Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ikgadēji rīkotā Kartogrāfu diena kļuvusi par nozīmīgu platformu ģeotelpiskās informācijas ekspertiem, praktiķiem un interesentiem, lai dalītos jaunākajos atklājumos, tehnoloģiju sasniegumos un projektu rezultātos. Šāgada konferences laikā tika apskatīti dažādi aspekti, sākot no datu iegūšanas un apstrādes līdz pat to izmantošanai un standartizācijai.

Tālizpētes nodaļas darbības un produktu klāsts

Ivars Bergmanis, Tālizpētes nodaļas vadītājs, sniedza visaptverošu pārskatu par nodaļas struktūru, funkcijām un galvenajiem produktiem. Nodaļa ir iedalīta divās galvenajās daļās: ortofoto daļā, kas specializējas uz attēlveidošanas tehnoloģijām, un augstumu modeļu daļā, kas koncentrējas uz 3D datu iegūšanu un apstrādi.

Ortofoto daļa nodarbojas ar dažādiem fotografēšanas aspektiem, tostarp satelītkartēm, ortofotokartēm un bezpilotu gaisa kuģu (UAV) lidojumiem. Šīs daļas uzdevumi ietver augstas izšķirtspējas attēlu iegūšanu un ģeoreferencēšanu, lai nodrošinātu precīzus un aktuālus kartogrāfiskos datus.

Augstumu modeļu daļa specializējas uz punktu mākoņu datu apstrādi un digitālo modeļu izveidi. Šie modeļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, piemēram, reljefa analīzei, 3D vizualizācijai un inženierprojektēšanai.

Nodaļā kopumā strādā 23 darbinieki, kas nodrošina daudzpusīgu ekspertīzi ģeotelpisko datu jomā. Viens no galvenajiem nodaļas produktiem ir ortofotokartes, kas tiek veidotas, izmantojot gan manuālu, gan automātisku datu apstrādi. Nodaļa arī ražo dažādus augstuma modeļus, piemēram, digitālos virsmas modeļus (DSM) un digitālos reljefa modeļus (DTM), kas ir būtiski 3D analīzei un modelēšanai.

Nodaļa aktīvi izmanto bezpilotu gaisa kuģus (UAV) datu ieguvei, kas ir kļuvusi par ļoti svarīgu un pieprasītu metodi. UAV nodrošina elastīgu un efektīvu veidu, kā iegūt augstas izšķirtspējas attēlus un 3D datus par dažādām teritorijām. Tāpat tiek apstrādāti satelītdati un pētītas izmaiņu konstatēšanas iespējas, izmantojot neirotīklus un citas modernas metodes. Šie pētījumi ļauj identificēt un analizēt izmaiņas zemes virsmā, piemēram, mežu izciršanu, apbūvi un citas antropogēnās aktivitātes.

Bergmanis arī atzīmēja, ka nodaļa uztur un atjauno vēsturisko aerofoto informāciju, digitalizējot un apstrādājot Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) arhīvos esošos materiālus. Šī vēsturiskā informācija ir ļoti vērtīga, lai analizētu zemes izmantošanas izmaiņas un veiktu citus ilgtermiņa pētījumus.

Viens no svarīgākajiem nodaļas pēdējā laika darbiem ir astotais aerofotografēšanas cikls, kas tika uzsākts 2022. gadā. Cikla mērķis ir nofotografēt visu Latvijas teritoriju, sadalot to trīs daļās. Datu ieguvei tiek izmantoti ārpakalpojumi, jo aģentūrai nav savas lidmašīnas vai dronu. Datu ieguves laiks parasti ir aprīlis-maijs, lidojot 4000-5000 metru augstumā. Bergmanis atzina, ka 2024. gadā datu ieguvi apgrūtināja laikapstākļi un ģeopolitiskā situācija pie austrumu robežas, kas radīja problēmas ar GPS signālu uztveršanu. Līdz ar to 650 kvadrātkilometru teritorijā informācija nav iegūta, un tiek plānots izmantot satelītattēlus, lai aizpildītu šos trūkumus.

Nodaļa izmanto fotogrammetrijas metodes, lai iegūtu punktu mākoņus no aerofotogrāfijām. Ir sagatavoti punktu mākoņi visam 7. ciklam un 8. ciklā 2022. un 2023. gadā iegūtajiem datiem. Tiek gatavoti digitālie virsmas modeļi ar viena metra izšķirtspēju. Bezpilotu gaisa kuģi tiek izmantoti ortofotokartei topogrāfisko plānu sagatavošanai mērogā 1:2000. 2024. gadā tika nofotografēti aptuveni 113 kvadrātkilometri, kas ir ievērojams sasniegums.

