Turpinājums Rīgas lielāko nekustamo īpašumu projektu apskatam ar nākotnes izredžu vērtējumu vēl dažiem nosacīti reālākajiem attīstības projektiem.
1. Kvartāls „New Hanza City”, Skanstes rajons
Nav noslēpums, ka vieni no projektiem, kuri ir ar lielāko realizācijas ticamību, ir tie, kurus realizē pašas finanšu pasaules valdnieces – bankas. Tieši bankas iepriekšējos gados ir uzbūvējušas lielāko daļu no modernās arhitektūras iespaidīgākajiem paraugiem Rīgā – pie tiem pieskaitāmi ne vien Swedbank, bet arī SEB, Rietumu, Parex, Krājbankas un pašlaik finiša fāzē esošās DNB Nord biroju centri. Tāpēc nav brīnums, ka arī Aizkraukles bankai ir savi plāni – turklāt vērienīgi. Aizkraukles banka savas jaunās biroju telpas plāno uzcelt ne vien atsevišķā ēkā, bet līdz ar veselu kvartālu projektā „New Hanza City”, kas atradīsies starp Hanzas, Pulkveža Brieža, Skanstes un Sporta ielu. Teritorijā paredzētas vairākas biroju ēkas, viesnīcas, konferenču centrs, tirdzniecības galerija, izklaides un atpūtas zona. Projekta finansiālās izmaksas pirms krīzes tika lēstas 250 miljonu eiro apmērā, tagad, protams, iespējamās izmaksas varētu būt ievērojami mazākas, tomēr attīstītāji joprojām sola ieguldīt projektā iepriekš minēto summu. Veco ēku nojaukšana paredzētā kvartāla teritorijā jau pabeigta, patlaban Vācijas arhitektu birojā Schaller Arhitekten norit skiču projekta sagatavošana, bet būvniecību paredzēts sākt 2011. gada otrajā pusē. Ņemot vērā projekta virzību, attīstītāja apņēmību un finansiālās iespējas, „New Hanza City” ir viens no nedaudzajiem Rīgas lielprojektiem, kas šķiet reāls.
Projekta būvniecības uzsākšanas prognoze tuvāko 3 gadu laikā: 80 %
2. Augstceltne „Riverside Plaza”, Ķīpsala
Iecere Ķīpsalu pārvērst par Rīgas „mazo Manhetenu” šķiet apstājusies uz ilgāku laiku. Patlaban Ķīpsalā un tai tieši blakus ir uzsākta, bet „iesalusi” 3 augstceltņu būvniecība, taču reālākais no tiem projektiem, kas tālāk par papīru pagaidām nav ticis, ir „Riverside Plaza”. Tā ir jauna biroju un dzīvokļu augstceltne, kas plānota tieši blakus Swedbank biroju ēkai. Attīstītāji DAM Property Development, kas Rīgā jau iepriekš veiksmīgi realizējuši vairākus projektus („Duntes ozoli” un ekskluzīvu dzīvokļu ēka Vecrīgā) ar šo ieceri (sākumā dēvēts par „Symbiotic Tower”) nāca klajā jau pirms vairākiem gadiem, solot būvniecību uzsākt 2007. gadā. Pēdējais saskaņojums no Rīgas būvvaldes tika dots pirms gada, birokrātisku šķēršļu būvniecības uzsākšanai vairs nav, tomēr par „Riverside Plaza” projektu sen nav dzirdēti nekādi jaunumi. Būvniecības sākšanu, iespējams, kavē ne tikai ekonomiskā situācija, bet arī Ķīpsalas kopējās infrastruktūras problēmas – gan satiksmes kapacitāte, gan elektroapgāde, kuras pilnvērtīgai nodrošināšanai nepieciešams uzbūvēt 330 kilovoltu sprieguma kabeli zem Daugavas, gan ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas, kas arī sasniegušas savus limitus. Tātad, pat pie ekonomiskās attīstības optimistiskākā scenārija, ja nekustamo īpašumu tirgū atjaunotos pieprasījums gan pēc dzīvokļiem, gan birojiem, par „Riverside Plaza” būvniecības uzsākšanu diez kādas pārliecības nav.
Projekta būvniecības uzsākšanas prognoze tuvāko 3 gadu laikā: 30 %
3. Rīgas izstāžu un konferenču centrs, lidostas teritorija
Visjaunākais, pavisam nesen izziņotais projekts Rīgai ir plāni celt „reģionāla mēroga” izstāžu un konferenču centru – šādu nodomu protokolu pagājušajā nedēļā parakstīja SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” un pasaules mēroga izstāžu operators „Messe Frankfurt”. Centru plānots būvēt lidostas tuvumā (kur patlaban gan ir apstājusies tā sauktās „Airport city” būvniecība), un šim nolūkam Rīgas dome ieguldījusi SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” pamatkapitālā 12 zemesgabalus ar kopējo platību 35,6 hektāri. Centra platība pēc 1. kārtas pabeigšanas plānota 30 000 kvadrātmetru, tiesa gan, tas nozīmētu, ka Viļņas LitExpo joprojām paliktu par lielāko Baltijas izstāžu centru (32 000 m2), tomēr, ņemot vērā labāk attīstīto lidostu un aviosatiksmi, Rīgai kā reģiona izstāžu centram tomēr būtu lielas priekšrocības attiecībā pret Viļņu. Tas ir būtiski, jo tieši tas var būt izšķirošais, vai šī projekta realizācijai izdosies piesaistīt nepieciešamo privāto investoru un tā 50 miljonus eiro („Messe Frankfurt” savas finanses neieguldīs, tikai konsultēs un pēc centra atvēršanas gādās par izstādēm). Pagaidām projekts, protams, vēl ir „bērna autiņos”, un, lai gan skaidrs, ka Rīgai nepieciešams jauns un moderns izstāžu un konferenču centrs novecojušās Ķīpsalas halles vietā, tomēr pašreizējās ekonomiskās situācijas apstākļos prognozēt, ka reāla būvniecība varētu sākties tuvāko 3 gadu laikā, ir visai šaubīgi.
Projekta būvniecības uzsākšanas prognoze tuvāko 3 gadu laikā: 30 %
Citi megaprojekti
Aprakstītie septiņi, protams, nav vienīgie lielie projekti, kuri ar lielāku vai mazāku ticamības pakāpi iepriekšējo piecu sešu gadu laikā ir tikuši plānoti Rīgai. Lai gan dažādu apsvērumu dēļ tie šķiet reālākie, var gadīties, ka kāds no nepieminētajiem izrādās tas, kurš piedzīvo realizācijas veiksmi ātrāk. Piemēram, pēdējā laikā ir atdzīvojušās runas par šķietami jau pagaisušo sapni par vesela jauna pilsētas „zaļās apbūves” rajona izveidi Rumbulā ar 6600 dzīvokļiem un 1500 birojiem (interesanti gan, kurš šajos dzīvokļos dzīvos un birojos strādās, ja Rīgas iedzīvotāju skaits ik gadu turpina spītīgi sarukt). Savus plānus Skanstes rajonā par dzīvojamo un darījumu apbūvi nav atmetusi arī kompānija „Merks”, kura, starp citu, pēdējos mēnešos ziņojusi par dzīvokļu pārdošanas atjaunošanos jau uzbūvētajās „Skanstes virsotnēs” – tiekot nopirkti vidēji ap divdesmit dzīvokļu mēnesī un tā jau no pērnā augusta. Šis projekts jau šķiet ticamāks, arī Skanstes rajona vispārējās attīstības un izcilā novietojuma dēļ. Citi megaprojekti, kas joprojām stāv kaut kur tālā perspektīvā, ir gigantiskais Andrejsalas/Eksportostas apbūves projekts (savulaik vērtēts miljarda eiro apmērā) un, lai arī vairākas reizes pārdizainēts un samazināts, pilnībā „nomiris” vēl nav arī Zaķusalas Lasvegasas jeb „Zaķvegasas” izklaides rajona projekts. Tostarp daži citi megaprojekti gan šķiet jau norakstāmi – piemēram, „Soleville” (2600 jaunu dzīvokļu blakus Pļavniekiem, kur pirmajām ēkām pat bija sākta pāļu dzīšana), kuru attīstītājiem nepaveicās paspēt izpārdot dzīvokļus iepriekšējā projektā „Metropolia” Imantā un kuri pērn bija spiesti sniegt rekordlielu komercķīlu Swedbankai – 63,9 miljoni latu. Uz jautājuma zīmes karājas Gundara Bojāra bīdītais megaprojekts „Ezerparks” – pēdējais paziņojums no attīstītājiem bija pērn, informējot, ka sakarā ar ekonomisko situāciju, dzīvokļi Ezerparkā pagaidām netikšot būvēti. Kopumā šie lielie dzīvokļu+biroju apbūves projekti tomēr šķiet diezgan nereāli, jo diez vai sarūkošās Rīgas nekustamo īpašumu tirgus spētu tos absorbēt pat tad, ja pienāktu jauni mežonīga buma „treknie gadi” (kurus gan diez vai īpaši daudz cilvēku, ņemot vērā rūgto pēcpieredzi, vairs vēlētos atkārtot).
Pielikumā fotogrāfijas no izstādes t/c “Olimpija”.
Ikars Kubliņš
Atbildēt