Portālā Mernieks.lv pēdējo nedēļu laikā ir publicēti raksti, kuros Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija (LKĢA) un Latvijas Mērnieku biedrība (LMB) pauž konfliktējošu redzējumu par nozares attīstību un tās pārvaldību. Iezīmēto jautājumu loks ir plašs, aptverot gan atsevišķu faktu precizitāti, gan konceptuālus tematus. Ņemot vērā informācijas apjomu, konflikta dažādos apakšvirzienus un neskaitāmās nianses, šī raksta mērķis nav sniegt “objektīvu situācijas izvērtējumu no malas”, bet gan iespējami līdzvērtīgi nolikt blakus abu organizāciju viedokļus un skaidrojumus, lai lasītājs pats varētu vērtēt, kuri šķiet pārliecinošāki. Raksts sniedz ieskicējumu situācijai, kas briedusi vairāku gadu garumā, nenoliedzot, ka var pastāvēt vēl neatklāti argumenti vai “zemūdens akmeņi”.

Raksta ievadā apskatīti divi faktuālās precizitātes jautājumi, kur LMB un LKĢA interpretācijas atšķiras, turpinājumā seko apraksts par konflikta cēloņiem un konceptuālajām domstarpībām.

Apmācību kursu apjoms un interpretācijas atšķirības

Viens no faktuālās precizitātes strīdus jautājumiem abu organizāciju starpā izvērties par LKĢA un LMB organizēto sertificēto personu apmācību kursu īpatsvaru no kopējā kursu apjoma. M. Rutkovskis savā rakstā pauda, ka LKĢA organizējusi aptuveni 50% no visiem kursiem, kamēr LMB – tikai 25%. Taču M. Reinika analīze šo skaitli apstrīdēja, norādot uz ievērojami atšķirīgiem īpatsvara procentiem pēc dažādiem parametriem – tematu skaita, apmeklētāju skaita, u.c. “Vidēji LMB nodrošina 34% tēmu, LKĢA 20%, vidēji 41% apmeklētāju piedalījušies LMB organizētajos pasākumos, 13% – LKĢA pasākumos,” norādīja M. Reiniks.

M. Rutkovskis atzīst, ka sākotnējā rakstā bija pieļauta “interpretācijas kļūda”. Patiesībā 50% cipars attiecoties uz LKĢA un LMB organizēto kursu līdzvērtīgu sadalījumu savā starpā (50 pret 50 attiecība starp abiem spēlētājiem), nevis 50% no visiem pieejamajiem kursiem no visiem organizatoriem, skaidro M. Rutkovskis. Tātad no visiem veidotajiem kursiem 25% organizējot LKĢA, un tikpat – LMB. Tiesa, arī tas gan nesaskan ar M. Reinika prezentētajiem skaitļiem. M. Rutkovskis atšķirības skaidro arī ar to, ka vairāki LKĢA organizētie kursi, kas notikuši pirms gada vai diviem, esot “pēkšņi pazuduši” no kursu reģistra, kas apgrūtinot precīzu datu salīdzināšanu.

Kam tad īsti taisnība? Spriežot pēc publiski pieejamajiem datiem (kursu reģistrs LMB mājaslapā, kuru datus tabulā apkopojuši LKĢA, un M. Reinika rakstā publicētajām tabulām), nākas secināt – abiem. Lielu pretrunu abu organizāciju apkopotajā statistikā faktiski nav, atšķirība ir tikai tajā, kā to pasniedz – cik garu laika periodu izceļ kā dominējošo. LMB prezentē datus par visiem sešiem gadiem kopš 2019. gada, LKĢA akcentē pēdējo trīs gadu statistiku. Tur arī rodas galvenās atšķirības – pirms 2023. gada LMB (saskaņā ar M. Reinika tabulu) tiešām bija pārsvars kursu un apmeklētāju skaita ziņā, savukārt pēdējos trijos gados situācija ir krietni izlīdzinājusies. Šogad gan kursu, gan apmeklētāju skaita ziņā faktiski valda paritāte – līdz 19. jūnijam abas organizācijas sarīkojušas pa septiņiem kursiem, kurus kopumā apmeklējuši aptuveni pa 400 dalībnieku katras organizācijas kursos. Tiesa, šeit gan ir viena nianse – par vairākiem LKĢA organizētajiem kursiem atšķiras LKĢA sniegtā un LMB kursu reģistrā redzamā informācija par apmeklētāju skaitu. Piemēram, saskaņā ar LMB mājas lapā redzamo informāciju 19. februāra kursu “GNSS lauka mērījumi LatPos tīklā” apmeklējuši tikai 15 cilvēki, bet LKĢA norāda, ka tie bijuši 40. Atšķirības rodas tādēļ, ka patlaban LMB saņem informāciju tikai par LMB sertificētajām personām, kas apmeklē kursus, ne visiem apmeklētājiem.

