Jelgavā, 2026. gada 6. martā, norisinājās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta ikgadēji rīkotā zinātniski praktiskā konference “Zemes pārvaldība un ģeodēzija”. Pasākums kalpoja kā nozīmīga platforma nozares ekspertiem, zinātniekiem un praktiķiem, lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus un sasniegumus ģeotelpiskās informācijas, mērniecības un nekustamā īpašuma pārvaldības jomās. Konferencē tika analizētas būtiskas reformas valsts informācijas sistēmās, jauni būvju reģistrācijas procesi un jaunākās tendences ģeoinformātikā, tostarp bezpilota gaisa kuģu un mākslīgā intelekta pielietojums. Tāpat īpaša uzmanība tika pievērsta zemes tirgus dinamikai un produktivitātes jautājumiem Latvijas reģionos, kā arī nozares standartu un profesionālās sertifikācijas nozīmei kvalitātes nodrošināšanā.

Par apakšzemes inženiertīklu datiem būs atbildīgi to turētāji

Oskars Gabrusenoks, Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora vietnieks reģistra ilgtspējas jautājumos, informēja par VZD paveikto, uzsverot, ka kopš 2025. gada februāra apgrūtinājumi kadastrā tiek reģistrēti tieši no ATIS, tādējādi palielinot ierakstīto apgrūtinājumu skaitu no 2 līdz 3,5 miljoniem. Dienests ir izveidojis publiski pieejamu un bezmaksas tematisko karti par apgrūtinājumiem un būvju piederībām, kā arī strādā pie procesa maiņas, lai zemes lietošanas veidus vairs neiegūtu mērnieks, bet gan tie tiktu validēti valstiskā mērogā pēc vienotiem principiem.

Vēl viena būtiska reforma ir saistīta ar Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas noteikumu grozījumiem un apakšzemes inženiertīklu uzmērīšanu. Turpmāk apakšzemes komunikāciju mērīšana mērniekiem būs nepieciešama tikai tad, ja to pieprasīs konkrēts inženiertīkla turētājs. Ja pieprasījuma nav, informācija var tikt papildināta no valsts informācijas sistēmām (ADTI un ATIS). Ja komunikāciju turētāji nebūs iesnieguši datus, tie ATIS sistēmā vienkārši neparādīsies, tādējādi uzsverot atbildību tieši tīklu īpašniekiem. Arī saskaņošanas process kļūs vienkāršāks – ar inženiertīklu turētājiem topogrāfiskie plāni vairs nebūs jāsaskaņo vienmēr, nebūs jānoskaidro visi zināmie un nezināmie tīklu īpašnieki katrā projektā. Tiks noteikti konkrēti saskaņošanas termiņi, kas ievērojami saīsinās topogrāfiskā plāna izstrādes laiku. Par to, kādi konkrēti būšot šie termiņi, gan vēl notiks diskusijas ar inženierkomunikāciju tīklu turētājiem, portālam Mernieks.lv apliecināja O. Gabrusenoks.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem ir vienotais būvju reģistrācijas process, kas ieviests 2026. gada 6. janvārī, paredzot reģistrēt datus tikai no BIS, un būvju reģistrāciju kadastrā veikt tikai pēc to pieņemšanas ekspluatācijā. Šis process ietver arī “vienoto rēķinu” par divu iestāžu (VZD un Zemesgrāmatas) pakalpojumiem, būtiski samazinot administratīvo slogu īpašniekiem un saīsinot reģistrācijas termiņus līdz vidēji sešām darba dienām.

Kad Eiropas Savienība finansēs ģeotelpiskos pamatdatus?

Una Krutova, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vecākā eksperte ģeoinformācijas sistēmu jautājumos, ziņoja par jauno Latvijas ģeotelpisko datu infrastruktūras attīstības stratēģiju, norādot uz kritisko situāciju Eiropā, kur trūkst koordinētas infrastruktūras un politiskā saimnieka ģeotelpiskajai informācijai. Kamēr finansējums tiek piešķirts atraktīvām nozarēm kā kosmoss, zemes novērojumiun mākslīgais intelekts, ģeotelpiskajiem pamatdatiem finansējums ES līmenī faktiski neeksistē, kas mazina stratēģisko autonomiju.

Latvijas stratēģija 2026.–2030. gadam balstīsies uz deviņiem ANO stratēģiskajiem virzieniem, fokusējoties uz pārvaldību, tehnoloģijām un cilvēkkapitālu. U. Krutova piedāvāja ieviest “meistarkarti” – universālu karti, kas būtu iebūvēta jebkurā valsts informācijas sistēmā saskaņotai datu vizualizācijai, kā arī definēt valsts ģeotelpiskās informācijas “minimālo grozu”.

Māris Virkavs, LBTU MVZF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta pasniedzējs, savā prezentācijā godināja profesoru Viktoru Freiju viņa 120 gadu jubilejā, izceļot akadēmiķa fundamentālo ieguldījumu Latvijas ģeodēzijā. Freijs veica sarežģītus astronomiskos mērījumus triangulācijas punktos, strādāja pie Ķeguma HES būves novērojumiem un Pētera baznīcas torņa smailes noviržu mērījumiem. Viņš savas zināšanas nodevis aptuveni 850 zemes ierīcības speciālistiem, būdams viens no izcilākajiem mērījumu izlīdzināšanas teorijas ekspertiem.

Zemes tirgus un apdzīvotības korelācijas

Vladislavs Vesperis, LBTU MVZF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta vadošais pētnieks, analizēja apdzīvotību un zemes tirgu, norādot, ka iedzīvotāju skaits Latvijā pēdējos 10 gados ir samazinājies par aptuveni 9,3%, turklāt starp reģioniem pastāv milzīgas ekonomiskās atšķirības – Rīgas reģions rada pat 2/3 no visas valsts pievienotās vērtības. Kamēr citviet iedzīvotāju skaits sarūk, Pierīga ir vienīgais reģions ar pieaugumu, savukārt Latgalē vērojama visstraujākā depopulācija. Interesanti, ka Latgalē un Vidzemē saimniecību skaits nesamazinās tik strauji kā iedzīvotāju skaits, kas varētu liecināt par īpašu lokālpatriotismu vai sociāliem apstākļiem. Zemes tirgus analīze rāda, ka Zemgalē ir visaugstākās cenas, sasniedzot pat 150 eiro par hektāru nomas maksā, taču Latgalē pirkšanas cenu pieauguma temps bijis visstraujākais – četras reizes kopš 2013. gada. Kopumā Latvijā vērojama tendence, ka zemes nomas cenas aug straujāk nekā pārdošanas cenas un produktivitāte, ko veicina gan emocionāli apsvērumi par mantoto zemi, gan nepietiekama pārliecība par ilgtermiņa investīciju atdevi.

Andris Ramoliņš, “Stiga RM” valdes priekšsēdētājs, dalījās praktiskajā pieredzē meža zemju pārvaldībā, uzsverot automatizācijas un augstas pievienotās vērtības nozīmi. Viņš norādīja uz problēmām ar robežu neatbilstību dabā un dažādu mērnieku atšķirīgajiem viedokļiem, kas rada tiesvedību riskus. Uzņēmums investē intensīvā meža audzēšanā, mērķējot uz bērza ražu jau 35–40 gados, un būvē modernas rūpnīcas, lai visu Latvijā iegūto koksni pārstrādātu uz vietas.

Droni lidostā un droni tālizpētē

Pēteris Pētersons, Rīgas lidostas Aeronavigācijas informācijas speciālists, savā prezentācijā uzsvēra, ka lidostas darbība nav iedomājama bez precīziem ģeotelpiskiem datiem. Lidostas uzturēšanā iesaistīti vairāk nekā 1400 darbinieki, kuri ikdienā izmanto digitālās kartes orientācijai un seguma (asfalta un betona) stāvokļa kontrolei. Lidojumu drošībai kritiski svarīga ir šķēršļu datubāzes uzturēšana ap lidostu, kurā tiek izmantoti lāzerskenēšanas dati, lai identificētu potenciāli bīstamus kokus vai ēkas.

Nākotnes attīstība lidostā saistās ar procesu digitālo transformāciju, piemēram, inženierkomunikāciju meklēšanai tagad izmanto mobilās aplikācijas, kas aizstāj laikietilpīgu mērnieku piesaisti. Lidosta eksperimentē arī ar mākslīgo intelektu seguma bojājumu automātiskai atpazīšanai no dronu uzņemtajiem attēliem, kas ļauj veikt analīzi bez fiziskas staigāšanas pa laukumu. Lai gan dronu izmantošana lidostā ir sarežģīta ierobežoto lidojumu logu dēļ, tiek strādāts pie procedūrām, kas ļautu tos integrēt ikdienas darbā drošai infrastruktūras apsekošanai.

Ivars Bergmanis, LBTU MVZF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta pasniedzējs, iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm ģeoinformātikā, norādot, ka dronu kravnesība turpina augt, Ķīnā sasniedzot pat 100 kg, un arvien plašāk tiek izmantots mākslīgais intelekts dronu spietu koordinēšanai un automātiskai šķēršļu apiešanai. Satelītdatu jomā par standartu ir kļuvusi 30 cm izšķirtspēja, taču tirgū plāno ienākt risinājumi ar 24 cm un pat augstāku precizitāti. I. Bergmanis arī uzsvēra pieaugošo interesi par atvērtā koda programmām kā alternatīvu dārgajām komerciālajām licencēm, kas kļūst par būtisku faktoru speciālistu sagatavošanā.

Kā būtisku problēmu I. Bergmanis izcēla GNSS signālu slāpēšanu austrumu pierobežā, kas nopietni traucē aviācijai un aerofotografēšanai, liekot meklēt risinājumus pat speciālos “slāpētāju testu” poligonos Norvēģijā. Tāpat tika aktualizēts jautājums par privātumu saistībā ar augstas izšķirtspējas datiem, kas Igaunijā ir brīvi pieejami ikvienam, ļaujot saskatīt pat sīkas detaļas privātos pagalmos. Ģeotelpiskās informācijas jomā turpinās pāreja uz mākoņpakalpojumiem un trīsdimensiju modeļu (3D pilsētas, 3D kadastrs) attīstību.

Vai profesionālie standarti papildinās normatīvos aktus?

Aldis Pizāns, Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, konferencē runāja par profesijas standartu nozīmi mērniecībā, uzsverot, ka tie ir kā papildinājums normatīvajiem aktiem, kas palīdz nodrošināt mērījumu ticamību un juridisko noteiktību. Kamēr MK noteikumi ir juridiski stingri un lēni maināmi, standarti piedāvā elastību, ļaujot nozarei ātrāk reaģēt uz tehnoloģiskajām izmaiņām, piemēram, lāzerskenēšanas jomā, kur LMB biedri pašlaik veic jauna dokumenta izstrādi. Standarti kalpo kā “labā prakse”, kas palīdz izvairīties no situācijām, kur “diviem mērniekiem ir divi dažādi viedokļi” par vienu un to pašu robežu.

A. Pizāns norādīja, ka standarti ir īpaši svarīgi lielajos projektos kā Rail Baltica, kur visos ciklos – no izpētes līdz būvniecībai – nepieciešama vienota izpratne par datu kvalitāti un precizitāti. LMB mērķis ir veidot standartus, kas tiktu pārskatīti reizi divos gados, tādējādi motivējot mērniekus izmantot modernākās tehnoloģijas un celt nozares prestižu. LMB vadītājs uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāattīstās līdz līmenim, kur godaprāts un amata lepnums ir svarīgāks par “pātagas” principu vai bailēm no kontroles.

Ceļā uz vadošo pozīciju Eiropā

Māris Kuzmins, AS “Latvijas valsts meži” Informācijas tehnoloģiju un attīstības direktors, konferencē prezentēja LVM GEO platformu, kas apkalpo ne tikai Latvijas Valsts mežus, bet arī enerģētikas un citu nozaru uzņēmumus, nodrošinot ģeotelpisko atbalstu vairāk nekā 1000 lietotājiem. Platforma ir kļuvusi par nozīmīgu eksporta produktu, kas veiksmīgi konkurē Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā un tagad arī Dānijā, kur klienti stāvot rindā pēc šī risinājuma. LVM stratēģiskā prioritāte ir tehnoloģiskā neatkarība, atsakoties no dārgām komerciālām licencēm par labu atvērtā koda risinājumiem, kas gala lietotājam nodrošina to pašu funkcionalitāti par zemākām izmaksām. Viens no spilgtākajiem efektivitātes piemēriem ir koksnes loģistikas optimizācija, kur automatizēti izveidotie darba uzdevumi ļauj samazināt kokvedēju nobraukumu, ietaupot līdz pat pusmiljonam eiro gadā. Līdz 2030. gadam LVM Geo komanda mērķē kļūt par vadošo meža nozares IT izstrādātāju Eiropā, integrējot sistēmā datus no droniem un izmantojot mašīnmācīšanos automātiskai audžu raksturlielumu noteikšanai.

Ģeometriskā nivelēšana pret trigonometrisko nivelēšanu

Armands Celms, LBTU MVZF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta profesors, iepazīstināja ar institūta pētījumu par trigonometrisko nivelēšanu, kas veikts sadarbībā ar Ukrainas kolēģiem, kuriem pašlaik ir aktuāla pāreja uz Eiropas augstumu sistēmu. Pētījums tika realizēts “Pūču” poligonā pie Kandavas, salīdzinot trigonometrisko metodi ar precīzo ģeometrisko nivelēšanu. Rezultāti parādīja, ka vēsos laikapstākļos, kas mazina refrakcijas ietekmi, trigonometriskā nivelēšana sasniedz centimetra precizitāti un var kalpot kā efektīva alternatīva sarežģītos apvidos. Lai gan trigonometriskā metode ļauj vienu un to pašu posmu nolīdzināt ātrāk, A. Celms uzsvēra, ka tās rezultāts ir ļoti atkarīgs no mērnieka prasmēm un pieredzes. Šādiem augstas precizitātes darbiem nepieciešami izglītoti inženieri un kvalitatīvs aprīkojums, jo kļūdas var rasties gan no instrumentu augstuma noteikšanas, gan vides faktoriem.

Mārtiņš Rutkovskis, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, noslēdza konferenci, uzsverot organizācijas lomu nozares prestiža celšanā un cīņā ar ēnu ekonomiku.

Teksts, foto: Ikars Kubliņš, Mernieks.lv