Mērniecības tirgū 2023. gadā notikušas pakāpeniskas pārmaiņas, kas var būt saistītas gan ar nozares attīstību, pamazām pārejot augstākas produktivitātes līmenī, gan arī ar ēnu ekonomikas mazināšanos un algu legalizācijas tendencēm (vai abiem fenomeniem vienlaikus). Par to liecina Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) ikgadēji apkopotie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts zemes dienesta (VZD) dati.

Uzņēmumu un darbinieku skaits saglabājas stabils

Komersantu un darbinieku skaits pērn nozarē saglabajies apmēram tāds pats kā 2022. gadā – saimnieciskās darbības veicēju (ieskaitot pašnodarbinātos) skaits pieaudzis par sešiem (2,5%), bet darbinieku – par četriem. Šādā ziņā nozare saglabā stabilitāti, tajā nav vērojams nedz sarukums, nedz būtiska izaugsme.

Apgrozījums un produktivitāte kāpj

Neraugoties uz komersantu un darbinieku skaita stabilitāti, nozares kopējais apgrozījums pērn bijis ar plus zīmi. Lai gan kopējais paveikto mērniecības darbu skaits (ierēķinot tikai tos uzņēmumus, kuru pamatdarbības nozare ir mērniecība), ir sarucis par 2,2% (no 43,7 uz 42,8 tūkstošiem), apgrozījums par krietni lielāku īpatsvaru (9,5%) pieaudzis, palielinoties par gandrīz 2,4 miljoniem eiro – no 25,05 uz 27,43 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka būtiski jābūt augušai vidējai mērniecības darba cenai. Tā tas arī ir – vidējā cena pieaugusi par veseliem septiņdesmit eiro – no 571 eiro par vienu reģistrēto darbu 2022. gadā uz 641 eiro par darbu pērn (vairāk nekā 12% pieaugums). Acīmredzot citur jau piebremzēt sākusī inflācija mērniecības nozarē pērn vēl saglabājusi inerci. Arī 2022. gadā, salīdzinājumā ar 2021. gadu, mērniecības darba vidējā cena būtiski kāpa (apmēram par 85 eiro).

Tā kā kopējais nozares apgrozījuma “pīrāgs” kļuvis treknāks, kāpusi arī katra uzņēmuma vidējā produktivitāte (apgrozījums) – no 105 uz 112 tūkstošiem eiro (par 6,8%), bet katra darbinieka produktivitāte – vēl mazliet straujāk, no apmēram 27 līdz 30 tūkstošiem eiro (+9%). Šie rādītāji var liecināt, ka tirgū strādājošie uzņēmumi kļūst produktīvāki un efektīvāki, vai arī – caurspīdīgāki.

Nodokļus maksā vairāk, peļņa sarūk

Gan par ēnu ekonomikas mazināšanās tendencēm, gan arī par citiem procesiem tirgū var liecināt arī peļņas un nodokļu nomaksas korelācija. Pērn, par spīti ievērojamam apgrozījuma pieaugumam, peļņas rādītāji uzņēmumiem ir strauji kritušies. Kopējā nozares peļņa 2023. gadā samazinājusies no 2,73 miljoniem eiro uz 2,18 miljoniem eiro – par piekto daļu.

Vienlaikus nomaksāto nodokļu apjoms pieaudzis gan kopsummā, gan vidējos rādītājos. Nozares samaksātā kopējo nodokļu masa augusi par gandrīz 11% (no 8,47 uz 9,4 miljoniem eiro), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – par 8,4% (no 3,12 uz 3,38 miljoniem eiro). Vidējie nodokļu nomaksas kāpumi uz uzņēmumu un uz darbinieku (attiecīgi par 9,6% un 10,4%) auguši būtiski ātrāk par vidējā apgrozījuma rādītāju (6,8%). Izsakot to nomaksāto nodokļu un apgrozījuma attiecībā, atšķirība nešķiet pārāk liela, tomēr tā ir ieraugāma – ja 2022. gadā mērniecības nozares uzņēmumi nodokļos nomaksāja 33,8% no apgrozījuma, tad 2023. gadā – jau 34,3%. Citiem vārdiem, nodokļos uzņēmumi maksāja vidēji par pusprocentpunktu (divsimto daļu) no ieņēmumiem vairāk. Interesanti, ka VSAOI un apgrozījuma attiecību izmaiņa gan uzrāda mazliet pretējas tendences – VSAOI kopējais apjoms audzis lēnāk nekā kopējais apgrozījums, līdz ar to nomaksāto sociālo iemaksu attiecība pret apgrozījumu ir nedaudz samazinājusies – no 12,46% uz 12,34%.

Protams, peļņas samazināšanās pat vienlaikus ar strauju nomaksāto (t.sk. sociālo iemaksu) nodokļu pieaugumu ne vienmēr liecina par uzņēmuma “iziešanu no ēnu ekonomikas”. Tikpat labi uzņēmumā var būt palielinātas algas, kas arī iepriekš bija pilnībā oficiālas, notikusi jaunu darbinieku pieņemšana vai pastāvējusi kāda cita, grāmatvedības uzskaites specifika. Aplūkojot nozares kopējā apgrozījuma sadalījumu pēc tā izlietojuma, visuzkrītošāk redzama tieši peļņas īpatsvara sarukuma korelācija ar algu un pārējo izdevumu īpatsvara pieaugumu.

Grūtāk skaidrojamas šķiet situācijas, kurās, pieaugot gan peļņai, gan apgrozījumam, vienlaikus samazinās gan kopējie uzņēmuma nomaksātie nodokļi, gan sociālās apdrošināšanas iemaksas par darbinieku – īpaši tad, ja darbinieku skaits nav ne palielinājies (jaunpieņemtiem darbiniekiem varētu būt zemāka alga), ne samazinājies (uzņēmums daļu darbības varētu būt automatizējis, aizstājot ar tehnoloģijām, par kurām sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā). Šādi uzņēmumi visā datu masīvā gan ir tikai daži – burtiski uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi.

Kopējais secinājums – mērniecības nozare palēnām cenšas mainīties, atmest “kaitīgos ieradumus”, tomēr pagaidām tas vēl notiek gausi. Ja pagājušajā gadā analizējām, kā nozarei izrauties no relatīvās nabadzības cilpas, izvēloties konkurēt ar kvalitāti, ne ar cenām, tad šogad dati rāda, ka, lai arī maziem soļiem, nozare tomēr iet pareizajā virzienā. Proti, darba kvantitātei jeb ražīgumam samazinoties, par to gūtie ienākumi jeb produktivitāte palielinās. Citiem vārdiem – strādājam mazāk, bet nosakām par to augstāku cenu un iekasējam vairāk, vienlaikus vairāk arī maksājam nodokļos.

LKĢA komentārs

“Mērniecības nozare ilgu laiku atradusies stagnācijā, iestrēgusi pelēkajā zonā, kas radījusi nopietnas sekas nozarei. Nozares attīstību bremzēja tendence, ka mērnieki varēja darboties dažādos nodokļu režīmos, vai vispār tos nerespektējot. Šāda prakse degradēja nozari – tā iegrima nodokļu nemaksāšanas zonā, graujot ne vien mērnieku profesijas prestižu, bet arī nozarē nodarbināto vērtību un motivāciju.

‘’Krīzes’’ shēmojumi un dažādu legālu un nelegālu veidu, kā izvairīties no pilnas nodokļu nomaksas pamazām, bet konsekventi pazūd. Pēdējo 2 gadu augšupejas tendence panākta, pateicoties LKĢA pēdējo 6 intensīvu darba gadu rezultātam. Tas noticis sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts zemes dienestu, ar ko LKĢA ir noslēgti sadarbības memorandi. Tika radīti priekšnosacījumi pozitīvām pārmaiņām. Izstrādāta metodika, kura palīdzēja identificēt potenciālos nodokļu nemaksātājus un ir devusi pirmos augļus – nozares darbība pakāpeniski tiek legalizēta.

