LMB dalības mērķis ir sekot līdz Eiropas mērnieku aktualitātēm, dzirdēt citu dalībvalstu pieredzi un uzkrāt kontaktinformāciju. Viena no svarīgākajām atsauksmēm ir tas, ka Eiropas dalībvalstis savos valstiskajos projektos rūpīgi caurskata un pielieto INSPIRE direktīvas vadlīnijas un aktīvi piedalās INSPIRE darba grupās.
CLGE Tallinas asambleja bija pirmā reize, kad sanāksme tiek filmēta un translēta tiešraidē globālajā tīmeklī. Asamblejas pirmā daļa bija veltīta CLGE valdes darbības atskaitēm un atsauksmēm par pēdējo pusgadu un citiem organizatoriskiem pasākumiem (dalībnieku uzskaite, budžets, mērnieku ētikas kodeksa ieviešana dalībvalstīs, nolikumi utt.). Asamblejā kā 35-to CLGE dalībvalsti uzņēma Albāniju un uz doto brīdi CLGE pārstāv ~ 50 000 mērniekus. Otrajā daļā bija vairākas prezentācijas no dalībvalstīm un arī prezentācijas par nākamajiem CLGE un FIG pasākumiem. Albānija un Moldova informēja par savu biedrību un mērnieku darbībām. Igaunija un Nīderlande prezentēja savu valstu atšķirīgās sistēmas par apakšzemes inženiertīklu un to izraisošo apgrūtinājumu informācijas uzturēšanu. Otrā diena galvenokārt bija veltīta darba grupām, kurās diskutēja par 4 dažādām tēmām: apakšzemes inženiertīklu kadastrs, CLGE loma FIG organizācijā, vienotu vadlīniju apstiprināšana par ēkas platību uzmērīšanu un aprēķināšanu, diskusija par Umea (Zviedrija) semināra paziņojumā noteikto uzdevumu sasniegšanu – kā nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu izmantojot GNSS tehnoloģijas, labās prakses apkopošana, lietotāju iesaistīšana diskusijās un augsta izglītības līmeņa prasības pakalpojuma sniedzējiem.
Papildus uzskaitīti CLGE asamblejā izskatītie jautājumi, kas būtu interesanti Latvijas mērnieku sabiedrībai:
• Nākamie apstiprinātie CLGE pasākumi:
Pavasara ģenerālā asambleja 2012, Edinburgā (Anglijā) / 30. – 31. martā;
Rudens ģenerālā asambleja 2012, Hanoverā (Vācijā) / 12. – 13. Oktobrī (tiks organizēta vienlaikus ar izstādi InterGeo 2012 un 3. Eiropas mērnieku profesionālokonferenci, kur var pieteikties ikviens mērnieks);
Pavasara ģenerālā asambleja 2013, Budapeštā (Ungārijā) / datumi vēl nav apstiprināti;
Rudens ģenerālā asambleja 2013, Kišiņevā (Moldāvijā) / datumi vēl nav apstiprināti;
Pavasara ģenerālā asambleja 2014, Spānijā / pilsēta un datumi vēl nav apstiprināti;
Rudens ģenerālā asambleja 2014, Islandē / pilsēta un datumi vēl nav apstiprināti;
• Studentiem un pasniedzējiem, kuriem ir interese piedalīties starptautiskajā izstādē InterGeo 2012.gada 11.-12.oktobrī Hanoverē (Vācijā) ir paredzētas dažādas atlaides un apmaksāta uzturēšanās. Pēc InterGeo 2011 (2011.gada 27.-29.septembris,
www.intergeo.de ) izstādes būs pieejama plašāka informācija par pieteikšanos nākamajam gadam. Papildus studentiem ir iespēja piedalīties izstrādāto darbu konkursos 3 tēmu grupās (Ģeodēzija un topogrāfijas, ĢIS un profesionālā izaugsme) ar balvu fondu 1000 EUR katrā grupā. Darbiem jābūt angļu valodā un jāiesniedz līdz 2012.gada 15.jūlijam. Par atvieglotu nokļūšanu uz izstādi var interesēties pie Trimble un ESRI pārstāvjiem valstī kā InterGeo izstādes sponsoriem.
• CLGE ir vienojies ar starptautisko mērniecības žurnālu Geoinformatics (
www.geoinformatics.com), ka CLGE biedri 2 gadu garumā bez maksas varēs saņemt žurnāla kopiju. Papildus žurnāls atvēl 3 lapas CLGE un to dalībvalstu jaunumu publicēšanai. Sīkāk par pieteikšanos žurnāla kopijai LMB biedri saņems epastos.
• Par apakšzemes inženiertīklu informācijas apmaiņas (Aii) sistēmas uzturēšanas pieredzi pastāstīja Igaunija un Nīderlande. Igaunijā ir izveidota ar likumu noteikto apgrūtinājumu informācijas sistēma, kur vienuviet tiek uzkrāti dati gan par inženierkomunikāciju objektiem, gan to apgrūtinājumiem. Sistēmā dati tiek uzturēti centralizēti un ir publiski pieejami Igaunijas ģeoportālā –
http://geoportaal.maaamet.ee/eng/ (ENG versijā meklējiet sadaļu – Restrictions Information system application). Savukārt Nīderlandē ir izveidota pazemes inženiertīklu informācijas apmaiņas sistēma. Nīderlandes sistēma nav publiska un to lieto tikai autorizēti lietotāji (mērnieki, būvnieki, pašvaldības u.c.). Otra būtiska atšķirība, ka apakšzemes inženiertīklu datus uztur tās apsaimniekotājs, bet centrālajā datu bāzē visu diennakti ir pieslēgums (piekļuve) pie informācijas par visiem inženiertīkliem. Katra inženiertīklu organizācija uztur divu veidu kartes – par tīkliem, kuras ir viņu īpašumā (100% pārliecība) un zonas, kurās viņi vēlas piedalīties (obligāti jāuzaicina) pie rakšanas darbiem (iespējams var būt viņu tīkli). Tie, kam nepieciešama informācija nosūta vienotu pieprasījumu uz Kadastra iestādi, kura dienas laikā apkopo informāciju no visiem komunikāciju turētājiem un par 24 EUR izsniedz, piemēram būvniekam.
• Kompānija Feno prezentēja jaunās paaudzes marķierus / robežzīmes ar iebūvētiem čipiem, kuru informācijas nolasīšanai izmantotu rokas datu uzkrājējus.
Jāatzīmē, ka pasākums bija noorganizēts ļoti augstā līmenī, tam bija piešķirta liela nozīme, par ko liecina fakts, ka pasākumu ar uzrunu atklāja Igaunijas vides ministre Keit Pentus.
Detalizētāka informācija par CLGE Tallinas asambleju tiks sniegta Latvijas Mēnieku biedrības nākošajā valdes sēdē. Atgādinām, ka LMB valdes sēdes ir atklātas, un tajās ir gaidīti LMB biedri.
Jānis Klīve,
LMB priekšsēdētājs
Atbildēt