Iespējams, ka jau šogad varētu tikt īstenota „Latvijas Valsts Mērnieka” privatizācija, svētdien ziņoja LTV raidījums „De Facto”. Vienlaikus raidījums norāda uz šaubām, vai iespējamā privatizācija tiks īstenota pilnībā godīgi.

Par LVM iespējamo privatizāciju runāts arī iepriekš. 2009. gada sākumā izskanēja ziņas, ka LVM privatizāciju vai tā funkciju nodošanu privātajam sektoram valsts pārvaldes reorganizācijas ietvaros plānoja toreizējais premjerministrs Ivars Godmanis (Mernieks.lv par to rakstīja šeit). Tomēr Godmaņa valdības atkāpšanās acīmredzot apturēja šos plānus. Šobrīd LVM privatizācija atkal kļuvusi par aktuālu tematu, un nodomu nopietnību apstiprinājis arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kurš raidījumam „De Facto” sacījis: „Tas jau ir vairs ne tikai teorētiskā līmenī, mēs to esam ministrijas vadības līmenī pārrunājuši, mēs ceram, ka tas varētu iegūt zināmu virzību līdz šī gada beigām”.

Divas valsts noteiktās funkcijas, ko pilda LVM, ir VZD iepriekš pieļauto uzmērīšanas kļūdu labošana un zemes kadastrālā uzmērīšana tiem, kuri atjauno īpašuma tiesības. Pirmo LVM veic par saviem, bet otro – par valsts līdzekļiem. Privatizācijas nosacījumos acīmredzot jānosaka privātajam uzņēmējam par pienākumu pārņemt un finansēt šīs funkcijas, lai pēkšņi neizrādītos, ka, piemēram, kādas VZD savulaik pieļautas kļūdas labošana pēc LVM privatizācijas klientam jau būtu iespējama vairs tikai par maksu.

Ja pēc VZD sadalīšanas – LVM izveidošanas, „treknajos gados” uzņēmums tiešām pildīja sava veida cenu regulatora funkcijas, neļaujot privātajiem tās diktēt pārāk augstas, tad jāpiekrīt, ka šobrīd tas tiešām vairs nevar būt arguments LVM neprivatizēšanai, gan lielās konkurences dēļ, kas pastāv mērniecības tirgū, gan paša tirgus krīzes dēļ, kas tagad par aktualitāti drīzāk padarījusi cenu dempingu.

Tomēr tas, uz ko uzmanību vērš „De Facto”, ir iespējamā aizdomu ēna pār vēl nesākušos LVM privatizācijas procesu. Lieta tāda, ka šī gada sākumā daļa LVM vadošo darbinieku ir nodibinājuši savu privātuzņēmumu „Ģeotelpiskie risinājumi”, vienlaikus turpinot paralēli strādāt arī LVM. Starp viņiem ir gan LVM vadītājs Rinalds Smilga, gan LVM Jelgavas nodaļas vadītāja Laimīte Vaiva, gan LVM finanšu direktors Jānis Laizāns. Tiek izteiktas aizdomas, ka šis uzņēmums, iespējams, dibināts ar mērķi privatizēt LVM, kā arī, ka strādāšana vienlaikus LVM un privātā uzņēmumā rada interešu konfliktu un privātajam uzņēmumam nodrošina potenciālas priekšrocības, izmantojot LVM infrastruktūru. “Tur arī ir iespējams tiešais un netiešais atbalsts, jo šie “Ģeotelpiskie risinājumi” izmantos vienas un tās pašas telpas, izmantos tos pašus cilvēkresursus, uz kā rēķina var piedāvāt labākas cenas”, raidījumam „De Facto” sacījusi Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas izpilddirektore Ilvija Zvaigzne. Viņas sacītajam pastiprinātu uzmanību liek pievērst fakts, ka uzņēmuma „Ģeotelpiskie risinājumi” juridiskā adrese ir reģistrēta nevis kādā biroju ēkā vai citās uzņēmējdarbībai adekvātās telpās, bet gan kādā Jelgavas privātmājā.

„Ģeotelpisko risinājumu” dibinātāji raidījumam „De Facto” sacījuši, ka viņu mērķis ir darboties pavisam citā lauciņā, kas ar LVM darbību nepārklājas – veikt mērniecības datu uzturēšanu. J. Laizāns raidījumam sacījis, ka uzņēmuma plānos neietilpst pretendēt uz LVM privatizēšanu. R. Smilga gan izteicies atšķirīgi: „Ja man jūs prasāt, vai man šī prece varētu būt interesanta, viennozīmīgi, ka jā”. Tiesa gan, no šī citāta nevar konstatēt, ka R. Smilga runātu uzņēmuma „Ģeotelpiskie risinājumi” vārdā.

Tomēr paliek jautājums par to, vai ir savienojama vienlaicīga darbošanās LVM amatpersonu statusā un privātā uzņēmumā. Tieslietu ministrijas sekretārs M. Lazdovskis solījis, ka ministrija veiks pārbaudi, vai „Ģeotelpiskie risinājumi” neizmanto savām vajadzībām LVM infrastruktūru. „Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut, ka valsts pamatlīdzekļi tiek izlietoti, iespējams, kāda cita uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, tas ir tas, ko mēs no savas puses pārbaudīsim”, „De Facto” sacījis M. Lazdovskis.

Ikars Kubliņš