Būvniecība un projektu attīstība ir ļoti cieši saistītas nozares ar mērniecību – tieši vai netieši no būvniecības projektiem mērniecībā ienāk liela daļa pasūtījumu. Krīze ir apturējusi ekonomiski nepamatotās (uz ārvalstu banku kredītiem bāzētās) būvniecības bumu. Lielākie projekti, protams, ir atrodami Rīgā – vairāki no tiem ir iesākti un palikuši „pusratā”, „izdaiļojot” pilsētas seju ar betona karkasiem un skumji sastingušiem ceļamkrāniem (Z-Towers, Panorama Plaza, Da Vinci u.c.). Vēl vairāk ir projektu, kuri tā arī palikuši tikai uz treknajos gados rakstītiem papīriem, kuri, kā zināms, pacieš visu. Un tomēr – agrāk vai vēlāk krīzei jābeidzas un jāatdzīvojas arī pilsētas attīstībai. Saistībā ar nesen t/c „Olimpija” atklāto Rīgas attīstības projektu izstādi, Mernieks.lv piedāvā apskatu par nozīmīgāko Rīgas attīstības projektu pašreizējo tapšanas stadiju un nākotnes izredzēm, apkopojot medijos pieejamo informāciju un izvērtējot, kuri no šiem projektiem varētu būt dzīvotspējīgi un reāli (līdz ar to kurā virzienā pēc iespējamajiem pasūtījumiem varētu skatīties arī mērniecības firmas), un kuri – drīzāk nē.

1. Tirdzniecības centrs „Akropole”, Ķengarags

Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu biznesa gigants VP Market kā vista olas Latvijā piedējis „Maximas” lielveikalus, taču aizvien nav uzsācis pirmā Rīgas „Akropoles” megakompleksa celtniecību, lai gan šādi plāni publiskajā telpā izskan jau kopš  2004. gada. Lietuvā „Akropoles” uzbūvētas visās lielākajās pilsētās, bet Viļņas „Akropole” ir lielākais tirdzniecības centrs Baltijā. Skaidrs, ka agri vai vēlu ekspansijai jānotiek Baltijas lielākās pilsētas, tātad Rīgas virzienā. Pašlaik aktuālais „Akropoles” projekts Rīgai paredz būvēt šo iepirkšanās centru Ķengaragā, bijušās porcelāna rūpnīcas vietā. Atļauja no Rīgas domes celtniecībai saņemta jau vairāk nekā pirms gada (2009. gada janvārī), un „Akropoles” atvēršana sākotnēji tika plānota jau šāgada beigās, tomēr reāli darbi porcelāna rūpnīcas teritorijā joprojām nav sākušies. Bremzēšana, kā netieši atzīst arī paši projekta attīstītāji, protams, saistīta ar pašreizējo ekonomisko situāciju, un tās uzlabošanās gadījumā šķiet, nekas nekavēs „Akropoles” projektam virzīties uz priekšu. Jāpiebilst, ka lietuvieši plāno būvēt vēl vienu „Akropoli” arī Daugavgrīvas ielā (tieši tā bija viņu pirmā iecere), tomēr tur ir krietni grūtāk atrisināmas transporta infrastruktūras problēmas, līdz ar to var prognozēt, ka Ķengaraga „Akropole” būs pirmā. Arī nīkuļojošais „Galerija Azur”, kas atrodas turpat blakus, un kurā kopš krīzes sākuma aizvēries ne viens vien veikals, nevarētu būt par argumentu iespējamam „Akropoles” fiasko, jo dzelzceļš, kas atdala „Azur” no porcelāna rūpnīcas teritorijas, tomēr ir būtisks traucēklis cilvēku plūsmai, līdz ar to pietiekami blīvi apdzīvotā Ķengaraga iedzīvotāji tik un tā līdz šim nav bijuši „Azur” klientu loks, savukārt „Akropolē” tie noteikti iepirksies un izklaidēsies labprāt. Kopumā vērtējot, Ķengaraga „Akropole” uzskatāma par vienu no reālākajiem tuvākās nākotnes lielajiem projektiem Rīgā.

Projekta būvniecības uzsākšanas prognoze tuvāko 3 gadu laikā: 80 %

2. Jaunais Rīgas administratīvais centrs, Torņakalns

Viens no glaunākajiem lielajiem Rīgas projektiem ir jaunais pilsētas administratīvais centrs Torņakalnā, ne velti tā plānojums un arhitektoniskais uzmetums tapis prestižajā Lielbritānijas arhitektu birojā „Fletcher Priest Architects”. Torņakalnā (teritorijā starp Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Uzvaras parku) nākotnē paredzēts uzcelt gan Rīgas domes, gan Latvijas Universitātes ēkas, gan jaunu autoostu un dzelzceļa staciju, gan attīstīt dzīvojamo un biroju ēku apbūvi. Pirms krīzes sākuma projektu bija paredzēts pabeigt jau līdz 2013. gadam. Tā kā tas ir pašvaldības, nevis privāts projekts (kaut, protams, tas droši vien tiks realizēts ar publiskās un privātās partnerības modeļa palīdzību), tā tālāka virzība uz priekšu atkarīga gan no politiskās gribas, gan ekonomiskās/finansiālās situācijas valstī un pašvaldībā. Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām lielākā daļa partiju pārstāvju izteicās, ka Torņakalna apbūves projekts pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav reāls, tomēr pavisam noklususi šī iecere nav – tieši marta sākumā Torņakalna administratīvā centra detālplānojums tika apstiprināts Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā (galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē). Tiesa gan, arī attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) pats atzīst, ka „detālplānojumā ietverto objektu būvniecība, iespējams, nesāksies tik ātri”. Ingmars Līdaka (ZZS) pērn cerības uzsākt projekta realizāciju saistīja ar iespējām iegūt ES finansējumu nākamajā ES fondu apguves ciklā pēc 2012. gada. Skaidrs, ka jaunā Rīgas administratīvā centra būvniecībai agrāk vai vēlāk vajadzētu sākties, jo šis ir ne vien būtisks kā atsevišķs projekts,  bet arī daļa no Rīgas policentrizācijas stratēģijas kopumā, tomēr par to, vai tas notiks tuvāko trīs gadu laikā, ir lielas šaubas.

Projekta būvniecības uzsākšanas prognoze tuvāko 3 gadu laikā: 20 %

3. Ziemeļu transporta koridors

Gan vērienīgākais un dārgākais, gan arī pragmatiskākais un nepieciešamākais no visiem Rīgas pašvaldības lielajiem projektiem. Ziemeļu transporta koridora vajadzīgumu neapšauba neviens, kas kaut nedaudz iedziļinājies Rīgas satiksmes plūsmu struktūrā, taču vienlaikus šis megaprojekts (varētu to saukt par Dienvidu maģistrāles „lielo brāli”) ir finansiāls dzirnakmens un patlaban nav skaidrības, kur varētu ņemt nepieciešamo naudu tā realizācijai, kas, vismaz pirms dažiem gadiem, tika rēķināta miljards latu apmērā (šobrīd gan, pateicoties cenu kritumam, potenciālās izmaksas esot mazākas). Patlaban Ziemeļu koridora projekts (kas sadalīts 4 posmos) ir plānošanas stadijā un pēdējais, kas ir izdarīts, ir – pabeigts 1. posma (Brīvības ielas dubliera) skiču projekts un ietekmes uz vidi novērtējums, sarīkota sabiedriskā apspriešana par 2. posma (kas ietver Daugavas šķērsojumu) novietojuma variantiem. Kļuvis gandrīz skaidrs, ka Daugavas šķērsojums būs augstais tilts (parādījušās jau pirmās vizualizācijas), nevis tunelis, jo tā izbūve ir ievērojami lētāka, turklāt tilta variantu atbalstījusi arī lielākā daļa (76 %) sabiedriskajā apspriešanā piedalījušos iedzīvotāju. Ziemeļu koridora reālās būvniecības uzsākšana pagaidām gan izskatās „miglainā dūmakā tīta”. Projektu virzīt uz priekšu ne pa jokam apņēmies vicemērs Ainars Šlesers, bet arī viņš atzīst, ka Latvijā tādas naudas nav, tāpēc jāpiesaista ārvalstu investori. Šlesers nolēmis panākt īpaša likuma „Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta īstenošanas likums” pieņemšanu, kas atvieglošot šādu investoru piesaisti. Protams, Šlesera interesēs ir darīt visu iespējamo, lai būvniecības darbi uzsāktos vēl pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām (2013. gads), taču, vai ar „visu iespējamo” pietiks, ir cits jautājums. Pašā projektā paredzēts, ka būvniecība varētu sākties 2012. gadā (ātrākais) un ilgtu 7 gadus, tomēr zinot, ka parasti visi projekti Latvijā aizkavējas (un kur nu vēl šāds monstrs un šādā ekonomiskajā situācijā), būvniecības uzsākšana tuvākajos 3 gados šķiet maz ticama.

Projekta būvniecības uzsākšanas prognoze tuvāko 3 gadu laikā: 20 %

4. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas rekonstrukcija

Stradiņa slimnīcas pārbūves iecere ir „ar bārdu apaudzis” megaprojekts, kurš ik pa laikam aktualizējas jau vairākus gadus un nupat atkal „atdzīvojies” tieši pēdējo nedēļu laikā – par spīti Finanšu ministrijas šaubām par slimnīcas finansiālo kapacitāti, valdība devusi tam savu piekrišanu. Plāns paredz Stradiņos uzbūvēt  divus jaunus, ultramodernus korpusus, pirms tam nojaucot 20 no 55 pašreizējām ēkām, un plānotās būvniecības izmaksas, kuras „treknajos gados” tika lēstas uz pusmiljardu latu, patlaban samazinājušās uz 187 miljoniem. Šo projektu reālāku padara tas, ka ir vairāk vai mazāk skaidri finansējuma avoti – daļu no nepieciešamās naudas slimnīca saņēma jau 2007. gadā, parakstot līgumu par valsts galvotā kredīta 46,4 miljonu latu apmērā izsniegšanu ar Īrijas banku DEPFA. Daļa no nepieciešamajām finansēm solīta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, vēl daļu Stradiņi jūtas spējīgi segt paši no saviem līdzekļiem. Veco ēku demontāžu plānots uzsākt jau šogad rudenī (patlaban izsludināts konkurss), tomēr jauno ēku reālie celtniecības darbi gan netiek plānoti ātrāk par 2012. gadu (te gan jāatgādina, ka savulaik tos bija plānots sākt jau 2008. gadā un 2012. gadā pirmajam jaunajam korpusam jau bija jābūt uzbūvētam). Kopumā šī projekta realizācija šķiet atkarīga, pirmkārt, tieši no pašas slimnīcas finansiālās stabilitātes, kā arī no valsts finansiālās stabilitātes kopumā, jo, ja ekonomikā notiek atkal kāds negatīvs pagrieziens, tad, protams, projekts var tikt apturēts. Tomēr, ņemot vērā faktus, ka šobrīd tas saņēmis augstākā līmeņa akceptu, notiek diezgan konkrēta virzība uz priekšu un jau pāris gadus atpakaļ piešķirti arī kredītlīdzekļi, ir zināms pamats prognozei, ka būvniecība varētu sākties plānotajā termiņā.

Projekta būvniecības uzsākšanas prognoze tuvāko 3 gadu laikā: 50 %

Drīzumā sekos raksta otrā daļa ar informāciju par vēl dažiem no lielākajiem Rīgas attīstības projektiem.

Ikars Kubliņš