Ģeotelpiskās informācijas izmantošanas dažādi veidi (no kadastra kartes aktualizācijas līdz lauksaimniecības zemju atbalsta kritēriju ievērošanas kontrolei un piemērotu teritoriju meklējumiem “zaļo” energoresursu projektu attīstīšanai), kā arī ģeotelpiskās nozares speciālistu profesijas pārmaiņas, kas izpaužas gan pavisam konkrētos un jau realizētos soļos (jaunu profesijas standartu apstiprināšanā), gan arī vēl tikai iecerēs par oficiālu nozares izveidi, kā arī pārdomās par tuvākās nākotnes speciālistiem nepieciešamajām prasmēm (cik aktuāla būs klasiskā izglītība?) – tie bija divi galvenie temati, kas dominēja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes (LBTU MVZF) 15. martā organizētajā ikgadējā zinātniski praktiskajā konferencē “Zemes pārvaldība un ģeodēzija”.

Mazāk nekā pusei ēku novietojums dabā atbilst kadastra kartei

Konferences pirmo prezentāciju sniedza Jāzeps Buļs, Valsts zemes dienesta Latgales reģionālās pārvaldes direktora vietnieks. Viņš pastāstīja par aerolāzerskenēšanas (LIDAR) datu noderīgumu kadastra kartes aktualizēšanai. Kadastra kartes aktualizēšanai papildus ierastajiem ortofoto izmantoti apstrādātie aerolāzerskenēšanas dati, no kuriem iegūti poligoni (īpaši sekmīgi no LIDAR datiem varot iegūt horizontāles), atklāja J. Buļs. Tieši lāzerskenēšanas dati ļaujot pamanīt to, ko tikai ortofotogrāfijā ieraudzīt neesot iespējams. Savienojot visus datus, iegūti rezultāti, kas liecina, ka mazāk nekā puse ēku dabā sakrīt ar kadastra karti.

Datu analīzē izmantoti arī mākslīgā intelekta risinājumi, atpazīstot noteiktas kontūras un izvērtējot, cik liela ir ticamība, ka konkrētajā vietā atrodas ēka. Šādā veidā izdevies identificēt pat tādas ēkas, kuras “noslēpušās” zem kokiem. Apmēram trešdaļai būvju būtu nepieciešams uzlabot novietojuma precizitāti kadastra kartē. “Tas ir mūsu mājas darbs,” atzīst J. Buļs. Savukārt apmēram ceturtā daļa būvju dabā neatbilst tam, kā reģistrētas dokumentācijā. “Dzīve darījusi savu un būvju apjomi ir mainījušies. Situācijas, kad vecā ēka nojaukta un jaunā uzcelta vietā tieši tādā pašā apjomā, ir reti sastopamas,” informēja VZD eksperts. Savukārt sestā daļa būvju vispār ir nereģistrētas. Kadastra datu aktualizāciju kavējot arī nepietiekamā pašvaldību kapacitāte. Vairākām pašvaldībām (Ādaži, Liepāja, Valmiera, Daugavpils) nosūtīti izanalizētie dati, lai pašvaldības tos varētu izvērtēt un saprast, kas jāmaina normatīvajos aktos, lai būtu iespējams reģistrēt aktuālos datus. “Šobrīd pats galvenais ir pašvaldības iesaiste,” norādīja J. Buļs.

Pirmie asni virzībā uz ģeotelpiskās informācijas nozares izveidi

Mārtiņš Reiniks, Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra vadītājs, konferencē informēja par divu jauno profesiju standartu ieviešanu – ģeotelpisko datu inženieris (sagatavo informāciju kartogrāfiskajai vizualizācijai, strādā ar ģeogrāfiskās informācijas (ĢIS) sistēmām, utt.) un ģeotelpiskās informācijas inženieris (spēj veikt augstāka līmeņa pienākumus, risina sarežģītākus ģeodēzijas uzdevumus, iegūst augstas precizitātes datus, vizualizē iegūtos datus, veido ĢIS sistēmas, komunicē un skaidro). Jaunās profesijas bijis nepieciešams ieviest, jo mainījies nozares tvērums un darbību spektrs – iespējas un skatījums kļuvis krietni plašāks, uzsver M. Reiniks. Iepriekšējais profesiju standarts, kas tika apstiprināts 2008. gadā, mūsdienās ir novecojis. Šajā laikā arī universitātes mainījušas savus mācību priekšmetus, izglītības programmas.

M. Reiniks aizsāka tematu arī par ģeotelpiskās informācijas nozares definēšanu (identificējot mērnieka piederību plašākā kontekstā), kam pamats varot būt meklējams pārejā no datu uzkrāšanas uz informācijas radīšanu un apstrādi. Tas ietvertu arī atvērto datu apstrādi ar atvērtā koda programmatūrām, kas veicina datu izmantošanu un pieejamību. Jāņem vērā, ka ne visas ģeotelpisko datu darbības jomas ir reglamentētas, pakļautas sertificēšanai un kontrolei. “Tādas jomas kā datu uzturēšana, kartogrāfija, virkne darbību būvniecībā – patīk mums tas vai nē, nav reglamentētas. Arī ne visi ģeotelpiskie dati, ko rada mērnieks, ir reglamentēti profesijas kontekstā – piemēram, dažādas shēmas, pielikumi servitūtu līgumiem,” skaidroja M. Reiniks.

