Pagājušo trešdien – 15.jūlijā notika Latvijas Mērnieku biedrības valdes sēde ar Valsts zemes dienesta (VZD) pārstāvju piedalīšanos. Tika pārrunāti jautājumi saistībā ar turpmāko VZD politiku un sadarbību ar mērnieku sabiedrību. VZD pārstāvēja departamentu vadītāji Maija Bēzriņa, Daiga Dambīte, Gatis Kalniņš, un ģenerāldirektores vietniece Olga Geitus-Eitvina.

LMB izteica gatavību turpmāk aktīvi iesaistīties VZD aktualitātēs, normatīvo dokumentu izstrādes darba grupās un sniegt savus ieteikumus sadarbības uzlabošanai.

VZD informēja par šā brīža galvenajām trijām aktualitātēm

Pirmā – VZD ĢIS izveide ar tajā ietilpstošu apgrūtināto teritoriju sistēmu, topo500 datu bāzi, kā arī adrešu reģistru. ĢIS izveide tiks finansēta no ES līdzekļiem, 2,4 milj. Ls apmērā.

Otrā – VZD pilnībā atsakās no sertificēto personu uzraudzības – gan zemes ierīcībā, gan kadastrālajā uzmērīšanā. Attiecīgi grozījumi jau ir sagatavoti. VZD veiks licenzēto personu uzraudzību tikai līdz 2010.gada beigām. Esošais uzraudzības mehānisms tiks pārskatīts, šobrīd tas nav pietiekami efektīvs.

Trešā – Kadastra likuma grozījumi. Par to VZD pārstāve Maija Bērziņa informē, ka grozījumi Kadastra likumā ir apstiprināti 1.lasījumā Saeimā, kā arī veic prezentāciju ar izmaiņu būtību.

VZD informēja, ka līdzšinējās elektronisko datu publicēšanas sistēmas „KR pārlūks” vietā tiek ieviests datu publicēšanas portāls kadastrs.lv, tas aizstās arī sistēmas „Apvidus” un „VARIS”. Pilnvērtīgi to ir plānots palaist ar šī gada 1.augustu. „KR pārlūks” un pārējās vecās sistēmas turpmāk vairs netiks attīstītas. Kādu laiku tās tiks saglabātas, kā rezerves variants, gadījumam, ja “nobrūk” jaunā sistēma.

Notiek diskusija par to, kāpēc izziņas jau šobrīd un turpmāk negatavo mērnieki paši. LMB valdes locekle E.Baklāne-Ansberga atzīmē, ka gadījumā, ja izmaksas, izgatavojot izziņu pašiem, izmantojot elektroniskās sistēmas pakalpojumus ir tādas pašas, kā saņemto šo izziņu VZD, mērnieki neuzņemsies paši gatavot izziņas. Palaižot jauno portālu VZD ir lietderīgi pārdomāt izdevīgākas abonēšanas maksas, lai motivētu mērniekus pašus izgatavot šīs izziņas. VZD tādējādi samazinās nepieciešamo darbinieku skaits.

VZD pārstāvji piekrīt pārrunāt šādu priekšlikumu par abonēšanas maksas pārskatīšanu un veikt aprēķinus, cik darbinieki potenciāli ir nepieciešami gadījumā, ja mērnieki tomēr pasūta izziņas VZD struktūrvienībās.

Par sadarbības līgumu ar LR Valsts zemes dienestu
E.Baklāne-Ansberga izsaka gandarījumu, ka sadarbības līgumu saskaņošanas procesā ir ņemtas vērā daudzās biedrības iebildes. „Īsajā” līguma variantā vēl papildus jāiestrādā pēcapmaksas iespēja. Bet „garo” līgumu var saskaņot tikai tad, ja biedrība un VZD vienojamies par 1.4. un 5.4. punktiem.

Par zemes ierīcības projektu atzinumu sniegšanas lietderību
LMB pārstāvis Armands Auziņš atzīmēja, ka VZD reģionālās struktūrvienības Zemes ierīcības projektus izskata un sniedz atzinumu mēneša laikā, kas ir ļoti ilgs laiks salīdzinot ar paša projekta izstrādi un citiem skaņojumiem. Kā arī uzdod jautājumu, vai vispār ir lietderīgi sniegt atzinumus? LMB un VZD pārstāvji vienojās organizēt tikšanos, kurā prāta vētras formā pārrunāt ar zemes ierīcības projekta izstrādes procesu saistītos jautājumus.

Par ēku un būvju tehnisko inventarizāciju
VZD pārstāvis Gatis Kalniņš prezentēja vīziju par nākotnes perspektīvām ēku un būvju tehniskās inventarizācijas veikšanā.

Ēku un būvju tehniskā inventarizācija nepieciešama, jo tai ir loma īpašuma tiesību nostiprināšanā, reģistrācijai zemesgrāmata, kā arī apsaimniekošanā. Būvniecības lieta kalpo kā kontroles mehānisms no tā vai ir atkāpes no būvprojekta. Šis ir netipisks uzdevums VZD. Pašvaldību būvvaldes izmanto VZD inventarizācijas lietas, lai pieņemtu ēku ekspluatācijā.

Šobrīd ir izdalītas esošās problēmas, kā arī izstrādāti 4 attīstības scenāriji, kas idejiski saskaņoti LR Tieslietu ministrijā.

Problēmas:
1. būvniecības terminoloģijas atšķirības dažādos jomu regulējošajos normatīvajos aktos;
2. būvuzraudzības funkciju dublēšanās būvju kadastrālās uzmērīšanas procesā;
3. būvju kadastrālās uzmērīšanas (BKU) procesa tās daļas, kas saistīta ar uzmērīšanu dabā, lietderīgums;
4. būvju datu kvalitātes un aktualitātes nodrošināšanas nepieciešamība;
5. BKU process ir laikietilpīgs un privātpersonai (klientam) rada papildus administratīva rakstura slogu.

Risinājumi
A. mainīt pašreizējo procesu, atsakoties no datu iegūšanas un pārbaudes (pārmērīšanas) dabā, datus reģistrējot pēc būves nodošanas ekspluatācijā, izmantojot strukturētu informāciju no projekta dokumentācijas.
B. saglabāt pašreizējo procesu.
C. A un B risinājuma apvienojums, kurā pašreizējais process tiek saglabāts attiecībā uz vēsturisko un NĪVKIS nereģistrēto apbūvi, kurai nav pieejama projekta dokumentācija.
D. BKU procesa daļas, kas saistīta ar būves apsekošanu dabā un datu iegūšanu un pārbaudi, nodošana brīvā tirgū, kad uzmērīšanu un dokumentu sagatavošanu veic sertificēti speciālisti, un sagatavotos materiālus iesniedz VZD reģistrācijai. Uz šo darbu varētu pretendēt arī mērnieki.
LR Tieslietu ministrija un VZD atbalsta A variantu, ar nosacījumu, ja tiek piešķirtas papildus dotācijas.

Izmaiņas likumdošanā varētu tikt veiktas ap 2009.gada 1.septembri, kas ir termiņš grozījumu iesniegšanai LR Tieslietu ministrijā. Faktiski vēl nav nodefinēts, kas veiks tehnisko inventarizāciju – tas var būt vai nu arhitekts vai arhitekta pieaicināts mērnieks vai kāds cits speciālists, kura kvalifikācija ir atbilstoša šāda darba veikšanai.

Par ģeoportālu
LMB ir Eiropas mērnieku komitejas biedrs, tāpēc pēc Eiropas valstu pieredzes un asamblejās gūtās informācijas, labprāt piedalītos ģeoportāla izstrādē sniedzot priekšlikumus un konsultācijas.

VZD informē, ka ir devuši piekrišanu iesaistīties ģeoportāla projektā. Pagaidām nav noslēgts līgums par konkrētiem veicamajiem pasākumiem un VZD piedalīsies tikai kā dalībnieks šajā projektā.

VZD ir četras datu grupas sistēmas, par kurām informāciju ir paredzēts iekļaut ģeoportālā: ATIS dati, Topo 500 dati, VARIS dati, Kadastra dati. Ģeoportālam jāsāk strādāt 2013.gadā.

Par LR Valsts zemes dienesta pakalpojumu cenrādi
VZD speciālisti ir izskatījuši ierosinājumus par VZD cenrāža samazināšanu. Topogrāfijas izcenojumi tiks samazināti, tam VZD piekrīt. Pārējās pozīcijas tiks skatītas kontekstā ar budžeta grozījumiem.

Par punktu par dubulto aplikšanu – šobrīd maksu ņem par katru zemes vienību atsevišķi, nevis par īpašumu, kā tas bija agrāk.

Būs grozījumi cenrādī – par e-pakalpojumiem – kas ir jauni pakalpojumu veidi.Topogrāfijas informācijas izsniegšanu samazina uz 4Ls, kā tas bija agrāk. Vēl tiek diskutēts par atsevišķiem punktiem.

VZD, nosakot izcenojumus, vadās no tā, ka jānodrošina funkciju izpilde, bet pozīcijās, kur tas būs iespējams, izcenojumus pazemināsim.

E.Baklāne-Ansberga izsaka priekšlikumu, ka VZD jāpārskata izcenojumi darbam arhīvā, jo praksē ne vienmēr nepieciešamas kopijas, bet jāstudē mērniecības lietas. Šobrīd tas ir dārgi, tāpēc mērnieki šo iespēju neizmanto, un iespējams, veic nekvalitatīvu robežu noteikšanu. Ja maksa par vienas lietas izskatīšanu tiktu noteikta zemāka, tas uzlabotu mērniecības darbu kopējo kvalitāti. VZD kopējie ienākumi par arhīva izmantošanu palielinātos un tiktu noteikts, ka mērnieks nevar doties uz objekta apsekošanu pirms nav iepazinies ar arhīva lietas materiāliem, kas uzlabotu kopējo mērniecības darbu kvalitāti. O.Geitus-Eitvina piekrīt un apsola šo priekšlikumu izskatīt.

Pēc Zemes dienesta pārstāvju aiziešanas valde izskatīja citus organizatoriskus jautājumus saistībā ar sporta spēlēm un sertificēšanas centra darbību taupības režīmā.

Avots: Latvijas Mērnieku biedrība