SIA „Livland” administrācijas vadītāja Marita Andersone kļuvusi par galveno īpašnieci  uzņēmumā SIA „Ģeoplāns”. Saskaņā ar LURSOFT datiem, viņai kopš 30. aprīļa pieder 60% „Ģeoplāna” kapitāldaļu.  Tā kā „Ģeoplāns” ir arī mērniecības datu izlīdzināšanas programmas „Toponet” uzturētājs, svarīgi zināt, vai īpašnieku struktūras maiņa uzņēmumā ietekmēs „Toponet” lietošanu un vai programmas abonentus gaida kādas izmaiņas. Kā arī saprast, vai līdz ar šādu īpašnieku struktūras maiņu „Ģeoplāns” nav nonācis neafišētā „Livland” pārziņā un kā tas var ietekmēt uzņēmuma darbību kopumā.

„Klusais” darījums

LURSOFT dati liecina, ka 2010. gada 30. aprīlī uzņēmumu reģistrā veikts ieraksts par darījumu, kura rezultātā 60% SIA „Ģeoplāns” kapitāldaļu nonākušas M. Andersones rīcībā, atlikušajiem 40 % sadaloties uz pusēm starp abiem iepriekšējiem „Ģeoplāna” īpašniekiem Jāzepu un Aigaru Lazdāniem (pirms 30. aprīļa katram no viņiem piederēja 50% uzņēmuma daļu).  Vienlaikus ticis ievērojami palielināts „Ģeoplāna” pamatkapitāls – no iepriekšējiem minimālajiem 2000 latiem tas pieaudzis 9 reizes – uz 18 000 latiem. Attiecīgi, naudiskā izteiksmē M. Andersones ieguldījums uzņēmumā ir 10 800 Ls, J. Lazdānam un A. Lazdānam – katram pa 3600 Ls.

Izmaiņas neplāno

Gan M. Andersone, gan J. Lazdāns portālam Mernieks.lv apliecināja, ka „Toponet” lietotājus neskaršot nekādas negatīvas pārmaiņas. Abonēšanas cenas celt neesot paredzēts un kopumā viss, kas saistīts ar „Toponet” lietošanu, turpināsies kā līdz šim. Iespējamās izmaiņas esot tikai pozitīva rakstura. Kā min J. Lazdāns, tagad būšot lielākas iespējas veikt programmas atjauninājumus, uzlabojumus, kurus līdz šim „Ģeoplāns” nevarējis veikt pietiekamā apjomā. To pašu sola arī M. Andersone: „SIA „Ģeoplāns” īpašnieku struktūras izmaiņas neietekmēs ne „Toponet” programmas izmantošanu, ne arī šīs programmas lietotājus! Ir paredzēti dažādi „Toponet” programmas uzlabojumi.”

Līdzīgi tiek solīts saglabāt arī „Ģeoplāna” līdzšinējo darbības profilu. „SIA Ģeoplāns pakalpojumu spektrs netiks mainīts, uzņēmums piedāvās visus pakalpojumus, ko ir piedāvājis līdz šim!”, e-pasta atbildē raksta M. Andersone. J. Lazdāns min, ka „palika noruna, ka „Ģeoplāna” profilu un darbības pamatvirzienus saglabās”. Savukārt informējot par „Ģeoplāna” pašreizējo darbinieku sastāvu, M. Andersone apgalvo, ka „uzņēmumā darbojas iepriekšējā komanda un tiek meklēts izpilddirektors”.

 Koferis ar „dubultdibenu”?

„Livland” darbinieces kļūšana par „Ģeoplāna” īpašnieci liek uzdot jautājumu, vai faktiskais īpašnieks un lietu noteicējs „Ģeoplānā” nebūs pats „Livland”. Juridiski, protams, M. Andersone ir iegādājusies „Ģeoplāna” daļas kā privātpersona un teorētiski to darījusi pilnīgi neatkarīgi no sava darba devēja. To sarunā ar Mernieks.lv uzsver arī „Livland” valdes priekšsēdētāja Rudīte Paure: „„Livland” nav nekāda sakara ar „Ģeoplānu”. Tas, ko iegādājas mūsu darbinieki, ir viņu personīgās darīšanas”. Pati M. Andersone apgalvo, ka starp „Livland” un „Ģeoplānu” nebūšot pat nekādas sadarbības: „Sadarbība starp šiem uzņēmumiem netiek paredzēta.”

Tomēr vairāki apstākļi liek šaubīties, vai M. Andersone ir ne tikai juridiskā, bet arī faktiskā īpašniece un noteicēja uzņēmumā SIA „Ģeoplāns”. Pirmkārt, viņas pašas interesantā komunikācija ar portālu Mernieks.lv – M. Andersones pirmā reakcija uz jautājumu, vai „Toponet” programmas lietošanā iespējamas izmaiņas, bija: „Pagaidām nevarēšu komentēt” un solījums atzvanīt pēc pāris stundām. Savukārt atzvanot, M. Andersone nevēlējās sniegt atbildes uz jautājumiem telefoniski, bet lūdza nosūtīt jautājumus e-pastā. Nevēlēšanos atbildēt uzreiz un mutiski varētu skaidrot ar to, ka bija nepieciešams ar „kādu” saskaņot atbildes.

Šaubas par M. Andersoni kā patieso „Ģeoplāna” īpašnieci pastiprina arī J. Lazdāna izteikumi, klāstot iemeslus, kāpēc vispār vajadzēja uzņēmumu pārdot. J. Lazdāns atklāja, ka sakarā ar „Ģeoplāna” iepriekš piedzīvoto šķelšanos (aizgāja K. Kūkums, R. Miķelsons), darbības spektra sašaurināšanos, ekonomisko krīzi (īpaši – kritumu būvniecības jomā) un nepietiekami ātro izdevumu samazināšanu, „Ģeoplānam” radušās finansiālas problēmas un pārdošana faktiski bija vienīgā izeja. „Mums bija vajadzīgs spēcīgāks partneris”, sacīja Lazdāns. „Spēcīgāks partneris” šeit ir atslēgas vārdi. Vai par šādu partneri varētu nosaukt privātpersonu, kas strādā par administrācijas daļas vadītāju kādā uzņēmumā? To lai vērtē katrs pats. Tomēr jāpiebilst, ka mērniecības aprindu kuluāros bijušas runas, ka „Livland” ir interese iegādāties „Ģeoplānu”.

Ja „Livland” tiešām izrādītos faktiskie īpašnieki, nekas neparasts vai slikts pēc būtības šādā faktā nebūtu – uzņēmumu pirkšana/pārdošana ir normāla tirgus procesa sastāvdaļa jebkurā nozarē. Paliek jautājums vienīgi par to, kāpēc šāds darījums tādā gadījumā būtu jāslēpj?

Ikars Kubliņš