Pirms 2500 gadiem grieķi uzbūvēja vairāk nekā 1000 metru garu tuneli, kurš nākamos 1200 gadus apgādāja ar ūdeni Samas salas galvaspilsētu. Pat mūsdienās speciālisti šo tuneli uzskata par iespaidīgu sasniegumu, jo inženierim bija izdevies veikt tik precīzus aprēķinus, ka divas strādnieku grupas, kas no pretējām pusēm raka tuneli, sastapās tieši pusceļā.
Inženieris Hērons no Aleksandrijas (1.gadsimts p.m.e.) izvirzījis šādu teoriju, kā senlaiku inženierim Eipalīnam izdevās tik precīzi aprēķināt tuneļa maršrutu.
Lai varētu noteikt punktus, kuros jāsāk rakšanas darbi un kādā virzienā jārok, Eipalīns droši vien izmantojiszināšanas par taisleņķa trīsstūri. Vispirms viņš no plānotās tuneļa ieejas kalna ziemeļu pusē ar taisniem leņķiem uzmērījis kalna rietumu daļu līdz plānotajai tuneļa izejai dienvidu pusē.

Kalna mērījumi, protams, bija jāveic vienādā augstumā, tāpēc vajadzēja izmantot nivelēšanas latas vai kādus citus līmeņošanas instrumentus. Pēc mērījumu pabeigšanas viņš kopējo attālumu, kādu bija nogājis uz rietumiem, atņēma no kopējā attāluma, kāds bija noiets austrumu virzienā. Tādā veidā viņš ieguva trijstūra īsākās katetes garumu.

Kopējais attālums, kādu viņš bija nogājis uz dienvidiem, veidoja otras trijstūra katetes garumu.Trijstūra hipotenūza atbilda tuneļa garumam. Lai noteiktu rakšanas virzienu, Eipalīns iedomātā trijsūra hipotenūzu pagarināja abos virzienos.Izmantojot šos pagarinājumus, viņš abos lielā trijsūra galos izveidoja mazākus taisleņķa trīstūrus. Tagad tuneļa būvētāji mazo trijsūru hipotenūzas varēja izmantot kā marķierus, kas precīzi norādīja virzienu, kādā viņiem jārok, lai abas grupas satiktos tieši kalna vidū.

Informācija no:
http://pr.caltech.edu/periodicals/EandS/articles/LXVII1/Apostol%20Feature%20(Samos).pdf

Latviski: Ilustrētā pasaules vēsture, 2008 (2), 36-39 lpp.