasīt dalībnieka vai valdes locekļa kā fiziskas personas galvojumu par sabiedrības saistību izpildi. Fiziska persona galvojuma gadījumā atbildēs ar visu savu mantu, tāpēc attiecīgais galvotājs daudz rūpīgāk pievērsīsies tam, lai sabiedrība izpildītu savas saistības. Šeit jāatceras, ka ir ļoti svarīgi pareizi sastādīt galvojuma līgumu, jo, saskaņā ar tiesu praksi, vienkārši pakalpojumu līgumā ietverts punkts, ka attiecīgo līgumu parakstījusī amatpersona kā fiziska persona uzņemas galvinieka saistību, var būt nepietiekams lai tiesa personu atzītu par galvinieku un vērstu pret viņu piedziņu.

Ja tomēr parāds ir radies un nekādas sarunas, lūgumi, draudi un iebiedēšana nav devuši rezultātus, pielietojamie juridiskie instrumenti ir sekojoši –  

* Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā. Šis civilprocesuālais instruments vienkāršoti izskaidrojot ir process, kad kreditors sagatavo salīdzinoši vienkāršu pieteikumu, nosūta to tiesai, tiesa tālāk parādniekam nosūta brīdinājumu par saistību izpildi, kuru parādnieks nosūta atpakaļ tiesai vai nu pielrītot saistībai vai argumentēti noliedzot to. Ja parādnieks saistībai ir piekritis, tad nekavējoties tiek izdots tiesas lēmums, uz kura pamata tiesu izpildītājs sāk piedziņu. Šī instrumenta priekšrocība ir ātrums (lieta līdz tiesas lēmuma stadijai nonāk ne vēlāk kā mēneša laikā) un lētums (pieteikuma sagatavošana ir vienkārša un valsts nodeva ir tikai 2% no parāda summas, bet ne vairāk kā LVL 200,00), bet trūkums ir tas, ka process tiek izbeigts un tiesas lēmums par piedziņas veikšanu netiek izsniegts, ja parādnieks neierodas pasta iestādē saņemt tiesas brīdinājumu vai tiesas acīs pietiekoši argumentēti parāda, ka parāda saistība ir nepamatota (tiesa šī procesuālā instrumenta ietvaros pēc būtības lietu neizskata).

* Pieteikums tiesā par parāda piedziņu. Ja līgumā ar parādnieku ir paredzēts strīdus skatīt šķīrējtiesā, tad šis ir pietiekoši ātrs process (šķīrējtiesas lēmumi nav pārsūdzami, tātad process notiek tikai vienā tiesu instancē), bet ir svarīgi līguma šķīrējtiesas atrunu noformēt juridiski precīzi, lai tā būtu viennozīmīga un nepārprotama, kā arī pašu šķīrējtiesas procesu noturēt atbilstoši civilprocesa prasībām, jo arī šķīrējtiesas spriedumus tālāk apstiprina valsts tiesas un kādu nepilnību gadījumā valsts tiesa šķīrējtiesas lēmumu neapstiprinās. Ja līgumā nav šķīrējtiesas atrunas, tad process valsts tiesā pirmajā instancēilgs 6 – 12 mēnešus, turklāt, tiesas lēmumus var pārsūdzēt apelācijas un kasācijas instancēs, kas procesu var paildzināt līdz vairākiem gadiem. Lai nodrošinātos pret parādnieka negodprātīgu rīcību šāda ilgstoša tiesvedības procesa laikā, kreditors, paralēli prasības pieteikumam var iesniegt tiesā pieteikumu par prasījuma nodrošināšanu, kuru apmierinot, tiesa apķīlā parādnieka mantu (naudu, nekustamos īpašumus, transporta līdzekļus u.c.) prasījuma apmērā līdz tiesvedības beigām, un tas kalpo par nodrošinājumu, ka beidzoties tiesvedībai kreditors arī fiziski varēs piedzīt parāda summu (vienkāršoti izsaktoties – “būs ko paņemt”). Šobrīd sāpīgākais jautājums ir ievērojamās summas, kas jāmaksā valsts nodevās par prasības pieteikuma iesniegšanu. Piemēram, iesniedzot prasības pieteikumu par LVL 2000,00 parādu, valsts nodeva ir LVL 175,00. Ja tiesas process beidzas veiksmīgi, valsts nodevas piedzen no parādnieka. Bet ja parādniekam nav nekādas mantas pret ko vērts piedziņu, tad faktiski ir pazaudēta gan pati parāda summa, gan samaksātās valsts nodevas.

