Kamēr dažādu valstu zinātnieki joprojām strīdas, cik īsti augsta ir pasaules augstākā virsotne Everests, pēc dažiem gadiem apritēs jau pusotrs gadsimts, kopš cilvēce vispār uzzināja, ka tieši šis kalns ir „zemeslodes jumts”. Lielā mērā par to jāpateicas Džordžam Everestam –  cilvēkam, kura vadībā tika pabeigts Indijas uzmērīšanas programmas (Great Trigonometric Survey) posms gar meridiāna loku, un kam par godu Everests ieguvis savu nosaukumu, lai arī pats zinātnieks noteikti labprātāk vēlētos, lai cilvēki virsotni dēvē par Džomolungmu.

Spožais matemātiķa talants

Džordžs Everests dzimis 1790. gadā. Jau agrā jaunībā parādījās viņa ķēriens uz eksaktajām zinātnēm – piesakoties mācībām militārajā akadēmijā Vūlvičā, Everests tik labi sevi pierādīja matemātikas eksāmenos, ka tika uzņemts akadēmijā pat par spīti tam, ka vēl nebija sasniedzis nepieciešamo vecumu. Iegūtās zināšanas vēlāk pavēra Everestam ceļu darbam britu armijā kā ģeodēzistam. Pirmo pieredzi Everests ieguva, strādājot Javas salā un dažādos inženierdarbos Indijā. Viņa karjeras lielā veiksme bija kļūšana par asistentu britu pulkvedim Viljamam Lembtonam, kurš 1806. gadā bija iesācis ambiciozo britu impērijas projektu – uzmērīt visu Indiju no dienvidiem līdz pat ziemeļiem. Pēc Lembtona nāves 1823. gadā par projekta superintendantu kļuva tieši Everests, bet 1830. gadā –  arī par visas Indijas Galveno mērnieku.

Pats virsotni nemaz neredzēja…

Indijas mērīšanas projektam veltījis 25 gadus, Everests un viņa komanda pabeidza 2400 kilometru garo Indijas Lielā meridiāna loka posmu no Komorinas raga dienvidos līdz Himalaju grēdām ziemeļos 1843. gadā. Everesta ieguldījums bija ne tikai projekta vadīšana, bet arī nepārtraukts zinātniski inovatīvs darbs – viņš nemitīgi radīja, attīstīja un uzlaboja triangulācijas teorijas. Tieši izmantojot Džordža Everesta izstrādāto triangulācijas tīklu, viņa pēctecis Indijas Galvenā mērnieka amatā – Endrjū Vons – noteica Everesta virsotnes atrašanās vietu. Tomēr interesanti, ka Džordžs Everests pats nemaz netika redzējis vēlāk viņa vārdā nodēvēto pasaules augstāko kalnu – vismaz tam nav nekādu dokumentālu pierādījumu. Zināms ir vienīgi tas, ka Dž. Everests bijis Himalaju pakājē.

Brīvs no godkāres

Taču ne tas, ka pats virsotni nemaz nav redzējis, bija iemesls tam, kāpēc zinātnieks pretojās Vona idejai nosaukt šo kalnu viņa vārdā. Everests pastāvēja uz to, ka Himalaju virsotnes jānodēvē saskaņā ar to vietējiem nosaukumiem, un vairumā gadījumu šāda prakse arī tika ievērota. Tomēr ar Everestu bija problemātiski – pirmkārt, Nepāla nelaida britu pētniekus savas valsts teritorijā, jo baidījās, ka tas varētu būt tikai iegansts, lai Britu impērija mēģinātu anektēt valsti. Gluži tāpat slēgta bija arī Tibetas teritorija. Līdz ar to Vons nespēja veikt pietiekamu izpēti, kurš no virsotnes nosaukumiem bija populārākais starp vietējiem iedzīvotājiem. Rietumu pētniekiem bija zināmi vairāki virsotnes lokālie nosaukumi, tostarp arī Džomolungma (kā vēlāk Everestu nolēma oficiāli nosaukt neatkarīgās Indijas valdība), taču, pamatojoties uz to, ka nav pamata izvēlēties vienu no tiem kā „patiesāku” par pārējiem, Vons ieteica nosaukt virsotni Everesta vārdā, jo tas „kļūs zināms starp ģeogrāfiem un pavalstniekiem un kļūs par ierastu vārdu starp civilizētajām nācijām”. Džordžs Everests tam pretojās, sakot, ka vārdu „Everests” Hindu valodā nevar ne uzrakstīt, ne izrunāt, tomēr 1865. gadā, gadu pirms Dž. Everesta nāves, pasaules augstākā virsotne ieguva viņa vārdu. Mums atliek vienīgi izvēlēties – respektēt zinātnieka vēlmi un mazliet vairāk „trenēt mēles lokanību”, saucot kalnu par Džomolungmu, vai pieturēties pie rietumniekiem ierastākā „Everesta”.  Tomēr fakts, ka pasaules augstākā virsotne ir nosaukta ģeodēzista vārdā, ir apliecinājums ģeodēzijas profesijas nozīmei un prestižam. Džordžs Everests ir ģeodēzijas leģenda, kas var iedvesmot jaunos speciālistus, un ar kuru var lepoties visa ģeodēzistu sabiedrība.