Bergmanis arī pieminēja, ka nodaļa nodarbojas ar bīstamo objektu (vēja ģeneratori, vēja mērīšanas torņi) augstumu datu pārbaudi, izmantojot dronus un fotogrammetriskos punktu mākoņus. Šī informācija tiek izmantota, lai kontrolētu, vai iesniegtie dati atbilst realitātei.

Viens no būtiskākajiem LĢIA Tālizpētes nodaļas darbības virzieniem ir arī aerolāzerskenēšanas datu apstrāde, lai iegūtu precīzus augstuma modeļus. Aģentūra ir veiksmīgi noslēgusi pirmo aerolāzerskenēšanas ciklu 2019. gadā un 2022. gadā uzsākusi otro ciklu, kura mērķis ir iegūt augstas precizitātes datus par visu Latvijas teritoriju 6 gadu laikā. Šajā ciklā minimālais punktu blīvums ir noteikts ne mazāks par 6 punktiem uz kvadrātmetru, kas nodrošina detalizētu un precīzu zemes virsmas modeli. Sākotnēji bija plānots uzsākt arī trešo ciklu 2025.-2027. gadā, bet budžeta izmaiņu dēļ šis projekts ir atcelts uz nenoteiktu laiku.

Nodaļa aktīvi darbojas arī pie digitālo augstumu modeļu (DAM) izveides. Aģentūra gatavo DAM dažādās izšķirtspējās, koordinātu sistēmās un formātos, lai apmierinātu gan iekšējās, gan ārējās vajadzības. Šie modeļi ir būtiski dažādu nozaru speciālistiem, piemēram, plānotājiem, inženieriem un vides aizsardzības ekspertiem, jo tie nodrošina precīzu informāciju par zemes virsmas augstumu un reljefu.

Citi svarīgi uzdevumi ir topogrāfisko karšu atjaunošana mērogā 1:10 000, projektu par ūdenstilpju un ūdensteču dziļumiem datu iegūšanu militārām vajadzībām. No 2022. gada līdz pagājušajam gadam aģentūra veica mērījumus Latgales un Vidzemes ezeros, kā arī Daugavas posmā. Nākotnē plānots paplašināt projektu, iekļaujot arī Zemgales un Kurzemes ūdens tilpnes.

Aģentūra regulāri veic satelītu attēlu apstrādi, katru ceturksni sagatavojot mozaīku visai Latvijas teritorijai, izmantojot Sentinel-2 datus. Šie attēli nodrošina aktuālu informāciju par zemes segumu, veģetāciju un citiem vides parametriem. Atkarībā no sezonas un laikapstākļiem tiek izvēlēti labākie attēli no dažādiem periodiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pilnīgu pārklājumu.

LĢIA aktīvi iesaistās arī Rīgas trīsdimensiju modeļa izstrādē, eksperimentējot ar aerofotogrāfēšanas datiem. Šis modelis varētu būt noderīgs pilsētplānošanā, arhitektūrā un tūrismā, nodrošinot detalizētu un interaktīvu pilsētas vizualizāciju.

Papildus minētajiem projektiem, LĢIA nodarbojas arī ar ģeotelpiskās informācijas arhivēšanu. Aģentūra pārorientējas uz datu apstrādi, jo ir digitalizēts liels daudzums vēsturiskās informācijas, kas vēl jāapstrādā un jāpadara pieejama sabiedrībai.

Topogrāfiskā plāna mērogā 1:2000 izstrāde un aktualizācija

Erita Žeimote, LĢIA Lielmēroga karšu nodaļas galvenā karšu redaktore, sniedza detalizētu pārskatu par topogrāfiskā plāna mērogā 1:2000 (Topo2) sagatavošanas aktualitātēm. Šis plāns ir ļoti svarīgs instruments pilsētplānošanā, zemes pārvaldībā un citos lietojumos.

2024.gadā tika izveidoti 10 pilsētu plāni, kas pārsvarā atradās Latvijas centrālajā daļā. Kopumā tika uzzīmētas 75 pilsētu plānu lapas jeb 75 kvadrātkilometri. Projektā strādāja desmit cilvēki visos četros Latvijas reģionos. Joprojām tiek izmantota Open Cities Map Advanced programma.

Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar kartogrāfa darbu lauka dešifrēšanas procesā. Kartogrāfi apseko dažādus objektus, tostarp cilvēka veidotas būves, saimnieciskus un rūpnieciskus objektus, kā arī vēsturiskus pieminekļus. Plānus apseko ejot kājām, vidēji dienā nostaigājot 13–15 km. Drona aerofoto tiek izmantoti kā digitizēšanas pamatmateriāli. Ir vietas, kur jāiegūst atļaujas dronu foto uzņemšanai – ja tuvumā lidosta, militārais objekts, helikopteru nosēšanās laukums utml. objekti. Žeimote arī uzsvēra, ka lauka apsekošanas procesā kartogrāfi var saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, koku lapotnes var apgrūtināt zemes virsmas objektu identificēšanu. Tādēļ ir svarīgi veikt rūpīgu apsekošanu un izmantot dažādus datu avotus, lai nodrošinātu plāna precizitāti.

2025.gadā plānots izveidot 72 topo 2 plānu lapas jeb 72 kvadrātkilometrus. Šobrīd plāni tiek zīmēti Latvijas centrālajā daļā un Kurzemē. Pēc ilgāka laika posma ir atsākta Rīgas plāna aktualizēšana. Plānots aktualizēt 14 plāna lapas jeb 14 kvadrātkilometrus. Aktualizācija notiks Rīgas labajā krastā, Mežaparka, Brekšu un Juglas ciema teritorijā. Žeimote atzīmēja, ka Rīgas plāna aktualizācija ir sarežģīts process, jo teritorija atrodas dažādu aizsargzonu ietekmē, kas apgrūtina datu ieguvi.

Žeimote arī informēja, ka tuvākie nākotnes plāni ir saistīti ar Topo2 iekļaušanu vienotā ģeotelpsisko datu kodējumu sistēmā. Šogad ir plānots Topo2 objektus savietot ar šajā sistēmā esošajiem objektiem. 2026. gadā plānots objektus izveidot ArcGIS Pro programmā. Vienotā kodējumu sistēma nodrošinās vienādu kodējumu, vienādas definīcijas un atbilstību starptautiskajām kodēšanas sistēmai DFDD, kā arī ātrāku un kvalitatīvāku karšu ražošanas procesu.

Topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000 izveide

Andris Zelmanis, Kartogrāfijas departamenta direktors, sniedza ieskatu topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000 izveides procesā, uzsverot tā sarežģītību un daudzpakāpju dabu. Viņš norādīja, ka kartes izveide ietver vairākus posmus, sākot no karšu tehnoloģiju izstrādes un tālizpētes datu ieguves līdz pat ražošanas sistēmas nodrošināšanai. Tikai pēc tam kartogrāfi var sākt kartes izveidi. Turklāt, kad kartogrāfs ir pabeidzis savu darbu, ir jāveic vēl vairāki procesi, lai karte nonāktu pie lietotāja.

Zelmanis uzsvēra, ka ceturtā izdevuma sagatavošana tiks pabeigta 2025. gada vidū. Savukārt piektais izdevums tiks sākts šogad un ražots nākamās paaudzes ArcGIS Pro programmatūrā. Šī pāreja prasīs, lai kartogrāfi apgūtu jaunu programmatūru un pielāgotos jaunai kartes ražošanas filozofijai. Visa darbība notiks ražošanas datu bāzē, un kartes atjaunošana notiks bez karšu lapu malu robežām. Zelmanis atzina, ka šie izaicinājumi var ietekmēt kartes izveides ātrumu, taču viņš pauda pārliecību, ka jaunā sistēma ilgtermiņā nodrošinās efektīvāku un kvalitatīvāku karšu ražošanu. Piekto izdevumu, sagatavojot katru gadu pa 500 kartēm (ap 11 000 kv.km), plānots pabeigt 2030. gadā (kopā – 3000 kartes).

Kartes satura ziņā būtiskas izmaiņas nav paredzētas – 99% satura paliks nemainīgs. Tomēr ir nelielas izmaiņas, kas saistītas ar reljefu. Atšķirībā no iepriekšējiem izdevumiem, piektajā izdevumā kartes reljefs tiks atjaunots vienlaikus ar pārējo kartes saturu. Reljefs ir īpaši svarīgs militārajās kartēs, un tā atjaunošana nodrošinās aktuālu informāciju par zemes virsmu.

Viens no galvenajiem ieguvumiem, ieviešot piekto izdevumu, ir karšu ražošanas efektivitātes paaugstināšana, laika un izmaksu samazināšana. Lai gan sākotnēji, ieviešot jaunu sistēmu, izmaksas un laika patēriņš var pieaugt, ilgtermiņā tiek sagaidīts ievērojams ekonomisks ieguvums. Turklāt centralizētā datu bāze atvieglo izmaiņu ieviešanu un saskaņošanu.

Nākotnē tiek plānots pāriet uz atsevišķu teritoriju un objektu kartēšanu reālajā laikā. Jau tagad tiek izmantots dežūras režīms, kad svarīgi un stratēģiski objekti tiek kartēti nekavējoties, negaidot jaunu izdevumu. Tomēr kartēšana reālajā laikā ir atkarīga no izejas datiem un to atbilstības faktiem. Karšu precizitātei svarīgi, lai dati būtu pārbaudīti un droši.

Vietvārdu datu bāzes nozīme un aktualizācija

Vita Strautniece, Vietvārdu datu bāzes pārzine, sniedza vērtīgu ieskatu vietvārdu datu bāzes nozīmē un aktualizācijas procesā. Viņa informēja, ka vietvārdu datu bāzē ir gandrīz 132 000 ierakstu jeb objektu, un vietvārdu skaits ir 186 000. Datu bāze ietver dažādus objektu veidus, piemēram, viensētas (tās ir 59% no visiem objektiem), ciemus, upes, ezerus un citus ģeogrāfiskus objektus. Strautniece atzīmēja, ka datu aktualizācija ir nepārtraukts process, un aģentūra regulāri veic izmaiņas datu bāzē, lai nodrošinātu to atbilstību realitātei. Pēdējā gada laikā izveidoti 240 jauni ieraksti, savukārt dzēsti – 370 ieraksti.

Strautniece atzīmēja, ka aģentūra sadarbojas ar citām institūcijām, lai risinātu jautājumus par atšķirībām datos par ūdens tecēm. Tiek risināti arī jautājumi par ciemu un viensētu nosaukumiem, kas neatbilst latviešu valodas normām vai vietvārdu politikai. Aģentūra sadarbojas ar Valsts valodas centru un pašvaldībām, lai risinātu šīs problēmas.

Strautniece arī aicināja lietotājus sniegt atsauksmes par vietvārdu datu bāzi un ziņot par kļūdām vai nepilnībām. Viņa uzsvēra, ka aģentūra ir atvērta sadarbībai un ņems vērā lietotāju ierosinājumus, lai uzlabotu datu kvalitāti un pieejamību

Pāreja uz Latvijas koordinātu sistēmu LKS-2020

Valdis Bērziņš, Ģenerāldirektora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos, sniedza svarīgu informāciju par pāreju uz Latvijas koordinātu sistēmu LKS-2020. Viņš paskaidroja, ka LKS-2020 ir Eiropas Zemes atskaites sistēmas realizācija Latvijas teritorijā. Pāreja uz jauno koordinātu sistēmu ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem un uzlabotu ģeotelpisko datu precizitāti.

Bērziņš informēja, ka koordinātu vērtības Latvijas teritorijā nobīdīsies par 10-15 centimetriem. Šī nobīde var ietekmēt dažādus lietojumus, piemēram, zemes kadastru, būvniecību un navigāciju. Tādēļ ir svarīgi, lai lietotāji būtu informēti par pāreju uz jauno koordinātu sistēmu un veiktu nepieciešamās korekcijas savos datos.

Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā nosaka, ka pāreja uz LKS-2020 jāveic līdz 2025. gada 1. oktobrim (līdz tam iesāktos mērniecības darbus varēs paveikt vecajā sistēmā mēneša laikā – līdz oktobra beigām). Aģentūra gatavo arī pavadošos Ministru kabineta noteikumus, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jauno koordinātu sistēmu. Tāpat tiks nodrošināti rīki, lai atvieglotu pāreju uz jauno koordinātu sistēmu. Starp tiem būs ADTI datu pārrēķina rīks (datu pārrēķins tiks veikts iespējami centralizēti, ar Valsts zemes dienesta atbalstu), LKS-92 – LKS-2020 koordinātu pārrēķina kalkulators.

“Pārejai nevajadzētu būt sāpīgai. Ja dati būs ievietoti datu bāzē, lietotājam tikai atliks datorā izvēlēties jaunās koordinātu sistēmas nosaukumu, un koordinātu vērtības automātiski nomainīsies,” solīja V. Bērziņš.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv