Šodien (27. oktobrī) Ministru kabinets skatīs grozījumu priekšlikumu MK noteikumos “par Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”. VZD vēlas paaugstināt savu pakalpojumu cenas gandrīz visos segmentos, kā arī ieviest iepriekš nebijušas maksas.
Viens no būtiskākajiem cenas pieaugumiem skars kadastra datu aktualizācijas pakalpojumu, kura iepriekšējā cena bija 11,10 Ls. Saskaņā ar jauno projektu, turpmāk šis pakalpojums maksās 17,40 latus. Datu cenas zemes kadastrālajai uzmērīšanai vidēji pieaugs par 5 % katrā sadaļā (teksta dati pēc zemes vienību lieluma), bet telpisko datu cena zemes topogrāfiskajai uzmērīšanai pieaugs krasi – no 1,20 Ls uz 1,80 Ls par zemes vienību.
Būtiskas izmaiņas skars tos, kuri vēlēsies savus topogrāfiskos un izpilduzmērījumus saskaņot ar VZD un ievietot tos VZD topogrāfiskās informācijas sistēmā. Līdz šim jebkuram objektam bija noteikta viena fiksētā cena – 5,90 Ls. Jaunajā noteikumu projektā paredzēts diferencēt cenas pēc objektu tipiem un lieluma, līdzīgi, kā savu cenu politiku veido “Mērniecības datu centrs”.
Pats būtiskākais jaunievedums ir tas, ka turpmāk VZD prasīs maksu par zīmogu “datu atbilstība NIVKIS datiem” jeb kadastra datu atbilstības pārbaudi kadastra kartei. Iepriekš šāda samaksa no mērniekiem netika prasīta. Topogrāfijas un būves izpildmērījumam līdz 0,5 hektāriem šis pakalpojums maksās 5,30 Ls par vienu objektu, no 0,5 līdz 2 hektāriem – 7,30 Ls, par katru nākamo hektāru – 3,40 Ls. Savukārt inženierkomunikāciju izpildmērījumam līdz 300 metriem vienam objektam tas izmaksās 6,40 Ls un par katriem nākamajiem 100 metriem 2,30 Ls klāt.
Dažās sadaļās cenas paliek nemainīgas – maksa netiks paaugstināta par arhīva materiālu pieprasīšanu, atzinumiem par Zemes ierīcības projektiem, kā arī datu portāla kadastrs.lv lietošanu un abonēšanu. Vienā pakalpojuma sadaļā cena pat kļuvusi divreiz letāka – turpmāk par vienu augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas planšeti (mērogā 1:500) līdzšinējo 9,60 Ls vietā būs jāmaksā tikai 4,80 Ls.
VZD cenrāža maiņa norāda uz to, ka ekonomiskās krīzes laikos, līdzīgi kā valdība, VZD meklē iespējas ienākumu palielināšanai. Tomēr, ja valdība reizēm tiek kritizēta par komunikācijas trūkumu ar sociālajiem partneriem, tad no VZD puses šāda komunikācija izpaliek vispār – gatavojot jauno cenrādi, diskusijas ar mērnieku pārstāvjiem nav notikušas.
Mērniecības pakalpojumu pircējiem šo jaunumu rezultātā jārēķinās ar to, ka mērniecības cenu deflācija var beigties un tās var atkal nedaudz kāpt. Tirgus sasaluma stāvoklis pašu mērniecības darbu cenas šobrīd ir pazeminājis līdz minimumam, bet vienlaikus kāpj ārējās izmaksas (VZD pakalpojumi), līdz ar to mērnieki, iespējams, var savu pakalpojumu cenas celt.
Atbildēt