Latvijas Mērnieku biedrības rīkotais seminārs bija izraisījis lielu mērnieku sabiedrības interesi – pasākums bija tik kupli apmeklēts, ka auditorijā visiem pat tā īsti nepietika vietas. Seminārā LMB sertifikācijas centra pārstāvji informēja par jauno sertificēšanās cenrādi, Aizsardzības ministrija iepazīstināja ar izstrādātajiem sertifikācijas MK noteikumiem, LĢIA pastāstīja par LATPOS sistēmas jaunumiem, kā arī valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzes attīstību.

Semināra ievadā LMB sertifikācijas centra vadītājs Ivars Nudiens informēja par jaunākajām sertificēšanas aktualitātēm. LMB SC izstrādāts jauns cenrādis, kas paredz ievērojami zemākas sertificēšanās cenas nekā iepriekš. Tagad sertifikāta iegūšana katrā no sertifikācijas jomām maksā Ls60.00 +PVN21% (iepriekšējo 150 Ls+PVN vietā). Tiesa, tagad gan atsevišķi jāmaksā par eksāmena kārtošanu – 50 Ls par reizi, kas iepriekš bija iekļauts cenā. Tāpat krietni sarukusi arī sertifikāta uzraudzības maksa, kas turpmāk noteikta Ls50.00 +PVN21% apmērā (sīkāku informāciju par LMB SC izcenojumiem sk. pievienotajā dokumentā).  Nudiens pastāstīja, kāda ir procedūra, piesakoties un kārtojot eksāmenu, kā arī pārskatu, cik un kādās jomās jau sertificējušies. Tuvākie LMB SC sertifikācijas eksāmeni paredzēti 18. oktobrī un 8. novembrī. LMB piedāvās arī seminārus, kuros varēs labāk sagatavoties sertifikācijas eksāmeniem, semināra cenas – 8 Ls, LMB biedriem – 4 Ls.

Turpinājumā Oskars Kreilis no Aizsardzības ministrijas informēja par sertificēšanas MK noteikumu projekta sagatavošanu. MK projekts darba grupā tika sagatavots  un valsts sekretāru sanāksmē izsludināts jau janvārī, pēc tam apkopoti iebildumi no dažādām organizācijām, panākta vienošanās un šobrīd noteikumu projekts jau iesniegst Ministru kabinetā, gaidot apstiprināšanu –tas varētu notikt tuvākajās nedēļās. O. Kreilis pastāstīja arī par sīkākiem sertificēšanas procesa regulējumiem, kas noteikti šajos noteikumos – eksāmena ilgums (1 stunda), jautājumu daudzums (30, no kuriem 25 jābūt pareizi atbildētiem), sertifikāta darbības termiņš (5 gadi) utt. Sertificēšana pēc jaunajiem noteikumiem notiks 3 jomās – ģeodēzija, zemes ierīcībā, zemes kadastrālajā uzmērīšanā , no kurām katrai ir mazliet savas izglītības un pieredzes prasības. O. Kreilis informēja arī par sankcijām pret nekvalitatīvi strādājošu sertificēto mērnieku – vispirms sertifikāta darbības apturēšana, kas vēl ļauj veikt kļūdaino darbu labojumus, ja tas kļūdas netiek labotas – sertifikāta anulēšana. Darbību var apturēt arī, ja mērnieks neiesniedz ikgadējo veikto darbu sarakstu. Jautājumu daļā no auditorijas izskanēja neapmierinātība ar sertificēšanas eksaminācijas ideju kā tādu, daži izteicās, ka ar augstskolas diploms varētu būt pietiekams pamats, lai darbotos mērniecībā, uz ko Kreilis atbildēja, ka kvalifikāciju pārbaudošie eksāmeni ir jebkurā jomā, tas nav nekas jauns. Izvērtās diskusija par padomju laika augstāko izglītību – mērnieki satraucās, vai tā tiks pielīdzināta 2. līmeņa izglītībai un būs pamats, lai varētu sertificēties arī no 2014. gada, kad beigsies pārejas periods.  Klātesošie sacīja, ka izglītības ministrijā šo jautājumu nav varēts paskaidrot. I. Nudiens klātesošos nomierināja, ka padomju laika izglītība tiks pielīdzināta otrajam, nevis pirmajam līmenim un šādu izglītību ieguvušajiem ir un būs iespējas sertificēties. „Šis ir kompromisa variants par izglītību”, sacīja O. Kreilis, jo divi galējie esot – ja izglītība nav iegūta, sertifikātu anulē, vai arī – dod vispār bez izglītības. Tāpēc mazliet atšķiras darba pieredzes prasības tiem, kas ar izglītību un tiem, kas bez. Pēdējiem – darba pieredzei noteikā laika posmā jābūt nepārtrauktai, to izvērtē sertificēšanas institūcija, kura pieprasīs no mērnieka arī dokumentus ar parakstiem, kas apliecina reālus paveiktos darbus. Izskanēja arī jautājums, vai sertificētajai personai pašai būs jāveic darbi, vai varēs iztikt ar palīgiem, uz ko tika atbildēts, ka, protams, pašai, un konstatējot šāda veida pārkāpumus, sertifikāts tiks anulēts. Vienīgais, palika īsti neatbildēts jautājums – kā šādu negodprātīgu rīcību varēs pierādīt?

