Valdības akceptētie grozījumi paredz, ka likumā tiks iekļauti vairāku terminu, tādu kā “kadastrālā uzmērīšana”, “jaunbūve” un “nekustamā īpašuma nosaukums”, skaidrojums. Piemēram, saskaņā ar likumu kadastrālā uzmērīšana ir zemes vienības un daļas robežu, būves, telpu grupas kontūras noteikšana, raksturojošo datu iegūšana apvidū un kadastrālās uzmērīšanas dokumentu sagatavošana, skaidro Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Pakalne.

Šobrīd likumā nav definēts arī tāds jēdziens kā “nekustamā īpašuma nosaukums”, kas kļūdaini tiek uzskatīts par adresi. Pēc grozījumu stāšanās spēkā nekustamā īpašuma nosaukums būs ar pašvaldības lēmumu nekustamajam īpašumam lauku apvidos piešķirts rekvizīts, kas nav tā adrese.

Ar likuma grozījumiem arī paredzēts noteikt, kādos gadījumos kadastra subjektam ir pienākums trīs mēnešu laikā ierosināt kadastra objekta kadastra datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā.

Pašlaik dabā atrodamas daudzas reāli eksistējošas, bet Kadastra informācijas sistēmā nereģistrētas būves, kurām nav iespējams noskaidrot īpašnieku vai arī īpašnieks kadastrālās uzmērīšanas speciālistam neļauj iekļūt būvē, tādēļ saņemt nekustamā īpašuma nodokli par šādām būvēm ir sarežģīti. Līdz ar to ar likumu tiks noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai kadastra subjektam būs pienākums pēc kadastrālā uzmērītāja uzaicinājuma nodrošināt piekļuvi uzmērāmajam nekustamā īpašuma objektam vai zemes vienības daļai.

Saskaņā ar likumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā netiks veikta kadastrālā uzmērīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”

Avots: vestnesis.lv
saeima.lv