Finiša taisnei pamazām tuvojas topošie Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs sertificēšanu un sertificēto personu uzraudzību zemes ierīcībā, kadastrālajā uzmērīšanā un ģeodēzijā. Šie noteikumi būs fundamentāli jauns juridiskais regulējums mērniecības nozares sertificēšanā, kas nomainīs patlaban spēkā esošos MK 2007. gada 30. oktobra noteikumus Nr. 734 “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”.

Vai noteikumos ir atrisinātas jau iepriekš identificētās iespējamās problēmas, kādas jaunas normas tajos paredzētas, kādā stadijā šobrīd ir to pieņemšanas process un kad tie varētu stāties spēkā? Mernieks.lv sazinājās ar Aizsardzības Ministrijas Ģeotelpiskās informācijas politikas plānošanas un uzraudzības nodaļas vadītāju Dinu Giluci un viņas vietnieku Oskaru Kreili, lai šos jautājumus noskaidrotu.

Būtiskākais jautājums, kas saistībā ar sertificēšanu mērnieku sabiedrībā aktualizējās uzreiz pēc ziņām par otrā sertificēšanas centra gatavošanos uzsākt darbību, bija – kas ar sertifikātu ieguvušajiem speciālistiem notiks gadījumā, ja kāds no sertifikācijas centriem neizturēs konkurenci un bankrotēs? MK noteikumu projektā kā risinājums ir piedāvāta sertificētās personas pārreģistrācija.  Ja kāds no sertifikācijas centriem beigs pastāvēt, sertificētie speciālisti varēs pārreģistrēties uz citu, bet, lai korekti nodrošinātu šo pāreju (t.i., lai viena sertifikācijas institūcija varētu uzņemties atbildību par citas sertificētiem mērniekiem), paredzēta verifikācijas procedūra, kuras ietvaros tiks izvērtēta sertificētās personas atbilstība izglītības un pieredzes prasībām un iepriekšējā sertifikācijas centrā nokārtotais sertifikācijas eksāmens.

Vēl viena konceptuālā problēma, kas jāatrisina jaunajā noteikumu projektā, ir jautājums par apstrīdēšanas iestādi – kura būs tā institūcija, kurā personas varēs apstrīdēt sertifikācijas centru lēmumus (sertifikāta izsniegšana, apturēšana, anulēšana). Līdz šim atbilstības novērtēšanas iestāžu rīcību un administratīvos aktus varēja apstrīdēt Ekonomikas ministrijā, taču sakarā ar pēdējām izmaiņām likumā „Par atbilstības novērtēšanu”, šī norma vairs nav spēkā. Šobrīd panākta vienošanās, ka apstrīdēšanas iestādes nākotnē varētu būt divas – par sertifikācijas centru lēmumiem zemes kadastrālajā uzmērīšanā un zemes ierīcībā personas varēs sūdzēties Valsts Zemes dienestam, bet ģeodēzijā – Aizsardzības ministrijai.

Viens no diskutablākajiem priekšlikumiem, kas tiek izskatīts jauno MK noteikumu izstrādes gaitā, ir ierosinājums par sertificēšanas un uzraudzības maksas noteikšanu kā valsts nodevu. Tas nozīmē, ka sertificēšana nebūtu brīvā tirgus pakalpojums ar no tā izrietošo konkurenci ar cenu starp sertifikācijas centriem, bet gan kā valsts pakalpojums ar visiem SC vienu, fiksētu valsts nodevu. Tomēr tas varētu sarežģīt sertifikācijas centru finansēšanas modeli – tā kā valsts nodeva tiktu pārskaitīta valstij, tad būtu jārada mehānisms, kā šos līdzekļus operatīvi atgriezt atpakaļ pašam sertifikācijas centram. Tāpēc patlaban vēl nav skaidrs, vai šādu normu būs iespējams ieviest – pagaidām Aizsardzības ministrija vēl gaida atbildi no Finanšu ministrijas ar skaidrojumu par valsts nodevas piemērošanu, likmi un izmantošanu.

Ja tomēr ideju par valsts nodevu izdosies realizēt un sertifikācijas centri nevarēs konkurēt ar cenu, pastāv iespēja, ka tie varētu mēģināt konkurēt citādi, nozares profesionālajam līmenim ne gluži par labu nākošā veidā – proti, ar eksaminācijas grūtības līmeni. O. Kreilis gan noraida bažas, ka sertifikācijas centriem būs iespēja plaši interpretēt eksāmenu saturu un padarīt tos pārāk vieglus, jo topošajā MK noteikumu projektā esot noteiktas jautājumu grupas ar iespējamo jautājumu jomām, turklāt „ir paredzēts, ka eksāmena jautājumus saskaņo ar augstāko izglītības iestādi, kurā ir akreditēta mācību programma zemes ierīcības specialitātē vai attiecīgajā būvzinātnes ģeodēzijas specialitātē. Līdz ar to nevarētu būt būtiskas atšķirības eksāmenu jautājumos starp dažādām sertificēšanas institūcijām.”

Kā skaidro D. Giluce, šobrīd noteikumu projekts ir saskaņošanas procesā. Aizsardzības ministrija to ir izsludinājusi Valsts sekretāru sanāksmē, saņēmusi un izskatījusi atzinumus no ieinteresētajām ministrijām un citām institūcijām (Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas). Protams, vēl iespējamas viedokļu saskaņošanas starp institūcijām par vairākiem diskutablajiem jautājumiem, bet pēc tam noteikumu projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru Kabineta sēdē. Paredzams, ka noteikumi varētu tikt pieņemti līdz š.g. septembrim un stātos spēkā tūlīt pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā, tomēr apstiprināšanas termiņš ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi izdosies atrisināt iepriekš minētos strīdīgos jautājumus (par apstrīdēšanas iestādi, valsts nodevu). Pēc noteikumu apstiprināšanas vēl paies laiks (tie varētu būt pāris mēneši), kamēr sertifikācijas centri varēs akreditēties atbilstoši jaunajiem noteikumiem, un būs nepieciešams veikt esošo topogrāfijas un inženierģeodēzijas darbu veicēju sertifikātu verifikāciju, jo šo darbu veidi (atšķirībā no zemes ierīcības un kadastrālās uzmērīšanas) pašreiz spēkā esošajos noteikumos nav reglamentēti.