Mērnieka sertifikāts – dārgākais vai nē?

Vēl viens “datu skaldīšanas” jautājums ir par to, vai tiešām mērnieku sertifikāts ir visdārgākais starp Latvijas reglamentētajām profesijām? Šādu apgalvojumu savā rakstā izteica M. Rutkovskis, bet A. Pizāns pirmajā LMB atbildes rakstā metās to apstrīdēt, publicējot tabulu ar sertificēšanas un uzraudzības izmaksām no vairākām reglamentētajām profesijām, kurā bija redzams, ka zemes kadastrālo uzmērītāju un ģeodēzistu sertificēšanas un uzraudzības kombinētās izmaksas ir vienas no dārgākajām, bet ne gluži pašas dārgākās, jo tos pārspēj tādu profesiju kā arhitektu un nekustamā īpašuma vērtētāju eksaminācijas un uzraudzības cenas.

M. Rutkovskis atzīst, ka, formāli skatoties, jā – mērnieka sertifikāts nav pats dārgākais. Tomēr viņš uzskata, ka A. Pizāna veidotais salīdzinājums ir selektīvs un aicina ņemt vērā pilnu informatīvo kontekstu – visu regulēto profesiju skaitu Latvijā, ne tikai izvēlētās (tiesa, tas gan nemainīs, ka arhitekti un NĪ vērtētāji mērniekus mazliet “pārsit”), kā arī salīdzināt sertifikācijas maksu ar katras nozares kopējo apgrozījumu, citiem vārdiem – veikt relatīvu (īpatsvara), nevis tikai absolūtu salīdzinājumu. M. Rutkovskis atgādina, ka mērniecības nozarē apgrozījums ir 30-40 miljoni eiro, kamēr nekustamā īpašuma jomā tas ir daudz lielāks, tādējādi mērniekam sertifikācijas un uzraudzības maksājums ir relatīvi dārgāks nekā arhitektam vai nekustamā īpašuma vērtētājam.

Visprecīzāk šo attiecību palīdzētu izteikt sertificēšanas/uzraudzības izmaksas pret katras profesijas vidējo algu. Kā norāda portāla Algas.lv apkopotie dati, 80% mērnieku algas Latvijā svārstās amplitūdā no 719 līdz 1940 eiro, bet 80% arhitektu algas variē starp 1040 un 2182 eiro (faktiski +300 eiro abos skalas galos).  Arī nekustamā īpašuma vērtētāji ir krietni turīgāki, īpaši “treknajā” galā – 80% šīs profesijas algas ir no 988 līdz 3232 eiro. Sava loģika M. Rutkovska argumentā ir. Tiesa, lai adekvāti salīdzinātu visu reglamentēto profesiju sertifikācijas un uzraudzības izmaksu attiecību pret profesijā gūstamo atalgojumu, būtu šādi jāiziet cauri pilnīgi visu šo profesiju datiem, un nav izslēgts, ka atrastos arī kādas profesijas, kas šādā griezumā izrādītos vēl vairāk “apdalītas” par mērniekiem.

Rezumējot – šie faktu precizitātes un/vai atšķirīgās interpretācijas jautājumi nav būtiskākais jeb problēmas sakne. Nenoliedzot, ka precizitāti detaļās ir vērts noskaidrot, raksta turpinājumā tomēr pievēršamies konceptuālākiem jautājumiem, kas ir pamatā LMB un LĶGA pēdējā laika asajām nesaskaņām.

