Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija (LKĢA) nosūtījusi atklātu vēstuli valsts prezidentam Valdim Zatleram, premjerministram Valdim Dombrovskim, valsts kancelejas direktorei Guntai veismanei un vairākiem ministriem, kurā aicina uzsākt strukturālās reformas mērniecības un ģeodēzijas nozarē sadarbībā ar LKĢA speciālistiem.

LKĢA vēstulē norāda, ka līdzšinējie dialoga veidošanas mēģinājumi ar valsts iestādēm asociācijai bijuši neveiksmīgi. “LKĢA ir centusies uzsākt dialogu ar valsts pārvaldes struktūrām par funkciju pārskatīšanu saistībā ar mērniecības nozari. LKĢA vairākus mēnešus ir oficiāli sarakstījusies ar atbildīgām valsts struktūrām, taču šī sarakste pēc savas būtības ir bijusi formāla un nav devusi nekādus redzamus rezultātus iepriekš minēto mērķu sasniegšanai. Kā nevalstiskajai organizācijai mums ir bijusi iespēja vēlreiz pārliecināties, ka mūsu valsts pārvalde nav mainījusies un ir pārāk smagnēja dažādu politisku un ekonomisku lēmumu pieņemšanā pat izšķirīgos brīžos,” teikts vēstulē.

LKĢA izpilddirektore Ilvija Zvaigzne portālam Mērnieks.lv skaidroja, ka vēstules galvenais mērķis ir panākt valsts funkciju auditu mērniecības un ģeodēzijas nozarē.  Līdz šim asociācijas priekšlikums par auditu ticis noraidīts, atsaucoties uz līdzekļu trūkumu budžetā. Tāpēc LKĢA nāk klajā ar ierosinājumu veidot kopīgu darba grupu ar valsts sektora pārstāvjiem, kurā LKĢA eksperti darbotos uz brīvprātības pamata. “Darba grupu pašreizējā budžeta apstākļos mēs redzam kā risinājumu, lai valsts funkciju audits tiktu veikts arī mērniecības nozarē. Svarīgi, lai par reformām nozarē nelemtu tikai ierēdņi, bet tiek piesaistīti arī eksperti. Nepieciešams sīki iziet cauri datiem, kas nav pieejami publiski”, skaidro I. Zvaigzne.

LKĢA, atbalstot kopējo Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras nostāju par strukturālajām reformām valstī, uzskata, ka mērniecības nozarē iespējami liela daļa no valsts funkcijām jānodod privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, jo tas ļaušot optimizēt valsts budžeta izmaksas. “Laikā, kad Latvijas valdībai valsts budžeta deficīts ir jāsamazina par vēl 500 miljoniem latu, mums šķiet pilnīgi neizprotama atsevišķu struktūru un ierēdņu nevēlēšanās pēc būtības pārskatīt izdevumus mērniecības nozarē,” raksta LKĢA. Sarunā ar Mērnieks.lv Zvaigzne min arī to, ka būtu nepieciešama konceptuāli jauna pieeja valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, nosakot konkrētas izmaksas par katru pakalpojumu. Tad to pakalpojumu “grozu”, kas valstij ir jānodrošina obligāti, varētu finansēt no papildus maksas pakalpojumiem.

Asociācija aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu steidzami izveidot darba grupu, pieaicinot tajā LKĢA ekspertus. Šī darba grupa, kurai būtu pieeja detalizētai informācijai par nozares izmaksām valsts budžetā, sagatavotu saskaņotu un izvērstu informāciju par valsts pārvaldes, valsts kapitālsabiedrību un citu publisku personu sniegtajiem pakalpojumiem mērniecības jomā, kā arī priekšlikumus par turpmāko publisko personu darbību mērniecībā un ar to saistītajās jomās.