Vakar, 16. novembrī notika Ministru kabineta noteikumu projekta par mērnieku sertifikāciju darba grupas sēde. Pēc ilgām diskusijām par pēdējo dienu laikā par “karstāko” kļuvušo jautājumu par izglītības līmeni, kas nepieciešams sertifikāta saņemšanai, puses vienojās noskaidrot augstskolu viedokli šajā jautājumā.

Kā ziņo Latvijas Mērnieku biedrības pārstāvis Jānis Klīve, darba grupa nolēma noskaidrot universitāšu redzējumu par to, kādas ir iespējas cilvēkiem ar pirmā līmeņa izglītību iegūt otrā līmeņa izglītību, cik gadus tādā gadījumā būtu papildus jāmācās, kā to būtu iespējams reāli nodrošināt. Aizsardzības ministrijas (AM) Ģeotelpiskās informācijas politikas plānošanas nodaļas vadītāja Dina Giluce informēja, ka AM sazināsies ar RTU un LLU par šiem jautājumiem, kā arī gatavos AM skaidrojumus, atbildot uz cilvēku iesūtītajām vēstulēm.

Sēdē ticis runāts arī par citiem sertificēšanas aspektiem. Gadījumā, ja nākotnē izveidosies vairāki mērnieku sertifikācijas centri, tad būs nepieciešami kopīgi kritēriji, piemēram, sertifikāta anulēšanai, lai neiznāk tā, ka vieni sertificētāji piedāvātu skarbākus, citi – “mīkstākus” kritērijus. Tāpat būtu nepieciešams vienots pamatojums sertifikācijas maksām. Sēdē izskanējis arī priekšlikums veidot divlīmeņu sertifikātu ģeodēzijā – t.s. 1. klases sertifikātu, kas attiektos tikai uz topogrāfijas darbiem, un 2. klases (augstākas) sertifikātu, ar ko varētu izpildīt visus darbus.

D. Giluce uzsver, ka patlaban apspriežamais vēl nav sertificēšanas noteikumu projekta gala variants, tajā iespējamas dažādas izmaiņas.