Pāreja no papīra formāta kadastrālajām kartēm uz strukturētām kadastrālajām datnēm Austrālijā spilgti izgaismo datu formātu ietekmi uz zemes mērnieku intelektuālā īpašuma aizsardzību, uzdodot jautājumu – vai ir iespējams nodrošināt, lai mērnieki par savu darbu saņemtu godīgu atlīdzību?

Mērnieku kadastrālajiem plāniem Austrālijā tiek piemērotas autortiesības, kas kalpo kā intelektuālā īpašuma aizsardzība. Tomēr autortiesību likums, reaģējot uz tehnoloģiju attīstību, atpaliek. Tas īpaši spilgti parādījās pēc pārejas no papīra plāniem uz strukturētu kadastrālo informāciju. Šajā rakstā tiek apskatīts, vai pastāv veids, kā nodrošināt mērniekiem taisnīgu atlīdzību par viņu ieguldījumu.

Kopš 1800. gadu vidus, kad Austrālijā tika ieviesta Torrensa sistēma, sabiedrībai ir nepieciešams iesaistīt zemes mērnieku zemes tiesību izveidei. Līdz šim mērnieku darbs tika iemūžināts papīra plānos, kas bija obligāti jāreģistrē reģistrācijas iestādē, un par to varēja saņemt kopijas. Tomēr šī situācija vienmēr ir bijusi diskutabla – mērniekiem bieži bija jāmaksā, lai piekļūtu datiem, ko viņi paši veidojuši. 2008. gadā izšķirošajā CAL lietā Austrālijas Augstākā tiesa lēma, ka mērnieku plāniem ir autortiesību aizsardzība kā mākslas darbiem. Rezultātā reģistrācijas iestādēm bija jānoslēdz licencēšanas līgumi, lai turpinātu mērnieku darbu tālākpārdošanu.

Kā Austrālijā darbojas autortiesības? Saskaņā ar 1968. gada Autortiesību likumu Austrālijā autortiesības aizsargā “literāros, dramatiskos, muzikālos un mākslas darbus.” CAL lietā plāns tika kvalificēts kā mākslas darbs, tomēr tas varēja tikt aizsargāts arī kā literārs darbs. Kartes, diagrammas un tabulas ietilpst šajā kategorijā, un autortiesības sākas, kad ideja ir fiksēta noteiktā materiālā formā. Taču dinamiskās kartes, kurās datus attēlo mainīgā veidā, joprojām ir neskaidrs jautājums autortiesību aspektā.

Mašīnlasāmie kadastrālie dati un ePlan ICSM izstrādāja nacionālu stratēģiju ‘Cadastre 2034’, kas paredz pāreju uz 3D digitālo datubāzi. Šāda pieeja ļauj izvairīties no papīra lietošanas un informācijas dublēšanas. Pateicoties mašīnlasāmajam datu formātam, tiek izmantots ePlan standarts ar LandXML datu modeli, kur robežu dati tiek glabāti strukturētā tabulā. Reģistrācijas iestādes piedāvā algoritmus, kas no šiem datiem ģenerē vizuālus attēlus, kas ir vērtīgāki sabiedrībai. Tomēr algoritma radītie attēli, iespējams, nav autortiesību aizsargāti, atstājot mērniekus bez kompensācijas par viņu darbu.

Vai autortiesības ir labākais risinājums? Autortiesības kā mehānisms ir neaizsargātas pret tehnoloģisko attīstību. Lai mērnieki saņemtu taisnīgu atlīdzību, varētu būt nepieciešams pārskatīt pašreizējās pieejas un vairāk fokusēties uz negodīgas konkurences novēršanu, kas koncentrējas uz godīgu komercpraksi, nevis produkta tehniskajām īpašībām.

Kopš 2008. gada CAL lietas mērnieki Austrālijā saņem kompensāciju, ja reģistrācijas iestādes izmanto un pārdod viņu intelektuālo īpašumu. Tomēr, cenšoties padarīt zemes īpašumu reģistrācijas procesu efektīvāku, ir risks, ka mērnieku intelektuālais īpašums zaudēs vērtību. Oriģinālziņa