Valsts Zemes dienesta (VZD) kadastra informācijas dati neatbilst faktiskajam nekustamā īpašuma stāvoklim, un tas rada risku, ka var tikt nepareizi aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis un dzīvokļu kadastrālās vērtības – tā savā revīzijā secinājusi Valsts Kontrole (VK).

VK atklājusi, ka vairākās pozīcijās VZD kadastra informācijas sistēmas dati nesakrīt ar Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā uzrādītajiem datiem. Dati atšķiras gan par nekustamā īpašuma īpašniekiem, gan domājamajām daļām. Turklāt atsevišķos gadījumos konstatētas neloģiski lielas atšķirības (līdz pat 10 reizēm) kadastrālajās vērtībās starp dzīvokļiem vienā un tajā pašā ēkā. Piemēram, dzīvokļa īpašumiem Maskavas ielā 417, Rīgā, ar platību no 50,2 m² līdz 50,4 m² dzīvokļa īpašuma kadastrālā vērtība svārstās no Ls 1754 līdz Ls 17 437.

VZD kadastra datu portāls www.kadastrs.lv par daļu no nekustamajiem īpašumiem sniedz nekvalitatīvu un valsts normatīvajiem aktiem neatbilstošu informāciju. VK veiktajā izlases pārbaudē tas konstatēts 26% no pārbaudītajiem nekustamiem īpašumiem.

VK secinājusi, ka šādas situācijas iemesls ir centralizētas kontroles un atbildības trūkums pār kadastra informācijas sistēmas datiem. Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie normatīvie akti nenosaka atbildīgo par sistēmā reģistrētās informācijas patiesumu, un tie nenosaka arī vienotas uzraudzības, sadarbības un kontroles sistēmas nodrošināšanu pār VZD uzturētās Kadastra informācijas sistēmas datu aktualitāti. Līdz ar to veidojas situācija, kad kadastra informācijas sistēmas datu pareizība ir atkarīga no no nekustamā īpašuma subjekta, kā arī valsts un pašvaldību institūciju godaprāta ievērot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

VK revīziju veikusi par laikposmu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 1.novembrim.

Tieslietu ministrija izplatījusi savu komentāru par VK ziņojumu: “Lai realizētu Valsts kontroles ieteikumu un Kadastra informācijas sistēmas lietotājam būtu pieejami nekustamā īpašuma faktiskajam stāvoklim aktuāli dati, Valsts zemes dienests sadarbībā ar Tiesu administrāciju un pašvaldībām izvērtēs iespēju izveidot uzraudzības un informēšanas sistēmu, kas nodrošinātu nekustamā īpašuma subjektu informēšanu un iesaistīšanu kadastra informācijas sistēmu datu
aktualizēšanā. Tieslietu ministrija plāno strādāt arī pie nepieciešamajām
likumdošanas izmaiņām saskaņā ar Valsts kontroles trūkumu novēršanas plānu.”

Šeit vēlreiz jāatceras jau gadiem vecie plāni par VZD datu apvienošanu ar Zemesgrāmatas datiem vienotā datu bāzē, ja tas būtu izdarīts, tad kadastra dati būtu zem “vienas cepures” un nevarētu rasties šāds haoss.

VZD ģenerāldirektora vietniece Ilona Kalniša piekrīt, ka Zemesgrāmatas un VZD kadastra datu bāzes būtu jāapvieno. Portālam Mernieks.lv I. Kalniša skaidroja, ka pamatā Zemesgrāmatas un VZD kadastra dati ir vieni un tie paši, taču var būt gadījumi, kad tie atšķiras – piemēram, Zemesgrāmatā dati var būt aktuālāki gadījumos, kad īpašnieks veicis pārdošanas darījumu ar nekustamo īpašumu. Turklāt iespējama ir arī pretēja situācija – kad tieši VZD kadastra dati ir aktuālāki un atbilstošāki realitātei nekā Zemesgrāmatas dati. VZD esot jau pirms VK revīzijas ziņojuma norādījis uz datu aktualizācijas problēmām un ierosinājis Tieslietu ministrijai datu bāzes apvienot. “Valstij būs jāpieņem lēmums”, saka I. Kalniša. Turpmākā notikumu virzība esot redzama šāda – VZD kopā ar Tiesu administrāciju (zemesgrāmatas turētāju) vēršas pie Tieslietu ministrijas ar priekšlikumu par datu bāzu apvienošanu, kam seko Tieslietu ministrijas iniciatīva un diskusijas jau valdībā.

(papildināts ar TM un VZD komentāriem – 6. un 8. rindkopu)