Pēdējā laikā gan priekšvēlēšanu, gan tomēr arī no tām neatkarīgā kontekstā tiek minēts par pakāpenisku ekonomikas atlabšanu un atsevišķu nozaru atdzīvošanos parāda arī statistikas dati. Vai „zaļie asni” dīgst arī mērniecībā? Jāatzīst gan, ka sakarā ar mērniecības uzņēmumu un arī topogrāfisko datu uzturētājfirmu absolūtu neieinteresētību sniegt informāciju par savas uzņēmējdarbības apgrozījuma tendencēm, reprezentablu kopsavilkumu par nozares rādītājiem Mernieks.lv nebija iespējams veikt.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010. gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts vērā ņemami pieaudzis 4 nozarēs/nozaru grupās. Visvairāk – par 15,3 % augusi apstrādes rūpniecība, par 11% augusi elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde, par 9,5% – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, bet par 7% – lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība. Tomēr mērniecībai vissvarīgākajā nozarē – būvniecībā – diemžēl vēl aizvien vērojams katastrofāls kritums. Ar 35,3% IKP samazinājumu būvniecība bijusi pārliecinoša negatīvo tendenču līdere starp visām jomām.

Pievēršoties jau konkrētākiem, tieši uz mērniecību attiecinošiem datiem, ko par vairākām Pierīgas pašvaldībām saņēmām no uzņēmuma „Mērniecības Datu Centrs”, iezīmējas tendence, kas saskan ar vispārējo dinamiku Latvijas ekonomikā – mērniecības pasūtījumu kopskaita pats zemākais punkts ticis sasniegts šā gada sākumā, pavasarī un vasarā vērojama neliela atkopšanās un situācijas stabilizēšanās, kas šobrīd ļāvusi atgriezties apmēram tajā līmenī, kāds tas bija tieši pirms gada (vizuāli to iespējams aplūkot rakstam pievienotajā diagrammā, kur attēlota kopējā pasūtījumu dinamika Stopiņu, Ozolnieku, Siguldas un Mārupes pašvaldībās). Tomēr šeit jāņem vērā arī mērniecības sezonālais raksturs un atkarība no laika apstākļiem. Pagājušajā gadā dziļais kritums sākās tieši rudenī un ilga līdz šā gada pavasarim. „Nevaram paredzēt, kas notiks ziemā. Ja laika apstākļi būs līdzīgi kā pagājušajā ziemā, tad, visticamāk, atkārtosies pagājušā gada līkne”, skaidro MDC valdes loceklis Kaspars Kojalovičs.

Tāpat kā vispārējās ekonomikas, arī mērniecības nozares turpmākā attīstības perspektīva šobrīd ir ļoti neskaidra un grūti paredzēt, vai tā varētu turpināt virzīties izaugsmes virzienā, iegrimt stagnācijā vai atkal regresēt. Nekustamo īpašumu tirgū šogad atgriezies piesardzīgs optimisms, par ko liecina ne tikai cenu pieaugums, bet arī izsniegto kredītu pieaugums mājokļiem. Aktīvāk kreditējošā – Nordea banka jūnijā ziņoja, ka tās izsniegto kredītu daudzums nekustamā īpašuma iegādei salīdzinājumā ar gada sākumu pieaudzis divkārt (97 maijā pret 53 janvārī).  Tomēr arī tas ir drīzāk piliens jūrā, runājot par iespējamo jauno projektu tirgus atdzīvošanos, ja zināms, ka nepārdoto jauno dzīvokļu skaits Rīgā ir ap 3600, savukārt par otru „treknajos gados” aktīvo jauno projektu sfēru – biroju platībām – zināms, ka, lai arī pieprasījums lēnām palielinās, tomēr 50% no visām biroju telpām Rīgā vēl joprojām ir tukšas. Turklāt iesaldēti,  kā gada sākumā ziņoja „Nira fonds”, tobrīd bija ap 20 jauno daudzdzīvokļu ēku projektu. Atleik secināt, ka nekustamo īpašumu un būvniecības tirgus vēl labu laiku nebūs tas virziens, kurā skatīties mērniecības uzņēmumu pārstāvjiem pēc iespējamajiem pasūtījumiem.