* Maksātnespējas pieteikuma iesniegšana. Uzreiz jānorāda, ka maksātnespējas process nav parādu piedziņas instruments un par nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu draud pat kriminālatbildība. Tomēr, redzot ka parādnieka stāvoklis ir kritisks un parāda piedziņa nav iespējama, var sniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, cerot, ka maksātnespējas administratoram sekmīgi veicot darbu, kreditos atgūs kaut daļu no parāda. Civilprocesa likums un Maksātnespējas likums prasa nosūtīt parādniekam iepriekšēju brīdinājumu par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu, un šāds brīdinājums bieži liek parādniekam izpildīt saistības. Šeit gan jāņem vērā, ka pirms parasto kreditoru prasījumu apmierināšanas tiks apmierināti nodrošināto kreditoru (ar hipotēkām vai komercķīlām), administratora atalgojuma, darba algu un nodokļu prasījumi. Vēl viens nozīmīgs aspekts – tikai parādnieka maksātnespējas un bankrota procedūras gadījumā kreditors var parāda summu norakstīt zaudējumos, samazinot par šo summu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. Tatad, pat neesot cerībām piedzīt parādu, parādnieka maksātnespējas process ir nepieciešams, lai par zaudētā parāda summu nebūtu jāmaksā ienākuma nodoklis.”

Mērnieks.lv piedāvā informācijas apmaiņu par nemaksātājiem

Arī portāls Mernieks.lv piedāvās iespēju apmainīties ar informāciju parādu jautājumos, tādējādi samazinot iespēju mērniecības firmām iedzīvoties zaudējumos negodprātīgu klientu dēļ. Turpmāk mūsu portālā mērniecības pakalpojumu sniedzējiem būs iespēja brīdināt kolēģus par pircējiem, kuriem ilgstoši  „aizmirsies” norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem. Šīs idejas ierosmi esam saņēmuši no vairākiem portāla lasītājiem – mērniekiem, jo pēdējā laikā, sakarā ar ekonomisko dižķibeli, šādi gadījumi mērniecības tirgū kļūst arvien biežāki. Informācijas apmaiņai par šiem jautājumiem lūdzam izmantot šī raksta komentāru sadaļu. Tomēr jāņem vērā, ka anonīmi iepostēto informāciju dzēsīsim, tāpēc, ja vēlaties informēt citus par negodīgiem klientiem, jums jānorāda savs vārds, uzvārds, uzņēmums, kuru pārstāvat, kā arī 1) iespējamā ļaunprāša nosaukums (uzņēmums vai fiziska persona) ,2) cik ilgi nav veicis apmaksu, 3)parāda summa, 4) kā arī kontaktpersona (parādnieka). Rakstīt aicinām tikai tajos gadījumos, kad patiešām ir pārliecība, ka klients nemaksā ilgstoši un ļaunprātīgi, pat nemēģina rast iespējas to darīt, „vazā aiz deguna”. Ceram, ka šāda informācijas apmaiņa palīdzēs mērniekiem izvairīties no jauniem apkrāpšanas gadījumiem, zinot, ar kuriem pasūtītājiem darījumos jābūt īpaši piesardzīgiem, jāpieprasa priekšapmaksa vai jāatsaka darījums.