Jānis Zvirgzds no Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras iepazīstināja publiku ar LATPOS darbību un sistēmas turpmākajiem attīstības plāniem. Pašlaik LATPOS tīklā ir 4 GPS+GLONASS stacijas, pārējās tikai GPS. LATPOS pēcapstrādes dati tiek uzglabāti RINEX formātā (1sekundīgie glabājas 2 mēnešus, 5sek un 30sekundīgie glabājas ilgāk, izsniegti pēc  pieprasījuma). Kā nākamās jaunās bāzes stacijas tiek plānotas stacijas Mazsalacā, Dagdā, Palsmanē, Aizkraukles/Jēkapbils apvidū. No auditorijas izskanēja jautājumi par Tukumu apvidu, kā arī Ziemeļkurzemi, Zvirgzds atzina, ka vēl turpmākie izplešanās soļi varētu būt gan Tukuma apvidū, gan starp Liepāju un Saldu. Izskanēja jautājums, vai nevarētu tīklā labāk izmantot Igaunijas pierobežas stacijas, nevis būvēt jaunas savējās – Zvirgzds atzina, ka tas būtu ekonomiskāk, bet pārrobežu datu plūsma mēdz būt nestabila. Sarunas par sadarbību ar kaimiņiem gan jau notiekot. Izraisījās neliela diskusija par to, vai mērnieks nevarētu izvēlēties pēc brīvā tirgus principa lētāko pakalpojuma sniedzēju, piemēram, pierobežā izmantojot Lietuvas vai Igaunijas operatorus. LĢIA pārstāvji informēja, ka tādā gadījumā nebūs skaidrības par atbildību par datu precizitāti, turklāt ģeotelpiskās informācijas likumā ir noteikts, ka, ja datus ievieto valsts vai pašvaldību sistēmās, tad tiem jābūt savietojamiem ar valsts tīklu. Vēl kāda interesanta nianse, ko atklāja LĢIA pārstāvis – mērnieku uzmērīšanas darbus varot vizuāli redzēt LATPOS sistēmā, kur katrs stāv, kā mēra un tas parādot, ka runa drīzāk ir par mērnieku darba kultūru, nevis tīkla sniegto datu precizitāti.

Jānis Balodis nedaudz pastāstīja par Rīgas EUPOS tīklu, kurā attālums starp bāzes stacijām ir 6-12 km, kas ļauj panākt 1 cm precizitāti horizontāli un 2.5cm precizitāti reālajā laikā. Savukārt Rīgas centrā ģeoīda modelis ir par 6 cm kļūdains. Rīgā vēsturiski ir daudz reperi un markas, bet arī šis tīkls ir deformēts, un nav ņemams par pamatu mūslaiku uzmērījumam, jo vairāk nekā 30 gadi pagājuši kopš šī tīkla mērīšanas.

Lauma Lieksne no LĢIA runāja par valsts ģeodēziskā tīkla datubāzi, tās attīstību. Ir izstrādāta arī vietējās ģeodēziskā tīkla datubāzes testa versija. Tajā gan importēti dati tikai par samērā nelielu daļu no pašvaldībām – kopumā 15 233 vietējie punkti. Drīzumā pašvaldības gan varēs datu bāzē papildināt, rediģēt datus. Vajadzētu paredzēt iespēju arī mērniekam ievadīt jaunāko informāciju vismaz komentāra formā, izskanēja ierosinājums no zāles. Par to arī esot domāts, un šāda iespēja droši vien parādīsies, informēja L. Lieksne. Ja savukārt mērnieks konstatē, ka dabā kāda punkta no datubāzē esošajiem nemaz nav, tad vajadzētu uzreiz ziņot būvvaldei, pašvaldībai. LĢIA pārstāvji sniedza arī datu bāzu lietošanas demonstrāciju, kurā var meklēt pēc punkta nosaukuma, var atlasīt arī pēc adreses/novada, kā arī pēc punkta koordinātām. Visus punktus iespējams aplūkot kartē. Līdzīgas, pat vēl nedaudz plašākas iespējas paver arī vietējā tīkla versija. Valsts ģeodēziskā tīkla datubāze pieejama interneta adresē http://geodezija.lgia.gov.lv, savukārt vietējā: http://vt.lgia.gov.lv.