Konflikta saknes. Pirmās dzirksteles

Konceptuāli galvenais pārmetums, ko M. Rutkovskis LKĢA vārdā publicētajā rakstā adresēja LMB virzienā – biedrības nerēķināšanās ar asociācijas un mērniecības uzņēmumu interesēm. Kā piemēri tika nosaukti gan LMB kontrole (LKĢA ieskatā – reizēm negodprātīgi realizēta) pār LKĢA un citu nozares dalībnieku organizētu sertificēto personu profesionālās pilnveides kursu apstiprināšanu, gan mērnieka darba vieta būvniecības informācijas sistēmā, kas sākotnējā variantā būtu atstājusi uzņēmumus ārpus šīs sistēmas aprites, gan LMB nepiekrišana mērniecības uzņēmumu reģistra izveidei Valsts zemes dienesta paspārnē. Kā citi konceptuāli risināmie jautājumi rakstā nosaukti kursu profesionālās pilnveides novērtējuma uzskaites neskaidrības, kā arī sertificēto personu uzraudzības tvērums un kvalitāte.

Savukārt M. Reiniks un A. Pizāns portālam Mernieks.lv stāsta, ka abu sabiedrisko organizāciju konflikts aizsācies jau labu laiku iepriekš, un tā izcelšanās pamats bijusi kāda uzņēmuma vēlēšanās veidot neatkarīgus profesionālās kvalifikācijas celšanas kursus tikai sava uzņēmuma darbiniekiem, lai gan normatīvie akti jau tobrīd paredzēja, ka šādus kursus drīkst rīkot tikai nozares sabiedriskās organizācijas, valsts iestādes vai akadēmiskās institūcijas. Tobrīd šādu praksi (lokālu uzņēmumu kolektīvu apmācības kursu organizēšana) piekopuši vairāki komersanti. LMB to sākotnēji nav kategoriski aizliegusi (kā norāda M. Reiniks – pirmajos gados arī valsts iestādes nav “strikti skatījušās uz pirkstiem”), tikai vēlējusies saglabāt zināmu pārraudzību pār kursu satura tematu novērtējumu, t.sk. iegūto stundu izteiksmē, kā arī aicinājusi, lai kursi, īpaši tie, kuri tiek rīkoti attālināti un kuros tātad nav ierobežots dalībnieku skaits telpu fiziskas ietilpības dēļ, tiek rīkoti kā pieejami visām, nevis tikai uzņēmuma sertificētajām personām. Uzņēmums iebildis ar pamatojumu, ka nevēlas sponsorēt konkurējošu uzņēmumu darbinieku apmācību. Konflikts strauji saasinājies, jo vienā brīdī LMB paziņojuši, ka šādus, paša uzņēmuma slēgti organizētus kursus reģistrēt kopējā sistēmā nevar, pēc kā uzņēmums sācis vērsties ar sūdzībām dažādās valsts institūcijās, sākot no Valsts Darba inspekcijas un beidzot pat ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestu (KNAB). Visas iestāžu veiktās pārbaudes beigušās bez pārkāpumu konstatēšanas, bet KNAB pat nav izrādījis interesi. LMB uzskata, ka beigās šajā konfliktā ierauta arī LKĢA, kas nav spējusi nodalīt asociācijas un konkrētā uzņēmuma intereses.

M. Rutkovskis situāciju redz atšķirīgi. Viņš apstiprina, ka 2023. gadā minētais uzņēmums vērsies pie asociācijas ar vēlmi organizēt kursus ar asociācijas starpniecību. Kad LMB atteicis kursu reģistrēšanu, pamatojot, ka to patiesais organizators ir uzņēmums, nevis asociācija, M. Rutkovskis norādījis uz līdzīgu piemēru ar citu uzņēmumu, kura kursi tikuši LMB apstiprināti, jo organizēti ar LMB starpniecību. “Mēs rīkojāmies pēc identiskas shēmas kā paši LMB, bet mūsu gadījumā tas netika atļauts,” uzsver LKĢA vadītājs. Turklāt iepriekš (2022. gadā) minētais uzņēmums pat veidojis kursus caur pašu LMB sistēmu, LMB tobrīd neesot bijuši iebildumi. Nesaskaņas radušās vēlāk, tai skaitā par finansiāliem jautājumiem – kursu reģistrācijas cenu, ko piemērojusi LMB, un kas uzņēmumam šķitusi par augstu. Tikai pēc šīs nespējas vienoties LMB esot pēkšņi sākusi strikti skatīties uz normatīvo regulējumu. M. Rutkovskis norāda – tilti pilnībā nodeguši pēc uzņēmuma nosūtītajām sūdzību vēstulēm valsts iestādēm; saņemta vēstule no LMB, kurā tas skaidri norādīts kā iemesls, ka uzņēmuma kursi vairs netikšot apstiprināti.

Profesionālās pilnveides kursu kopīga pārvaldība nesekmējas

Sākot ar 2023. gadu, normatīvajam aktam neatbilstošā prakse rīkot uzņēmumu slēgtos kursus beigusies, un turpmāk kursus kā atvērtus organizējusi jau pati LKĢA, apstiprina M. Reiniks un A. Pizāns. Jau 2019. gadā izveidotajai kursu komisijai (un kursu nolikumam) pievienojusies arī LKĢA, plānojot abām organizācijām kopīgi darboties kursu apstiprināšanā un saistītos jautājumos. Tomēr abu organizāciju viedokļi par turpmāko sadarbību būtiski atšķiras.

M. Rutkovskis pauž, ka LMB kursu komisijā saglabājusi dominējošo lomu un to izmantojusi pret LKĢA, apgrūtinot noteiktu kursu apstiprināšanu. LKĢA vadītājs min vairākus gadījumus, kad LMB rīcība asociācijas organizēto kursu apstiprināšanā bijusi “neprognozējama un patvaļīga”. Viņš arī atklāj, ka jau kopš 2023. gada LKĢA norādījusi uz nepieciešamību labot un precizēt kursu nolikumu. Asociācija četras reizes vērsusies pie LMB ar juridisku atzinumu, norādot, ka kursu nolikums neatbilst normatīvajiem aktiem un ir nekavējoties jāmaina, taču neesot uzklausīta.

LMB apstrīd LKĢA apgalvojumu, ka biedrībai būtu bijusi vienpusēja kontrole pār citu nozares dalībnieku organizēto kursu apstiprināšanu vai noraidīšanu, pamatojot to šādi – kursu komisijā darbojušies pārstāvji gan no LMB, gan no LKĢA (M. Rutkovskis), tādējādi arī asociācija bijusi klāt lēmumu pieņemšanā, turklāt tā notikusi “uz vienādiem nosacījumiem”. M. Rutkovskis šo apgalvojumu noraida, atklājot detalizētāku komisijas sastāvu un balsošanas attiecības. Kursu komisijā kopš 2023. gada bijuši pārstāvji gan no LMB, gan LMB sertifikācijas centra un vēl LMB administrators, kamēr LKĢA pārstāvējis tikai M. Rutkovskis, tādējādi faktiskā spēka samēru attiecība bijusi 3 pret 1, ko nevar dēvēt par vienlīdzīgu.

Jautāti par to, A. Pizāns un M. Reiniks norāda, ka, M. Rutkovskim pret šādu komisijas sastāvu tās izveides procesā nevienā brīdī neesot bijuši iebildumi. LMB administratori (kā kursu koordinatori) kursu komisijā darbojušies profesionāli un pilnīgi neatkarīgi, ar savu viedokli, kuru neesot ietekmējis fakts, ka LMB ir viņu darba devējs. Kursu komisijā esot mēģināts iesaistīt arī SIA “Sertifikācijas centrs” pārstāvjus, taču viņi par šādu iespēju neizrādījuši interesi.

Turklāt M. Reiniks kursu komisijas kopīgās darbības laikā kopš 2023. gada līdz 2024. gada beigām pat neatminoties kādas īpašas nesaskaņas, kur LMB ar savu skaitlisko pārsvaru būtu “pārbalsojusi” M. Rutkovska vienatnē pārstāvēto LKĢA pozīciju. M. Rutkovska minētās atsevišķās nesaprašanās kursu apstiprināšanā esot notikušas šogad (2025. gadā) – tātad jau pēc tam, kad LKĢA ir atsaukusi parakstu no nolikuma un izgājusi no komisijas. LMB pārstāvju uzskatā LKĢA iziešana no kopīgās kursu komisijas saistīta nevis ar kādām nesaskaņām vai nevienlīdzīgām balsošanas attiecībām, bet gan jau tobrīd (pērnā gada nogalē) nobriedušu vēlmi veidot savu sertifikācijas centru.

M. Rutkovskis atzīst, ka sākotnēji piekritis komisijas nevienlīdzīgajam sastāvam, jo esot cerējis uz konstruktīvu sadarbību. Kādu brīdi tā bijusi visai laba, tomēr ar laiku radušās domstarpības – vispirms birokrātisku jautājumu risināšanā (piemēram, kursiem reģistrēto dalībnieku saraksta izsniegšanas atteikums). Galīgo lēmumu par iziešanu no kursu komisijas likušas pieņemt jau minētās nesaskaņas par kursu nolikuma labošanu, kā arī LMB iecere strauji paaugstināt maksu par kursu reģistrāciju, saka M. Rutkovskis.

Šķiet, kopīgas vienošanās pamatu attiecībā uz kursu pārvaldību var meklēt vismaz vienā jautājumā. Proti, abas organizācijas atzīst, ka esošā profesionālās pilnveides  kursu apmeklējuma uzskaites sistēma var radīt neskaidrības un pārpratumus. LKĢA norāda uz gadījumiem, kad, piemēram, kursu reģistrā iekļauti pasākumi astoņu stundu garumā tiek ieskaitīti tikai kā trīs pilnveides stundas. LMB otrajā atbildes rakstā M. Reiniks rosina, ka, iespējams, nepieciešams atgriezties pie kvalifikācijas pilnveides punktiem, lai nodrošinātu relatīvāku pilnveides mērīšanu, nevis stundām, kas tiek izmantotas kopš 2019. gada. M. Rutkovskis piekrīt, ka apmācībās aizvadīto stundu skaitu nevar izmantot kā 1:1 adekvātu novērtējumu, jo formāli garas apmācību stundas tiešām ne vienmēr nozīmē tikpat lielu profesionālo izaugsmi. Piemēram, trīs darba dienas (24 stundas), apmeklējot InterGeo forumu, var izrādīties mazāk vērtīgas par četrām stundām reāla lauka darba, uzsver LKĢA vadītājs. Tādējādi viņš atbalstot kārtības precizēšanu, kādā tiek novērtēts profesionālās apmācības apjoms, uzsverot nepieciešamību mainīt to tandēmā ar normatīvo regulējumu. Pašlaik normatīvajā aktā (Ministru kabineta noteikumi Nr. 1011) ir ierakstītas stundas.

Sertificēšanas un uzraudzības perspektīvas jauna SC priekšvakarā

M. Rutkovskis savā rakstā runāja arī par mērnieku uzraudzības sistēmas pilnveidošanu tādējādi, lai ar tās palīdzību varētu ne tikai izķert atsevišķus tehniska rakstura pārkāpumu veicējus, bet arī veikt sistēmisku sakārtošanu, cīnīties ar ēnu ekonomiku, izslēgt no nozares negodprātīgos spēlētājus. M. Reiniks piekrīt un uzskata, ka tas ir paveicams uzdevums: “Mēs jau līdz šim esam ik gadu anulējuši kādu sertifikātu tieši par to, ka notikusi negodprātīga darbu izpilde – sertificētā persona pati neveic darbus, paraksta citu darbus. Taču, lai to pierādītu, turklāt pierādītu rīcības sistēmisku raksturu, nepieciešams veikt izmeklēšanu, savākt faktus. Taču šim jautājumam ir otra puse – šādi gadījumi attiecināmi ne tikai uz atsevišķu sertificēto personu rīcību, tie notiek arī uzņēmumu darbības līmenī, tai skaitā LKĢA biedru vidū. Uzņēmumos liek sertificētām personām parakstīt citu personu izpildītus darbus – tas notiek ar uzņēmumu vadītāju vai vismaz nodaļu vadītāju ziņu.”