LKĢA vārdā izsaku lielu pateicību valsts iestādēm par sadarbību, atklātību un tiekšanos pēc rezultāta un nozares problēmu izpratnes. Lai arī neliela nozare, tomēr esam būvniecības procesa “sākums un beigas’’. Valsts iestādēm to saprotot, esam kopīgiem spēkiem radījuši iestrādes, ko tālāk izmantot nākamajiem būvniecības procesa posmiem, vērtējot to caurspīdību un legalitāti.

Taču ir jāsaprot – darbs ir pusceļā. Nākamie soļi nozares izaugsmes un godīgas komercprakses veicināšanai, ko LKĢA uzskata par prioritāru 2025 gadā:

• Būvniecības informācijas sistēmā ieviest principu, ka pakalpojumu sniedz komersants, kurš pilnvaro pie sevis strādājošo sertificēto inženieri, kurš attiecīgi veic savu profesionālo darbību. Mērķis: Visi darbi tiek uzskaitīti, identificējot gan komersantu, gan sertificēto personu. Tiks pilnībā izslēgts risks viltot vai mainīt mērnieka dokumentus, jo tikai sertificēta persona, kura ir mērniecības uzņēmuma deleģēta un nodarbināta, varēs to izdarīt. Nevarēs nodot būves bez sertificēta mērnieka sagatavota izpildmērījuma, kādu praksi patlaban piekopj vairākās pašvaldībās.
• Vienotais mērniecības jomas reģistrs, kurā tiek reģistrētas visas sertificētās personas un visi komersanti, kuri veic mērniecības darbus. Reģistru uztur valsts iestāde. Tas nodrošinās šī reģistra ilgtspējību, pēctecību un reģistrā norādīto datu ticamību. No šī reģistra ‘’barosies’’ pašvaldības, BIS, VZD, LĢIA, kā arī citi, kuri vēlēsies pārbaudīt, vai mērnieks un komersants vispār ir tiesīgs veikt šādus darbus un tam ir nepieciešamās kompetences,” norāda LKĢA vadītājs Mārtiņš Rutkovskis.

Tabulas ar nozares līderiem un atpalicējiem

LKĢA turpina izmantot pašas definētos kritērijus, zem kuriem nozares uzņēmumu darbība asociācijas ieskatā būtu vētījama pastiprināti. Pirmais no tiem – mērniecības darba vidējā cena, kas ir zem 300 eiro. Tā kā šis kritērijs nav mainījies jau vairākus gadus, lai gan cenas visur augušas, pērn to izpildīt bija vēl vieglāk nekā, piemēram, 2021. gadā. Tomēr ne visiem tas izdevies. Tiesa, uzņēmumu skaits zem šīs robežas ir samazinājies – ja 2022. gadā tādu bija 36, tad pērn – 28.

Otrs asociācijas noteiktais kritērijs – darbu skaits uz darbinieku. Arī šeit situācija būtiski uzlabojusies. Samazinājies gan vidējais darbu skaits uz vienu darbinieku (no 48,6 uz 47,3 darbiem), gan arī “superražīgo” komersantu skaits. Ja 2022. gadā, ieskaitot arī individuālos komersantus, individuālos uzņēmumus un pašnodarbinātos, tādu bija 51, tad pērn – par piektdaļu mazāk jeb 41.

Kas bijuši tirgus līderi pērn? Šeit būtisku pārsteigumu nav – apgrozījuma ziņā tie paši uzņēmumi, kas ierasts (apkopojot datus, LKĢA objektīvākas uzskatāmības labad apvienoja visas viena uzņēmuma “meitas kompānijas” vienā uzņēmumu grupā – tādas ir Metrum grupa (apvienoti 12 komersanti), Ģeodēzists grupa, Meto Pro grupa (katrā no tām apvienoti 5 komersanti) un vēl vairākas skaitliski mazākas grupas):

Atšķirīgāku ainu rāda produktivitāte uz vienu darbinieku (uzņēmuma apgrozījums dalīts ar darbinieku skaitu):

Interesants ir arī nozares pelnošāko uzņēmumu saraksts, kas pierāda, kas starp lielākajiem pelnītājiem var ierindoties gan lieli, gan mazi uzņēmumi (pēc darbinieku skaita):

Vēl vieni pozitīvie izcilnieki – uzņēmumi ar visaugstākajām vidējā darba cenām. Kā skaidro LKĢA, šeit vairāku uzņēmumu augstie rādītāji saistāmi ar to sniegto pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību specifiku: “Pārsvarā ģeodēziskos darbus būvniecībā veic – Geomatic, Smar, 3D projekts, Rīgas Mērnieks. Geo Pro paralēli veic arī instrumentu tirdzniecību – nav zināms, cik lielu daļu no apgrozījuma tā veido. Savukārt Topohaus grupai lielu ieņēmumu daļu veido robežu uzturēšanas līgumi.”

Izmantojot VSAOI nomaksas datus, iespējams aprēķināt provizorisko darbinieku vidējo algu katrā no uzņēmumiem. Protams, šajos aprēķinos var slēpties dažādas nianses, kā arī tie pamatīgi atpaliek no VID mājaslapā atrodamajiem nozares profesiju rādītājiem (mērniekiem, ģeodēzijas un kartogrāfijas speciālistiem un mērnieku palīgiem) kaut vai tā iemesla dēļ, ka mērniecības uzņēmumos nestrādā tikai šie nozares profesiju pārstāvji vien. Taču tendences un vadošos/atpaliekošos uzņēmumus šie dati parāda.

Atpalicēju topā dažu uzņēmumu rādītāji ir ļoti pārsteidzoši:

Ar to daļēji korelē arī zemākā produktivitāte uz darbinieku (daļa uzņēmumu sakrīt, bet daļai šādas statistikas pamatā ir mazs darbu skaits):

Visbeidzot, nodokļu nomaksa. Nav pārsteigums, ka lielākos kopējos nodokļus pārsvarā maksā tās pašas kompānijas, kurām ir lielākie apgrozījumi:

Savukārt nomaksāto nodokļu īpatsvars pret apgrozījumu piedāvā jau citu ainavu, kurā gan iemitinājušās arī dažas anomālijas. Piemēram, SIA “Parametrs”, kurš vienlaikus ir arī uzņēmums ar vienu no zemākajām produktivitātēm uz darbinieku, pērn pamanījies nomaksāt nodokļos divarpus reizes vairāk, nekā vispār guvis ienākumus:

Mazākie nodokļi pret apgrozījumu:

Kopējās VSAOI iemaksas, līdzīga aina kopējiem nodokļiem:

Lielākās VSAOI iemaksas pret apgrozījumu atkal dominē SIA “Parametrs”:

Mazākās VSAOI iemaksas pret apgrozījumu – bez pārsteigumiem:

 

Dati par augstas detalizācijas topogrāfisko darbu izpildē vadošajiem uzņēmumiem:

Kopējie dati par ADTI darbu skaitu liecina par stabilu pagājušā gada tendences turpināšanos – izpildmērījumu skaits turpina vienmērīgi augt, topogrāfiju skaits – strauji samazināties. LKĢA to skaidro ar vairākiem faktoriem. Topogrāfisko plānu pieprasījumu mazina Valsts ieņēmumu dienesta politika atvieglot administratīvo slogu, aizstājot tos ar būvju situācijas plāniem. Vienlaikus izpildmērījumu skaits palielinās, jo tos aktīvāk pieprasa būvvaldes, pieņemot ekspluatācijā objektus.

Arī zemes kadastrālajā uzmērīšanā uzmērīto zemes vienību skaits samazinās. Šī tendence galvenokārt saistīta ar zemes reformas pabeigšanu (lielākā daļa zemes īpašumu jau ir sakārtoti un iekļauti kadastrālajā reģistrā, tāpēc jauni uzmērīšanas pasūtījumi kļūst arvien retāki), kā arī demogrāfisko un ekonomisko faktoru ietekmi – samazinās jaunu zemes īpašumu pieprasījums lauku reģionos, kā arī pieaug tendence izmantot esošās zemes platības, nevis sadalīt tās.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv