Ne reizi vien pēdējā laikā dzirdēts izteiciens „domāšana ir recesijas laika dievs”, un, ka ekonomiskā krīze veicina jaunu, inovatīvu ideju rašanos. Arī mērniecībā ir uzņēmumi, kuri nākuši klajā ar radošiem risinājumiem, kādā veidā ietaupīt naudu un nopelnīt. Kāda ir šī brīnumainā recepte?

Pirmais priekšnoteikums – ir jāatmet tādas biznesā pilnīgi liekas īpašības kā godīgums, sirdsapziņa vai pašcieņa. Tā vietā vajag apbruņoties ar nihilismu, bezkaunīgumu, kas robežojas ar agresivitāti, un absolūtu savtīgumu. Otrs – jāpārņem pieredze no citām jomām,  kur ir valsts pasūtījumi, kas ļauj bezgalīgi pārrēķināt tāmes un bezgalīgi papildināt finansējumu.

Tad var sākt piekopt taktiku, kuru nesen kāda firma X kādas pašvaldības Y pasūtījumā jau veiksmīgi pielietojusi praksē.

1) tiek izsludināts iepirkuma konkurss, kurā konkursa nolikuma sastāvdaļa ir vēlamā „pakalpojuma apraksts” nosakot, ka jāveic norādīto zemes vienību kadastrālā uzmērīšana nedaudz izvēršot darba sastāvu, pat izveidojot salīdzināšanas vajadzībām darbu izpildes tāmi, ko aizpildītu katrs no pretendentiem..un te nu ir darbības lauks, kur izvērsties piedāvājuma sastādītājam, jo diez vai pasūtītāja pārstāvis, kas sastādījis nolikumu, būs bijis tik apķērīgs, lai paredzētu, ka , runājot analoģijās, automašīnas iegādi aprakstot noteikti uzrakstītu, ka tai jābūt ar visiem četriem riteņiem, ar riteni saprotot disku , riepu un vēl visus citas tā darbības nodrošināšanai nepieciešamās detaļas, pie kam tiem ir jābūt uzmontētiem un braukšanas kārtībā, nevis piestutētiem pie automāšīnas vai vēl labāk –iegādājamiem un uzmontējamiem  par atsevišķu samaksu” .

2) skrupulozi izpētam pakapojuma aprakstu un tāmes sastāvdaļas, lai noskaidrotu pasūtītāja „zināšu  līmeni mērniecībā”. Kā zināms, visu vienmēr var sadalīt sīkākās frakcijās, tāpēc sastādām piedāvājuma tāmi, kas noderēs kā dzīvs pierādījums tam, ko esam apņēmušies izdarīt un ko patiesībā varam nedarīt – nebaidoties par iespējamām juridiskām sekām. Kā izrādās, iespējas šeit paveras gandrīz vai neierobežotas – vajag tikai izmantot iztēli.

3) tālāk piesakāmies iepirkuma konkursā un nosolām cenu zem pašizmaksas – tā, lai būtu pārliecināti, ka esam piesolījuši zemāko cenu un pasūtītājam nekas cits neatliks kā noslēgt līgumu. Jo..mēs taču zinām, ka zemākā cena ir tikai sākuma atskaites punkts.

4) Opā?! Ir laiks sākt atbilstoši rīkoties praksē. Piemēram, tā kā līgumā ir paredzēts veikt zemes vienības kadastrālo uzmērīšanu, tad tieši tā arī darām, t.i., veicam uzmērīšanu, kas nebūt nenozīmē, ka robežu atjaunošanas un/vai noteikšanas laikā mums būtu jābūt līdzi robežzīmju centriem, pietiek ar to, ka parādām pasūtītājam, teiksim-ar štoku, vietu, kur būs viņam piederošas zemes vienības robeža. Un pietiek! Kālab sevi apgrūtināt?! Līdzīgā garā pasūtījuma izpildi turpinām arī tālāk, jo tagad paveras iespēja prasīt papildus samaksu.

5) varam neuztraukties, ka nākošajā reizē iepirkums no šī pasūtītāja vairs „nespīd” – jo, kamēr spēkā ir pašreizējais iepirkuma likums, kurā vienīgais kritērijs ir zemākā cena, tāds scenārijs nedraud.

Ir vēl grandiozākas iespējas, īpaši tad, ja līgums paredz kaut daļēji avansēt darbu izpildi, jo, ja avanss ir pietiekami apjomīgs, tad pietiek ar darbības imitāciju, it kā mērniecības uzsākšanu, apmierinoties ar datu pasūtīšanu, pāris reižu izbraukšanu uz objektu t.i. pierādījumu savākšanu… tik, cik nepieciešams , lai varētu pierādīt savu labo gribu darbu izpildīt un kliedēt it kā „ne ar ko nepamatotās” aizdomas par bezdarbību. Gan jau pēc ilgtermiņa pārrunām un juridiskā tirgus, pasūtītājs samierināsies ar avansa zaudējumu vienu vai otru apsvērumu vadīts.
Mērniecība lēnām pārvēršās par izmanīgu un prasmīgu juristu darbības lauku, kur uzsvars tiek likts uz vārdu spēli un normatīvajos aktos minēto  jēdzienu tulkojumiem atkarībā no mērķa un vajadzības.

Ir tik labi, ka Latvijā ir uzņēmēji, ar kuriem varam lepoties. Kuri pierāda savu spēju taisīt veiksmīgu biznesu jebkuros apstākļos un jebkuriem paņēmieniem, par spīti visām krīzēm.