Konferences noslēgumā šim tematam pievērsās arī Mārtiņš Rutkovskis, Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Kā norādīja M. Rutkovskis, ģeotelpisko datu nozares izveide prasītu dažādus sagatavošanās darbus, kā, piemēram, profesijas NACE koda reģistrāciju, Profesiju klasifikatora aktualizēšanu, normatīvā regulējuma grozījumus un citus jautājumus. Nozares izveides pamatā jāliek plašākas sabiedrības labklājība un intereses, ko raksturotu kvantitatīvu ģeotelpisko datu brīva, ērta pieejamība. Tāpat nozarei jādod pienesums valsts ekonomikas attīstībai, kā arī jāveicina sabiedrības ģeotelpiskās informācijas izmantošanas prasmes, uzsvēra M. Rutkovskis. Savukārt pašiem nozares dalībniekiem ieguvumi būtu vienotāka izpratne par ģeotelpiskajiem datiem, godīgākas konkurences nodrošināšana (veicinot nodokļu nomaksu), kā arī vienotas minimālās darba samaksas noteikšana, lai potenciālie un topošie speciālisti apzinātos, ka šajā nozarē iespējams rēķināties ar noteiktu atalgojuma līmeni.

Ar profesijas pārmaiņu tendencēm saistīta bija arī M. Reinika un Armanda Celma, LBTU MVZF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūta profesora, prezentācija par ģeotelpisko inženieru nodrošinājumu Latvijā, kas iezīmēja skatījumu no augstākās izglītības iestāžu perspektīvas. Jaunais profesiju standarts universitātēm dodot iespēju orientēties uz plašāka zināšanu profila speciālistu sagatavošanu, savukārt profilēties šaurāk nepieciešams tad, kad jaunais speciālists izvēlas jomu, kurā tas vēlas sertificēties. Jaunajiem inženieriem karjeras iespējas ir gan valsts pārvaldes iestādēs, gan pašvaldībās un privātajā sektorā.

A. Celms uzsvēra, ka pretendēt uz sertifikātu nozarē iespējams no tikai divām studiju programmām, kas esot vērtējams pozitīvi. Viens no izaicinājumiem universitātēs ģeoinformācijas jomas speciālistu sagatavošanā patlaban ir materiāltehniskā nodrošinājuma (dažāda veida instrumenti, programmatūras) savlaicīga atjaunināšana, jo mūsdienās tehnoloģiskais progress nozarē ir ļoti straujš. “Paldies ikvienam atbalstītājam – uzņēmumiem, instrumentu izplatītājiem, kuri mums šajā ziņā palīdz,” sacīja A. Celms.

Arī Jānis Zvirgzds, Sertificēšanas centra eksperts, savā prezentācijā uzsvēra izglītības nozīmi nozares profesionāļu un līdz ar to kvalitatīvu ģeotelpisko datu sagatavošanā. Lai gan mūsdienu mērniecības instrumenti it kā daudz ko spēj paveikt lietotāja vietā, tomēr, “ja instrumenta lietotājs nesaprot instrumenta darbības principu, tas nespēj arī novērtēt, vai mērījums ir korekts. Tālab aizvien jāzina matemātika, jāsaprot ģeometrija, fizika, un, protams, ģeodēzija. Pamati aizvien jāizprot ikvienam, kas iegūst ģeoreferencētus trīsdimensiju datus,” sacīja J. Zvirgzds. Pēc izglītības iegūšanas nākamais svarīgais posms kļūšanā par speciālistu ir darba pieredze, savukārt jau pēc ieiešanas profesionālajā rutīnā – izpildītā darba kontrole, lai nerastos situācijas, kad mērnieks ar laiku iegrimst pašpārliecinātībā un vairs nepamana savas iespējamās kļūdas.

Orientēšanās ADTI aprites džungļos prasa izveicību

Jānis Klīve, SIA “Mērniecības Datu Centrs” direktors, iepazīstināja ar aktualitātēm augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (ADTI) apritē un ar to saistītajos procesos. Kā atzina J. Klīve, ADTI sagatavošana ir ļoti daudzslāņains, sarežģīts process, kuru regulē Ģeotelpiskās informācijas likums un Ministru kabineta noteikumi par ADTI datu sagatavošanu un reģistrēšanu, un reizēm esot pat jāapbrīno mērnieki, kas spēj veiksmīgi tikt galā ar visām procesa niansēm. Paralēli datu sagatavošanu ietekmē arī būvniecības nozari regulējošie normatīvie akti, jo dati tiek radīti būvniecības procesa ietvaros. “Mērniekiem un datu apstrādātājiem vienmēr vajadzētu raudzīties no klienta viedokļa, apsverot, kam mēs šos datus gatavojam. Viens no mūsu galvenajiem klientiem ir projektētājs, kuram, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, dati nepieciešami priekšizpētes procesā, lai projekts būtu ar iespējami mazākiem riskiem un ekonomiski sekmīgāks. Otrs klients ir pašvaldības, kas izskata topogrāfiskos plānus, lai izprastu situāciju un pieņemtu atbilstošus lēmumus. Procesā iesaistīti ir arī inženiertīklu turētāji, kas aizsargā savas intereses (komunikāciju tīklus), kā arī dažādas citas institūcijas – bankas, tiesas, kam nepieciešamas izziņas un situācijas fiksēšana,” skaidroja J. Klīve.

Lai veidotos kvalitatīva datu bāze, datu uzturētājam jāsadarbojas gan ar mērniekiem, gan pašvaldībām. No pēdējām tiek saņemta liela daļa procesu regulējošās informācijas – pirmkārt, saistošie noteikumi. Teju visas pašvaldības pēc administratīvi teritoriālās reformas pieņēmušas jaunus saistošos noteikumus, turklāt katrā no pašvaldībām noteikumos ir atšķirīgas nianses, un mērniekam tajā visā jāspēj orientēties. Ļoti atšķirīga attieksme pašvaldībās ir pret vietējo ģeodēzisko tīklu – vienā pašvaldībā to rūpīgi uztur, otrā pat īsti nezina, kas tas ir, atklāja J. Klīve. Savukārt kadastra datu (lai arī tiem var klibot precizitāte) izmantošana ir sistēmiski sakārtota – mērnieks tos var ērti ņemt un izmantot topogrāfiskajā plānā kā atvērtos datus, līdzīgi situācija ir arī ar valsts ģeodēziskā tīkla datiem.

Daži ģeotelpisko datu izmantošanas piemēri

Tālizpētes metodes savā darbā izmanto arī Lauku atbalsta dienests, par to konferencē pastāstīja Zane Atstāja, Lauku atbalsta dienesta ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciāliste. Piemēram, ar satelīta datiem tiek pārbaudīts, vai lauksaimniecības zemju platības atbilst atbalsta saņemšanas kritērijiem. Tikai tad, ja kaut ko nav iespējams noskaidrot satelītattēlos, lauks tiek apsekots uz vietas. Tiek pārbaudīts, vai lauks ir viendabīgs (vai tajā aug viena lauksaimniecības kultūra), vai tajā nav nepiederošu objektu (karjeri, dīķi, utml.), vai ir deklarētais zemes seguma veids (aramzeme, stādījumi, u.c.) un citi kritēriji.

Savukārt LBTU MVZF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūts ar ģeotelpiskās informācijas palīdzību analizē degradētās teritorijas, šim nolūkam izmantojot gan kadastra, gan LĢIA, gan elektrisko tīklu un dabas aizsardzības objektu datus, kā arī dažādu attēlu mērījumus, konferencē informēja Māris Virkavs, institūta pasniedzējs. Kopumā Kurzemē un Zemgalē konstatēti ap 1500 hektāriem degradēto teritoriju, kas varētu noderēt atjaunojamo resursu elektroenerģijas ražošanas nolūkiem, turklāt identificētas 44 pašvaldībai piederošas zemes vienības, kas nozīmē vienkāršu juridisko procedūru zemes īpašumtiesību jomā. Šīs zemes vienības atrodas pietiekamā attālumā no apdzīvotām vietām, 60% – ceļu malās. Pētīti arī šo zemes vienību attālumi līdz elektrolīnijām, un secināts, ka attālumi līdz augstsprieguma tīkliem gan esot lieli, tomēr tie ir nelieli līdz sadales tīkliem. Tiesa, piektdaļu zemes vienību gan skarot dabas aizsardzības zonas.

Evita Lujāne, VZD Kadastra departamenta Kadastra metodikas nodaļas vadītāja, konferencē informēja par apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (ATIS) izmantošanu kadastrā. Būtisks jaunums šajā jomā ir tas, ka plānots izstrādāt grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka mērniekiem vairs nevajadzēs sagatavot apgrūtinājumu plānus, jo VZD visu informāciju par apgrūtinājumiem turpmāk saņems no ATIS.

Latvijas Mērnieku biedrības vadītājs Aldis Pizāns konferencē pastāstīja par biedrības aktivitātēm gan tepat Latvijā, līdzdarbojoties normatīvā regulējuma procesā (valsts iestādes bieži vaicājot biedrības atzinumus), gan ārzemēs, kur īpašs ieguvums esot Jāņa Klīves kā Eiropas Mērnieku biedrības viceprezidenta amats. No Eiropas kolēģiem LMB cenšoties smelties pieredzi, idejas, atziņas, jaunākās tendences mērniecības jomā. A. Pizāns aicināja iesaistīties biedrības darbā ikvienu nozares pārzinātāju, kuram ir kāds aktuāls jautājums un vēlme to risināt.

FOTO GALERIJA

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv