LMB konferencē akcentē datu nozīmi mērniecībā

Mērnieku dienā, 20. martā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) norisinājās Latvijas Mērnieku biedrības konference, kur satikās nozares pētnieki, praktiķi un politikas veidotāji, lai diskutētu par ģeotelpisko datu lomu, sistēmu savietojamību un profesionālās vides ilgtspēju. No Jelgavas vēsturiskā ģeodēzijas centra līdz starptautiskiem projektiem, kā “Rail Baltica”, un jaunākajām tehnoloģijām – konference iezīmēja, ka mērniecība ir būtiska datu infrastruktūras daļa, kas ietekmē ekonomiku, būvniecību un sabiedrības attīstību kopumā.

Pirms LMB konferences norisinājās biedrības kopsapulces daļa. Tajā tika ievēlēti jaunie LMB valdes locekļi, kā arī valdes priekšsēdētājs, jo Aldis Pizāns pēc četru gadu darba nolika savas pilnvaras. Par jaunajiem LMB valdes locekļiem tika ievēlēti Jānis Kokins, Atis Baumanis un Artūrs Plešaunieks. Savukārt par jauno LMB valdes priekšsēdētāju kļuva Jānis Mažrims.

Kopsapulces gaitā izcēlās diskusijas par apstiprināmo LMB revīzijas komisijas ziņojumu par biedrības budžeta izlietojumu. LMB biedrs Aigars Ansbergs vērsa uzmanību uz to, ka revīzijas komisija izvērtējusi tikai vienu no diviem biedrības bankas kontiem (otrs ir LMB Sertifikācijas centra konts), līdz ar to revīzijas komisijas ziņojums neesot pilnvērtīgs pārskats pār visām biedrības finansēm. A. Pizāns savukārt norādīja, ka revīzijas komisija izskatījusi arī biedrības gada pārskatu, kurā ietverta informācija par abiem LMB kontiem. Tā kā daļa biedru tomēr uzstāja, ka pirms revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšanas balsojuma būtu nepieciešams zināt arī LMB SC finanšu izlietojumu, atsevišķus svarīgākos skaitļus mutiski nosauca LMB SC vadītājs Mārtiņš Reiniks, savukārt daļu no gada pārskata informācijas nolasīja A. Pizāns. LMB kopsapulce ar balsu vairākumu revīzijas komisijas ziņojumu apstiprināja.

Konferencē atskatās uz vēsturi un iezīmē digitālās tagadnes un nākotnes aprises

Konferenci atklāja namatēvs, LBTU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta vadošais pētnieks Armands Celms. Viņš uzsvēra Jelgavas vēsturisko nozīmi, atgādinot, ka pēc Otrā pasaules kara tieši šeit saglabājās Latvijas ģeodēziskais kodols, kad citās augstskolās šī joma uz laiku bija apsīkusi. A. Celms iepazīstināja ar plašu nozares aptauju, kurā piedalījās 260 respondenti no valsts, pašvaldību un privātā sektora, uzsverot, ka mērniecības nozare ir tā, kas uztur valsts ģeotelpisko rāmi, un neviens cits šos jautājumus nerisinās.

Analizējot aptaujas datus, A. Celms vērsa uzmanību uz izglītības un pēctecības kritisko lomu. Viņš norādīja, ka maģistra grāds nozarē joprojām tiek vērtēts augstu, īpaši valsts pārvaldē, taču vienlaikus pauda bažas par pašvaldību sektora caurspīdīgumu, kur speciālistu kvalifikācija ne vienmēr sakrīt ar studiju programmām. Viņa aicinājums bija skaidrs – nozarei, kas gadā apgroza miljonus, ir jārunā ar sabiedrību un jauniešiem, aicinot tos studēt mērniecību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni.

Jelgavas pieredzē vietējā tīkla uzturēšanā dalījās Jelgavas valstspilsētas Centrālās pārvaldes Būvvaldes galvenais ģeodēzists Valdis Veinbergs. Viņš izklāstīja pilsētas ģeodēziskā tīkla attīstības gaitu, kas pēc arhīvu iznīcināšanas Otrajā pasaules karā tika būvēts praktiski no nulles, sākumā pat fiziski mērot attālumu no Rīgas, lai iegūtu sākuma koordinātas. Šobrīd Jelgavā ir sakārtots un mūsdienu prasībām atbilstošs vietējais ģeodēziskais tīkls ar 475 punktiem (grunts zīmes, cietā seguma zīmes, sienas zīmes), kura pilnveidošana notikusi trīs posmos, pielāgojoties pilsētas straujajai attīstībai un industriālo parku būvniecībai.

