SIA “Rīgas Ģeometrs” darbība mērniecības tirgū – strīdīgie aspekti

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Rīgas Ģeometrs” (turpmāk tekstā RĢ) visu pārējo pilsētas mērniecības firmu vidū ieņem īpašu statusu. Tas ir pašvaldības uzņēmums, kuram dotas plašākas iespējas darbībai, kas deleģētas ar Rīgas Domes apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem. Topogrāfisko un ģeodēzisko datu vākšana un vienotas informācijas sistēmas izveide, inženierkomunikāciju ģeodēziskā kontrolkartēšana, sadarbība un datu apmaiņa ar citām mērniecības firmām – tās ir dažas no svarīgākajām funkcijām, kuras veic RĢ. Cik kvalitatīvi tas tiek darīts, cik pamatots ir uzņēmuma monopolstāvoklis atsevišķu darbu veikšanā un kā skaidrojama situācija, ka patlaban RĢ darbojas bez licences mērniecībā – tie ir galvenie jautājumi, kas aplūkoti šajā rakstā.

RĢ sadarbība ar citiem uzņēmumiem

RĢ darbošanās tādā kā vadītāja lomā pilsētas mērniecības nozarē tiek pamatota ar uzņēmuma kā pašvaldības pārstāvja oficiālo statusu, arī kā topogrāfisko datu vācēja, apstrādātāja un glabātāja funkciju. „RĢ paredzēta svarīga loma Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (RĪĢIS) izveidošanā un būt galvenajam ģeodēziskās un kartogrāfiskās informācijas uzturētājam”, teikts uzņēmuma mājaslapā. RĢ izstrādātos datus mērniecības nozares uzņēmumi izmanto, lai veiktu topogrāfisko plānu saskaņošanu un saņemtu pārskatu plānus – tas arī ir biežākais sadarbības veids starp RĢ un citiem nozares uzņēmumiem, skaidro Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu Asociācijas (LKĢA) izpilddirektore Ilvija Zvaigzne.

Vairākām mērniecības firmām lūdzām novērtēt, cik kvalitatīvi ir RĢ piegādātie topogrāfiskie dati un kā uzņēmumi vērtē sadarbību ar RĢ? Šeit viedokļi dalās. Piemēram, SIA „Ģeoplāns” valdes loceklis Kārlis Baroniņš, kura pārstāvētā firma arī šobrīd sadarbojas ar RĢ, pēdējos kā sadarbības partnerus vērtē „augstā līmenī”. Tiesa gan, RĢ sniegtā informācija bieži esot kļūdaina, un „reizēm nav informācijas arī par sen izbūvētām un aizmirstām komunikācijām, kurām noteikti vajadzēja korekti parādīties minētajos datos”. Tomēr šajā situācijā RĢ atbildība esot tikai daļēja, jo kļūdas bieži ielaiž arī neuzmanīgi vai nolaidīgi mērnieki. Savukārt ne tik pozitīvs viedoklis par RĢ darbību ir LKĢA pārstāvētajiem uzņēmumiem, kuru viedokli pauž I. Zvaigzne: „LKĢA un tās biedri SIA „Rīgas Ģeometrs” darbību vērtē stipri viduvēji, jo to topogrāfiskā materiāla pārbaude notiek izteikti haotiski, vairākās kārtās. Uzņēmumiem bieži nākas saskarties ar situāciju, kad informācija par inženiertīklu izpilddokumentācijām tiek izsniegta tikai otrās pārbaudes laikā, pie kam šīs izpilddokumentācijas bieži neatbilst esošajai situācijai dabā, kā arī ekspluatējošo organizāciju datu bāzēm. Tāpat pilnīgi nav izprotama RĢ cenu veidošanas politika.”

RĢ vieta konkurences tirgū

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas mērnieku sabiedrībā rada neizpratni, ir RĢ monopols uz inženierkomunikāciju ģeodēziskās kontrolkartēšanas darbiem. RĢ, pamatojoties uz Rīgas domes saistošajiem noteikumiem nr. 106 (10.1.p.: “Inženierkomunikāciju un transporta būvju ģeodēzisko pārbaudi Rīgā
izpilda Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas ĢeoMetrs”. Ģeodēziskā pārbaude ir
maksas pakalpojums.”), vienīgais Rīgā veic būvju pamatu un apakšzemes inženierkomunikāciju izbūves atbilstību projektam pārbaudi pie atvērtas tranšejas(inženierkomunikācijām). Protams, darbi, kuru veikšanā RĢ ir monopola stāvoklis, ir cieši saistīti ar būvniecību, pilsētas attīstību, par kuru atbild Rīgas dome, līdz ar to RĢ kā kontroles sviras loma šajos procesos ir pamatota. Tomēr paliek jautājums, vai atsevišķus darbu veidus ļaujot veikt tikai šim uzņēmumam, zināmā mērā netiek deformēts brīvā tirgus konkurences princips? Vai pārējie mērniecības nozarē Rīgā darbojošies uzņēmumi arī nebūtu gatavi un nevēlētos veikt šo darbu pasūtījumus? Šo jautājumu Mērnieks.lv uzdeva apmēram 20 Rīgas mērniecības firmām. Jāsaka, ka atsaucība nebija liela, taču uzņēmumi, kuri atklāja savu viedokli, neslēpa, ka ir ieinteresēti veikt pasūtījumus, kurus šobrīd ļauts pildīt tikai RĢ.

„Jā, mūsu firma būtu gatava veikt šos darbus”, apliecina SIA „Ģeoplāns” valdes loceklis Kārlis Baroniņš. Asāk par šo situāciju izsakās SIA „Azimuts” pārstāve Kristīne Mitule. „Būvju un inženierkomunikāciju izpilduzmērījumu veikšanā nav pieļaujams monopols, kas izkropļo tirgu šajā sektorā. Izpilduzmērījumu cenas ir būtiski augstākas par tirgus cenām”, raksta Mitule, piebilstot, ka šāda veida monopols Latvijā pastāv tikai Rīgā. Ļoti līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu Asociācijai, kuras pārstāvēto uzņēmumu vārdā asociācijas izpilddirektore Ilvija Zvaigzne raksta, ka „LKĢA esošie uzņēmumi noteikti ir gatavi piedalīties to pasūtījumu veikšanā, ko pašreiz izpilda RĢ. Tāpat mums kā mērniecības nozares profesionālai organizācijai nav izprotama šī monopola stāvokļa situācija, kad inženierkomunikāciju pārbaudes un izpilddokumentācijas izgatavošanu Rīgas pilsētā var veikt tikai RĢ, lai gan Latvijā un tai skaitā arī Rīgā darbojas pietiekami daudz uzņēmumu, kas ir licencēti vai sertificēti šo darbu veikšanai. Jāatzīmē, ka saskaņā ar LR VZD datu bāzes informāciju RĢ vispār nav licences šo darbu veikšanai.”

Kāpēc, pastāvot tik daudzām licencētām / sertificētām mērnieku firmām, kuras vēlas veikt inženierkomunikāciju izpilduzmērījumus, šie darbi ar oficiāliem saistošajiem noteikumiem ir ekskluzīvi deleģēti tikai RĢ? Vai iemesls ir tas, ka pastāv neuzticība pārējo uzņēmumu darba izpildes kvalitātei, lai arī šie uzņēmumi ir atbilstoši licencēti / sertificēti? Gan par, gan pret tam runā jau citētie K. Baroniņa izteikumi par mērnieku nolaidību topogrāfiskajos uzmērījumos, bet vienlaikus arī paša RĢ datu nesakārtotību saistībā ar senāk izbūvētām komunikācijām. Arī tas, ka tieši RĢ nodarbojas ar datu uzglabāšanu un Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas veidošanu, nevarētu būt par pamatu neļaut pārējiem uzņēmumiem veikt izpilduzmērījumus – jo būtu iespējams noteikt, lai iegūtie dati tiek nodoti arī RĢ rīcībā, tāpat kā tas jau pašlaik apmaiņas sadarbībā notiek ar ģeodēziskā tīkla un citiem datiem.

RĢ valdes priekšsēdētājs Gunārs Silabriedis neuzskata, ka esošā situācija ar apakšzemes inženierkomunikāciju kontrolkartēšanu būtu kaitējoša konkurencei. „Veikt šo kontroli ir pašvaldības funkcija. Tāpēc ir šie saistošie noteikumi un mums to ir uzdots darīt. Tas nav nekas konkurenci ierobežojošs. Mēs uzturam arī 1:500 mēroga topogrāfisko datu bāzi, un šo mērījumu veikšana ir viens no šīs datu bāzes uzturēšanas veidiem. Lai nākotnē būtu iespējams projektēt tikai ar arhīva informāciju un paši mērnieki varētu „iziet laukā no apakšzemes”, mēs tagad apkopojam šo informāciju”, RĢ nostāju un nākotnes redzējumu pamato G. Silabriedis.

Vai situācija, kad RĢ bez konkurences saņem Rīgas domes pasūtījumus inženierkomunikāciju kontrolkartēšanai, ir atbilstoša pastāvošajai likumdošanai? Atbildē Rīgas domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldei pēc LKĢA iesnieguma par RĢ darbību saistībā ar iespējamiem konkurences pārkāpumiem, RĢ atsaucas uz „Publisko iepirkumu likuma” 3.panta pirmās daļas 8. punktu, kurš ļaujot Rīgas domei nepiemērot iepirkuma procedūru, bet nodot pasūtījumus izpildei RĢ pa tiešo. Minētais likuma punkts nosaka, ka pasūtījumus var nepiemērot gadījumā, ja tos „sniedz cita iestāde vai persona, kas arī ir pasūtītājs šā likuma izpratnē un kam saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem ir izņēmuma tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu”. Šķiet, ka RĢ kā 100 % Rīgas domei piederošs uzņēmums šim punktam kvalificējas, jo pasūtītāja definīcijā likumā noteikts, ka pasūtītājs ir „valsts vai pašvaldības iestāde (…), kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: a) ir nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura, b) atrodas valsts vai pašvaldības iestādes, pašvaldības, citas atvasinātas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē”. Diskusija tomēr varētu būt par „a” punktu – proti, vai RĢ darbībai ir vai nav „komerciāls raksturs”? RĢ šajā pašā vēstulē apgalvo, ka „SIA „Rīgas ĢeoMetrs” finansiālā darbība balstās uz principu, ka ieņēmumi par konkrēto pakalpojumu nosedz ar pakalpojuma sniegšanu saistītos izdevumus, ietverot pakalpojumu cenās visu valsts noteikto nodokļu nomaksu.” Tiesa gan, pilnīgai pārliecībai šajā teikumā pirms vārda „ieņēmumi” vēl prasītos vārds „visi”, jo citādi nav skaidri pateikts, ka peļņa pāri nepaliek. Turklāt RĢ ir kapitālsabiedrība, bet vai kapitālsabiedrību mērķis tomēr nav gūt peļņu?

RĢ darbība bez licences

Interesants ir arī fakts, ka RĢ kā uzņēmumam patlaban nemaz nav licences veikt mērniecības darbus. Valsts Zemes dienesta licenču zemes mērniecības, zemes ierīcības, ģeodēzisko un topogrāfisko darbu veikšanai sarakstā RĢ vārds nav atrodams. Latvijas Mērnieku biedrības mājas lapā atrodamajā mērniecības firmu sarakstā redzams, ka RĢ licences termiņš beidzies šā gada 20. aprīlī. Interneta vidē ironiski joko, sak, īstajiem „speciem” licence neesot nepieciešama… Tomēr situācija prasa skaidrojumu, jo šajā ziņā visu aptaujāto mērniecības nozares pārstāvju viedoklis bija viennozīmīgs – RĢ darbībai jābūt licencētai. „Pilnīgi noteikti” – K. Baroniņš sniedz atbildi uz jautājumu, vai RĢ darbībai mērniecības nozarē būtu nepieciešams sertifikāts vai licence. „Darbošanās mērniecībā bez licences nav pieļaujama”, uzskata K. Mitule. Visizsmeļošāk savu nostāju formulē Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu Asociācija: „LKĢA uzskata, ka RĢ noteikti būtu vajadzīgs dokuments (sertifikāts/licence), kas apliecinātu šī uzņēmuma profesionālo kvalifikāciju sniegt šos pakalpojumus tirgū. RĢ darbojas tieši tajā pašā tirgū, kur strādā visi citi mērniecības nozares uzņēmumi, un uz RĢ vajadzētu attiekties tām pašām mērniecības nozari regulējošo normatīvo aktu prasībām, kā uz ikvienu citu uzņēmumu šajā tirgū. Tas, ka RĢ ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība, nedod tiesības tam izmantot kādu priviliģētāku stāvokli tirgū.”

G. Silabriedis atzīst, ka RĢ licences termiņš ir beidzies. Taču uzņēmumam tā arī neesot vajadzīga, jo pašreizējā, nesakārtotā likumdošana tajās darbu jomās, kurās strādā RĢ (topogrāfiskie darbi, inženierģeodēziskie darbi), uzņēmumam licenci nepieprasot. „Zemes ierīcībā un kadastrālajā uzmērīšanā mēs nestrādājam, bet inženierģeodēzijas un topogrāfiskajiem darbiem nav nekādu Ministru Kabineta noteikumu, normatīvo aktu, kas obligāti pieprasītu licenci. Kad likums to paredzēs, tad mēs arī tam pakļausimies”, skaidro Silabriedis, piebilstot, ka vienam no RĢ darbiniekiem ir Latvijas Mērnieku biedrības Sertificēšanas centra nesen izsniegts sertifikāts veikt šos darbus, bet kopumā pēc štatu samazināšanas RĢ paliks strādāt 3-4 brigādes. „Aicinu pielikt visus spēkus, lai sertificēšanas sistēmu valstī sakārtotu”, sarunas nobeigumā nosaka „RĢ” vadītājs.

Reglamentējošās prasības ģeodēzisko un topogrāfisko darbu veicējiem ir noteiktas Latvijas būvnormatīva LBN 005 – 99 “Inženierizpētes noteikumi būvniecībā” 28. punktā, kur definēts, kas drīkst veikt šos darbus: „Tiesības veikt ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti ir Valsts zemes dienestam, licencētām juridiskajām personām un sertificētām fiziskajām personām.” No šī punkta izriet, ka juridiskajām personām būtu nepieciešama licence. Tomēr nesakārtotās likumdošanas dēļ sākot ar 2008. gada 1.janvāri LR vairs nedarbojās juridisko personu licencēšana, tās vietā komercdarbība zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzijas un kartogrāfijas jomās ar 2008.gada 1.janvāri tiek regulēta, piešķirot attiecīgās profesionālās darbības sertifikātus.

Situācija iznāk absurda – no vienas puses, joprojām spēkā ir negrozīts būvnormatīvs, kurā noteikta juridisko personu licencēšana, no otras puses – līdz ar likuma “par Valsts zemes dienestu” spēka zaudēšanu tai zudis tiesiskais pamats. Līdz ar to, licencei izbeidzoties šā gada aprīlī, RĢ to nemaz nevarēja atjaunot. Būtībā tā ir Latvijas likumu nesaskaņotības problēma.

Tomēr jautājums, kas paliek, ir – vai viens sertificēts darbinieks, kā šobrīd RĢ gadījumā, var uzņemties atbildību par visa uzņēmuma darbību? G. Silabriedis, runājot par šo jautājumu, min finansiālo pusi, sakot, ka RĢ nav iespējas apmaksāt visu uzņēmumā strādājošo mērniecības darbu veicēju sertifikāciju. “Topošajā likumā jādomā, kā to atrisināt – visticamāk, darbiniekiem šie sertifikāti jākārto katram par saviem personīgajiem līdzekļiem”, saka Silabriedis. Rezumējot, esošā situācija tiešām “brēc” pēc likumu sakārtošanas mērniecības darbu sertificēšanas jomā – atliek gaidīt jaunā Ģeotelpiskās informācijas likuma pieņemšanu.