Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību pēc sadarbības starp akadēmiskajām/zinātniskajām aprindām, kas radītu inovācijas un attiecīgās jomas uzņēmējiem, kuri šīs inovācijas integrētu savā praktiskajā darbībā. Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) sadarbībā ar citām institūcijām ir realizējusi vairākus interesantus projektus ģeomātikas jomā, kuri vistiešākajā veidā attiecas uz mērniecības nozari. Mernieks.lv piedāvās informāciju par dažiem no interesantākajiem un aktuālākajiem šādiem projektiem. Šoreiz par projektu „Valsts augstuma izejas līmeņa noteikšana”.

Kā zināms, Latvijā pašreiz joprojām tiek izmantota Baltijas 1977. gada normālā augstumu sistēma un par „nulles punktu” aizvien kalpo Baltijas jūras līmeņa novērojumi pie Kronštates. Lai varētu efektīvāk realizēt augstumu līmeņu izmaiņu novērošanu un operatīvi uzturēt jaunākos datus, neatkarīgai valstij būtu nepieciešams savs augstuma „nulles punkts”. Tāpēc RTU mācībspēki sadarbībā ar Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūru un speciālistiem no Vācijas Kartogrāfijas un Ģeodēzijas dienesta un Somijas Ģeodēzijas institūta realizēja šī izejas punkta optimālā novietojuma meklēšanu projektā „Valsts augstuma izejas līmeņa noteikšana”. Projekta mērķis bija arī definēt formulu, pēc kuras būtu iespējama pašreizējās augstumu sistēmas transformācija un metodikas izstrāde sistēmu savietošanai.

Zemes garozas punkti Latvijā nav stabili – tie mainās gan tektoniskās plātnes vertikālās kustības rezultātā (Kurzeme katru gadu „pakāpjas” uz augšu par ~1 mm, bet Latgale grimst), gan arī dažādu lokālu apstākļu iedarbības rezultātā. Augstuma nulles punktam jāatrodas vietā, kas atrodas tuvu zemes vertikālo kustību nulles līnijai, un  kuru skar iespējami mazākas izmaiņas. Par vispiemērotāko šādu punktu projekta ekspertu komanda atzina fundamentālo reperi Fr 002, kurš atrodas Jūrmalā, Slokā, ar augstumu 2.125 m (BAS77) un 2.281 m (EVRF2007). Projektā tika noteikti arī ģeodēzisko augstumu atbalstpunkti, kas var kalpot zemes garozas deformāciju kontrolnovērojumiem visā valsts teritorijā, tāpat arī izpildīti pārējie projekta uzdevumi – izstrādāta augstumu sistēmas pārrēķina formula un metodika sistēmu savietošanai.

Lai varētu izstrādāt nacionālo augstumu sistēmu, vēl jāpabeidz apjomīgi nivelēšanas darbi un, būtiskākais, jāveic pilnīga datu apstrāde un izlīdzināšana. Nākotnē, iespējams, nivelēšanu varēs kombinēt vai aizstāt ar GNSS novērojumiem. Šādas metodes izmanto citur Eiropā un pasaulē. Paredzams, ka attīstoties GNSS sistēmām, mērījumu veikšana kļūs vieglāka un precīzāka. Tas ārkārtīgi ietaupa laiku un resursus. Tiesa gan, tad jābūt izstrādātam arī gravimetriskā ģeoīda (kvaziģeoīda) modelim, lai GNSS mērījumus varētu konvertēt normālajā augstuma sistēmā (virs jūras līmeņa, nevis virs elipsoīda).

Pāreju uz citu augstumu sistēmu vēl nav realizējušas arī Igaunija un Lietuva. Tās joprojām funkcionē Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā. Tomēr Lietuva ir beigusi nivelēšanas darbus, to apstrādi un šobrīd norit darbs augstumu katalogu veidošanai. Pagaidām ir grūti prognozēt, kad varētu notikt pāreja uz nacionālo vai Eiropas augstuma sistēmu – zinātnei trūkst finansējuma un arī šis projekts patlaban iegūlis Aizsardzības ministrijas plauktos. Jāņem vērā, ka projekta uzdevumos bija noskaidrot ceļu, kā tas darāms, ar ko jārēķinās un kādas rekomendējošas darbības jāveic. Lēmumu par pāreju uz citu augstuma sistēmu jāpieņem katras valsts likumdevējiem. Tomēr skaidrs, ka ar pāreju uz jaunu augstumu sistēmu tuvākā vai tālākā nākotnē arī mērniekiem būs jārēķinās.