V. Veinbergs uzsvēra praktiskos izaicinājumus tīkla uzturēšanā, norādot, ka ģeodēziskais tīkls nav statisks – tam pāri brauc buldozeri un notiek ielu pārbūves. Interesanta detaļa ir vēsturiskā pieeja – agrāk (piecdesmitajos gados) punktus speciāli raka dziļi zemē, lai tos paslēptu, taču vēlāk pilsēta sāka tos aprīkot ar aizsargvākiem, lai tie būtu pieejami un lietojami ikdienā, tādējādi atvieglojot mērnieku darbu.

Par vērienīgāko Baltijas valstu reģiona projektu – “Rail Baltica” – un tā ģeodēziskajiem izaicinājumiem ziņoja Artūrs Plešaunieks, “Rail Baltica” ģeodēzijas speciālists. Viņš atklāja, ka viena no lielākajām problēmām ir atšķirīgās atskaites sistēmas Baltijas valstu starpā, kur pat pierobežā Valkas zonā koordinātu atšķirības plaknē sasniedz 45 mm, bet augstumos – 12 mm. Ātrgaitas dzelzceļam jābūt milimetru precizitātē, šādas nobīdes ir kritiskas, tāpēc tiek izstrādāta vienota kartogrāfiskā projekcija visai trases teritorijai.

A. Plešaunieks detalizēti aprakstīja trases ģeodēziskā tīkla struktūru, kur CP0 ir pamata tīkls visā Baltijā, kam seko sabiezinošie tīkli CP1 līdz CP3. Īpašs izaicinājums ir mēroga ietekmes koeficients – Latvijas posmā tie ir 40 cm uz kilometru, kas 250 km garā trasē būvniekam nozīmētu 100 metru nobīdi, ja šis faktors netiktu ņemts vērā. Tāpēc “Rail Baltica” projektā plānots ieviest vienotu koordinātu sistēmu.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta vecākais eksperts Mārtiņš Riežnieks iepazīstināja ar vienoto būves reģistrācijas procesu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Kopš 6. janvāra personām vairs nav jāveic “riņķa dancis” starp iestādēm, tā vietā ar vienu darbību BIS sistēmā tiek iniciēti procesi gan būvvaldē, gan Valsts zemes dienestā (VZD), gan Zemesgrāmatā. Būtiskākais jaunums ir tas, ka būvju kadastrālā uzmērīšana vairs nav nepieciešama, ja dati ir pieejami BIS.

M. Riežnieks uzsvēra, ka šis process ne tikai paātrina reģistrāciju, bet arī padara to lētāku, jo atkrīt speciālistu izbraukumi dabā. Viņš arī skaidroja metodiskos jaunumus, piemēram, to, ka kompaktās transformatoru apakšstacijas turpmāk uzskatāmas par iekārtām, nevis būvēm, kas ievērojami vienkāršo dokumentāciju. Šī reforma ir spilgts piemērs tam, kā digitālā transformācija tiešā veidā samazina birokrātisko slogu un veicina ekonomisko aktivitāti.

Par mērniecības nozares ekonomisko pusi un pašizmaksu diskusiju rosināja inženiertehnisko tīklu tāmētājs Māris Vuškāns. M. Vuškāns ar A. Pizānu organizēja interaktīvu aptauju, pierādot, ka reālās darba stundas objektā bieži vien pārsniedz sākotnēji plānotās, un mērniekiem ir jāmācās precīzāk novērtēt sava laika vērtību. Viņš prezentēja “džentlmeņa komplekta” aprēķinu, norādot, ka minimālajai mērnieka stundas pašizmaksai, ņemot vērā sertifikātu uzturēšanu, instrumentu amortizāciju, transportu un apģērbu, jābūt vismaz 4,93 eiro augstākai (tas esot iespējami zemākais aprēķins).

Prezentācijā bija iekļauts arī reālu iepirkumu cenu salīdzinājums ar aprēķināto pašizmaksu. M. Vuškāns norādīja uz gadījumiem, kur uzvarējušās cenas ir pat zemākas par reālajām izmaksām, kas liecina par neveselīgu konkurenci vai neizpratni par procesa sarežģītību. Viņa vēstījums bija skaidrs – mērniecība ir augsti kvalificēts inženierpakalpojums, un tā cena nevar būt zemāka par tās uzturēšanas izmaksām, ja vēlamies saglabāt kvalitāti un drošību.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) vecākā eksperte ģeoinformācijas sistēmu jautājumos Una Krutova konferenci ieveda globālākā mērogā, runājot par ANO Globālās ģeotelpiskās informācijas pārvaldības (UN-GGIM) tendencēm. Viņa uzsvēra, ka ģeodēzijas loma pasaulē tiek stiprināta, jo tā ir pamats ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, klimata pārmaiņu monitoringam un pat okeānu kartēšanai. U. Krutova norādīja uz “INSPIRE” direktīvas transformāciju Eiropā, kur uzsvars tiek likts uz datu atvērtību un mašīnlasāmību.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka nākotnē tehniskās detaļas tiks iznestas ārā no normatīvajiem aktiem uz vadlīnijām un standartiem, padarot sistēmu elastīgāku. U. Krutova atklāja arī interesantu tendenci – ģeotelpisko datu ciešāku integrāciju ar statistiku, kas varētu nozīmēt, ka nākotnē par šo jomu Eiropas līmenī atbildēs “Eurostat”.

LĢIA ģenerāldirektora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos Valdis Bērziņš ziņoja par gaidāmo Latvijas koordinātu sistēmas maiņu uz LKS-2025, kas plānota šī gada 1. oktobrī. Viņš atzina, ka pērn maiņa tika pārcelta, jo programmatūru ražotāji nebija gatavi, taču tagad process ir neatgriezenisks. LĢIA jau šobrīd savus datus, tostarp aerofotografēšanas materiālus, gatavo jaunajā sistēmā, un 1. oktobrī tiks “pārslēgts slēdzis” arī valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē. Detalizētāk par šiem jautājumiem rakstīts “Kartogrāfu dienas” apskatā.

Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Vita Narnicka un ģenerāldirektora vietnieks reģistra ilgtspējas jautājumos Oskars Gabrusenoks prezentēja dienesta stratēģisko mērķi: “Viss par būvēm un zemēm – vienkārši”. VZD vadītāja uzsvēra panākumus apgrūtinājumu reģistrācijā, kur tagad kadastrā ir trīs reizes vairāk datu nekā iepriekš, pateicoties automatizētai datu apritei ar komunikāciju turētājiem. V. Narnicka paziņoja, ka jaunais būvju reģistrācijas process vidēji aizņem tikai sešas darba dienas, kas ir milzīgs solis uz priekšu salīdzinājumā ar agrākajām nedēļām.

O. Gabrusenoks papildināja, ka šogad plānots reformēt arī zemes kadastrālās uzmērīšanas procesu, ieviešot vienu vienotu dokumentu un atsakoties no liekām instrukcijām normatīvajos aktos. Tāpat VZD plāno nodrošināt, ka zemes lietošanas veidi tiek iegūti automātiski no valsts datu avotiem, nevis mērīti no jauna katrā uzmērīšanas reizē.

Vēsturisku dimensiju pasākumam piešķīra LĢIA Ģeodēzijas departamenta eksperts Vents Zuševics, kurš vēstīja par Baltijas ģeodēzijas komisijas simtgadi. Viņš atgādināja, ka jau 1924. gadā Baltijas valstis, Vācija, Somija un citas reģiona valstis vienojās par kopīgu darbu, lai radītu vienotu ģeodēzisko rāmi ap Baltijas jūru. Šis darbs ietvēra unikālus triangulācijas mērījumus starp valstīm, būvējot koka torņus un veicot precīzu nivelēšanu.

V. Zuševics aicināja visus klātesošos 24. jūlijā piedalīties Baltijas ģeodēzijas komisijas simtgades svinībās Kolkasragā un Šlīterē, kur būs iespēja atkārtot vēsturiskos mērījumus un iepazīt triangulācijas principus. Viņš uzsvēra, ka vēstures zināšana ir pamats mūsdienu izcilībai, un tieši Baltijas ģeodēzistu sadarbība pirms simts gadiem lika pamatus tam, ko šodien pazīstam kā starptautisku datu savietojamību.

Tehnoloģiju jaunāko virsotni demonstrēja Ralfs Henkuzens no uzņēmuma SPH Engineering. Viņš iepazīstināja ar Ķekavas novadā radītiem risinājumiem bezpilota gaisa kuģu (dronu) aprīkošanai ar ģeofizikāliem sensoriem. R. Henkuzens rādīja, kā droni var nest ģeoradarus, magnetometrus un eholotes, ļaujot veikt uzmērījumus vietās, kur cilvēks vai tehnika nevar piekļūt – virs ledājiem, purviem vai mīnētām teritorijām.

Viņu izstrādātais borta dators Skyhub ļauj dronam lidot ļoti zemu (pat vienu metru virs zemes), precīzi sekojot reljefam, kas ir kritiski precīzu datu iegūšanai. Šis Latvijas uzņēmums strādā vairāk nekā 150 valstīs, palīdzot meklēt nesprāgušus lādiņus, kartēt pazemes inženiertīklus un pētīt ūdenstilpņu gultnes.

Godinot mūža ieguldījumu

Pasākuma svinīgā daļa bija veltīta nozares izcilniekiem. Ievadā klātesošos uzrunāja Uldis Mežulis, kurš uzsvēra, ka mērniecība nav iedomājama bez tradīciju kopšanas un pēctecības. Latvijas Mērnieku biedrība pasniedza augstāko apbalvojumu – goda zīmi par īpašiem nopelniem mērniecībā diviem izciliem profesionāļiem.

Pirmā apbalvojumu saņēma Elita Baklāne-Ansberga. Viņa tika godināta par pašaizliedzīgu darbu un īpašu ieguldījumu nozares attīstībā, īpaši vadot VZD desmit gadu garumā. Saņemot apbalvojumu, E. Baklāne-Ansberga pauda patiesu saviļņojumu: “Ja tevi atceras pēc desmit gadiem, tas nozīmē, ka tas, ko tu esi izdarījis, ir patiešām bijis kaut kas nozīmīgs”. Viņa atgādināja par 2013. gadu, kad pati stāvēja pie šīs apbalvošanas tradīcijas pirmsākumiem Rīgas Sv. Pētera baznīcā, toreiz tikai sapņojot par šādu godu.

Laureātes kolēģi uzsvēra viņas neatsveramo lomu mērniecības digitālajā transformācijā. Tieši E. Baklāne-Ansberga ievadīja nozari elektronisko dokumentu laikmetā, panākot, ka pirmais e-parakstītais dokuments Tieslietu ministrijā nāca tieši no mērniecības jomas. Viņa aicināja uzņēmumu vadītājus novērtēt savus darbiniekus un kopt vēsturi, jo “ģenialitāte sākas ar kaislību”. Tradicionāli viņa saņēma arī ozoliņu, kas jāiestāda kā simbols darba paliekošajai vērtībai.

Otrs apbalvotais bija Ints Lukss no uzņēmuma “Mikrokods” – cilvēks, kurš, lai arī pēc izglītības fiziķis, ir kļuvis par vienu no Latvijas ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) pīlāriem. I. Lukss atcerējās savas darbības pirmsākumus 70. gados, kad radīja pirmo digitālo karti datorā, un pateicās saviem skolotājiem – nozares leģendām Jānim Balodim, Jānim Klētniekam, Jānim Bikšem un Jāzepam Lazdānam.

Savā runā Lukšs aicināja nozares veterānus apkopot atmiņas grāmatā par kadastra sistēmas izveidi Latvijā: “Vajadzētu sanākt kopā un uztaisīt atmiņu grāmatu par to, kā mēs katrs to atceramies, jo jaunā paaudze pārņems visu, bet vai viņiem tas liksies interesanti, ir atkarīgs no tā, kā mēs to parādīsim”. Viņš uzsvēra, ka mērniecība viņam vienmēr ir bijusi aizraujoša, jo ļāvusi būt klāt fundamentālām valsts reformām un nepārtraukti apgūt jaunas tehnoloģijas – no fotogrammetrijas līdz mūsdienu droniem.