LKĢA sertifikācijas centra veidošanā LMB saskata potenciālus riskus interešu konfliktam – gadījumos, kad sertifikācijas centram nāktos izvērtēt kādas no asociācijā ietilpstošu uzņēmumu sertificēto personu darbību. “Ja uzņēmums ir asociācijas biedrs, tas faktiski būs līdzīpašnieks šim sertifikācijas centram, iznāk, ka tas pastarpināti uzraudzīs savu darbinieku darbu. Ja kāds saka, ka biedrība dara to pašu – nē, biedrību veido nevis uzņēmumi, bet sertificēti mērnieki, kas nav LMB SC līdzīpašnieki. LMB SC ir neatkarīga iestāde un Mārtiņš Reiniks nav manā pakļautībā esošs darbinieks,” uzsver A. Pizāns.

Tomēr arī M. Rutkovskis apgalvo to pašu – LKĢA sertifikācijas centru vadīs pilnībā neatkarīgs profesionālis un iestāde būšot neietekmējama no asociācijas puses. Visa funkcionālā uzbūve būšot identiska – sertifikācijas centrs kā atsevišķa struktūrvienība ar savu, neatkarīgu vadītāju, kuru nevar ietekmēt neviens uzņēmums, līdzīgi kā LMB SC vadītāju nevar ietekmēt, piemēram, sertificētās personas, kas ir vadoši LMB biedri. “Turklāt jāatceras, ka LMB SC vadītāju ieceļ LMB valdes priekšsēdētājs,” atgādina M. Rutkovskis. Arī finansiālā ziņā LKĢA SC nekādā veidā nebūšot atkarīgs no LKĢA biedru naudām – sertifikācijas centra darbību finansēšot sertifikācijas un uzraudzības maksas, tieši tāpat, kā LMB gadījumā.

Citi lauztie šķēpi

Par vēl vienu strīdus ābolu LMB un LKĢA attiecībās kļuva jau minētā mērnieka darba vieta būvniecības informācijas sistēmā, kas LKĢA ieskatā atstāja uzņēmumu ārpus sistēmas un noteiktās situācijās varēja apdraudēt pat samaksas iekasēšanu par darbu. LMB uzskata, ka šīs bažas ir pārspīlētas un konkrētā konflikta pamatā drīzāk ir pārpratums un nepilnvērtīga komunikācija. “Vai valsts informācijas sistēmā datus var iesniegt nelegāli? Informācijas iesniegšanai nepieciešama gan sertificētās personas, gan uzņēmuma rīcība, citādi to nemaz nevar. Tā ir neliela neizpratne par šo sistēmu darbību. Iedibinot mērnieka darba vietu BIS, nav bijis nekāda mērķa slepus apiet uzņēmumus vai asociāciju,” norāda M. Reiniks. Detalizētāk savu nostāju šajā un arī citos apskatītajos jautājumos LMB skaidro trešajā atbildes rakstā “Kas ir (ģeotelpiskā) nozare?”.

LKĢA savā rakstā pauda neizpratni arī par LMB nostāju pret mērniecības uzņēmumu reģistra izveidi pie valsts iestādes (Valsts zemes dienesta – VZD), kam pats VZD jau bija piekritis. LKĢA uzskata, ka “šāds mērniecības pakalpojumu komersantu un visu sertificēto mērnieku reģistrs pie autoritatīvas valsts iestādes dotu skaidru priekšstatu par nozares apjomu un identificētu tajā strādājošos.” Ieceri apturējusi Tieslietu ministrija pēc LMB oficiāla iebilduma saņemšanas. M. Reiniks skaidro, ka LKĢA iepriekš uzstājusi uz vēlmi mērniecības uzņēmumu reģistru uzturēt pie sevis, bet pērn negaidīti nākusi klajā ar “iepriekš kopīgi neapspriestu ideju”, ka tas jāveido VZD paspārnē, jo tādējādi būs leģitīms un autoritatīvs. LMB pauduši bažas par to, ka VZD reģistra paspārnē iederētos tikai kadastrālās uzmērīšanas un zemes ierīcības jomu uzņēmumi, nav skaidrs, kur paliktu būvniecības sektora komersanti, turklāt arī VZD vēl nav bijis normatīvajos aktos paredzēta deleģējuma reģistru veidot. Vienlaikus LMB līdzīgu reģistru jau uzturot – sākotnēji tas veidots būvniecības informācijas sistēmas vajadzībām par sertificētajām personām, taču tajā ir informācija arī par uzņēmumiem. LKĢA pārstāvji pauduši skepsi par LMB kapacitāti operatīvi pielāgot datu bāzi, taču LMB neilgā laikā izstrādājuši atsevišķu “šķirkli”, kurā pārraugāma arī uzņēmumu un to darbinieku informācija, ir pievienota arī publiski pieejamā VZD līgumu informācija un VID uzņēmumu reitinga dati, uzsver M. Reiniks.

Vai durvis vēl atvērtas?

Mērniecības nozares nevalstisko organizāciju LMB un LKĢA domstarpības samilzušas pamazām, vairāku gadu laikā. Pēc vairākkārtējām sarunām ar vienu un otru pusi var noprast, ka vismaz daļēji tam pamatā bijusi arī neveiksmīga komunikācija, dažādi pārpratumi, neizrunātas lietas, noteiktos jautājumos gan arī atšķirīgas intereses un atšķirīga izpratne par to, kas nāktu par labu nozarei kopumā.

Lai gan LMB strikti uzsver, ka nevēlas sevi asociēt kā arodbiedrību, bet gan “profesionālu organizāciju”, raksta autora skatījumā šeit tomēr nedaudz iezīmējas arī (modificēts) klasiskais konflikts starp individuālu profesionāļu organizāciju un uzņēmumu organizāciju, citiem  vārdiem, ja ne gluži “darba ņēmējs pret darba devēju”, tad “individuālie profesionāļi pret lielajiem komersantiem”. Arī vairāki LMB pieminētie svarīgākie nākotnē risināmie konceptuālie temati ir saistīti ar šādu dalījumu. Viens no tiem skar sertificētās personas un uzņēmumu pienākumu un tiesību sadali, kas nozīmētu sertificētās personas profesionālās atbildības (kadastrālajā uzmērīšanā  – 10 gadi, izpildmērījumos – uz mūžu) līdzsvarošanu ar uzņēmumu līgumisko atbildību (krietni īsāks laika periods), nosakot atbildības jomas. Tāpat LMB vēlas aktualizēt jautājumu par nozares uzņēmumu koplīgumu (ģenerālvienošanos), pēc būvniecības nozares parauga (LKĢA šai iecerei iepriekš neiebilda, vien norādīja, ka vispirms nepieciešams izveidot pašu nozari kā oficiālu saimnieciskās darbības jomu ar savu NACE kodu). Kā vēl vienu kopīgas iespējamās sadarbības virzienu LMB iezīmē nozares ikgadējo nozares ekonomikas pētījumu datu apkopošanu un izpēti, ko patlaban veic atsevišķi LKĢA (sadarbībā ar Mernieks.lv). “Mums kā sertificēšanas institūcijai interesē darbu skaita salīdzināšana, vai LKĢA iegūtie dati sakrīt ar to, ko mums iesniedz sertificētās personas,” atklāj M. Reiniks.

Vārdos gan viena, gan otra puse joprojām pauž gatavību kopīgai sadarbībai. “Mēs vēlētos saprast, uz kādiem kompromisiem LKĢA būtu gatava iet, un ko vēlas sagaidīt pretī. Kompromiss ir pretimnākšana no abām pusēm – tā nav vienas puses piekāpšanās,” saka M. Reiniks.

“Svarīgi iet uz mērķi, nevis meklēt citos kļūdas. LKĢA skaidri zina savus uzdevumus nākamajiem pieciem gadiem un mums ir sava nozares attīstības vīzija. Vēlamies būt ar LMB labi kolēģi, aicinām un ceram tomēr sadarboties,”  bilst M. Rutkovskis.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv