Līdz 1. septembrim jābūt sagatavotai Ministru Kabineta noteikumu par mērnieku sertificēšanās grozījumu projekta gala redakcijai, tomēr joprojām turpinās nesaprašanās starp mērniecības nozares speciālistiem un Aizsardzības ministrijas ierēdņiem, kas izstrādā jaunos noteikumus.

Latvijas Mērnieku biedrības pārstāvji ir neapmierināti, ka netiek ņemti vērā vairāki viņu ieteikumi, lai arī iepriekš strādājot kopīgās darba grupas sastāvā, nekādi iebildumi pret tiem neesot izskanējuši. Vēl vairāk, ar ministrijas pārstāvjiem pat bijusi panākta vienošanās par vairākiem punktiem, kas noteikumu projektu pēdējās versijās nez kur „izgaisuši”, stāsta Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) valdes locekle Elita Baklāne-Ansberga.

Galvenās pretrunas ir jautājumā par to, cik sertifikātu veidu būtu nepieciešams ieviest. Aizsardzības ministrija piedāvā tikai vienu sertifikātu visiem ģeodēzisko darbu speciālistiem, taču LMB uzskata, ka nepieciešams diferencēt mērniecības sertifikātus pēc darbu sarežģītības pakāpes. Proti, vienkāršākajiem darbu veidiem  topogrāfijā būtu viens sertifikāts, savukārt sarežģītākiem darbiem inženierģeodēzijas jomā – cits. Iekšējās diskusijās par šo jautājumu LMB pārstāvji nonāca pie slēdziena, ka prasībām attiecībā uz izglītību un darba pieredzi inženierģeodēzisko darbu veikšanā ir jābūt augstākajām, jo galvenais mērķis ir pacelt nozarē darbojošos profesionāļu kvalitātes latiņu. Savukārt topogrāfisko darbu veikšanai izglītības prasības var būt arī zemākas – pietiekoši ar pirmā līmeņa augstāko izglītību.

Nepamatoti augstas kvalifikācijas prasības sertifikāta iegūšanai novedīs situācijas, ka reāli darbus praksē veiks nesertificētas personas. Aizsardzības ministrijas pārstāvji uzstāj, ka visu veidu sertifikāta saņemšanai pretendentam jābūt ar otrā līmeņa augstāko izglītību, bet LMB viedoklis – nav pamata visiem izvirzīt šādas prasības. Svarīgi, lai par sertificētu mērnieku varētu kļūt tikai tie, kas ieguvuši augstāko izglītību ģeodēzijā vai zemes ierīcībā un atbilstošu darba pieredzi..

Jāpiebilst, ka līdz ar jauno noteikumu pieņemšanu, LMB Sertifikācijas Centrs plāno trīskārtīgi samazināt maksu par sertifikāta iegūšanu. Tā kā noteikumu projekts paredz LMB sertificēšanas centram jaunas funkcijas – sertificēto personu darbības uzraudzību, tad tās nodrošināšanai tiks noteikta ikgadējā maksa par sertificētās personas darbības uzraudzību, kas plānota ap 100 Ls (bez PVN) no personas.

Kopumā AM sagatavotajai sertificēšanas noteikumu redakcijai LMB pārstāvji bez nozares profesionāļu viedokļa ignorēšanas pārmet arī pārāk lielu detalizētību – vietām uzskaitījums esot pārāk sīks. Tomēr galvenais, kas situāciju padara absurdu, ir tas, ka valsts, grasoties nodot mērniecības nozares sistēmu sabiedrisko organizāciju, profesionāļu rokās, tajā pašā laikā uzurpē sev tiesības izveidot šo sistēmu vienpersoniski, nerēķinoties ar profesionāļu viedokli – tomēr tieši viņi būs tie, kuriem ar šo sistēmu būs jāstrādā, uzskata E. Baklāne-Ansberga.

Šobrīd LMB sertificēšanas centrs izsniedz 5 veidu sertifikātus – zemes ierīkotājiem, zemes kadastrālajiem uzmērītājiem, topogrāfiem, būvdarbu ģeodēzistiem – inženierģeodēzistiem un ģeodēzistiem pamatdarbos.

Autors: Ikars Kubliņš