Sapulces turpinājumā VZD ģenerāldirektora vietniece kadastra jautājumos Maija Bērziņa informēja par izmaiņām likumdošanas aktos, kuru sagatavošanā piedalās arī VZD – zemes ierīcības likumā, zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos, kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumus, MK noteikumu izstrādē par zemes ierīcības projektiem (kur dažas no plānotajām izmaiņām – nebūs obligāti jāpieprasa kadastra dati; projektam būs jāpieprasa visus apgrūtinājumus, ne tikai pašvaldības noteiktos, u.c.).

VZD uzstāšanās raisīja dažādus jautājumus gan no klātesošajiem, gan tika nolasīti jau iepriekš interesentu iesūtītie. No publikas atskanēja jautājums, vai ir iespējams pieprasīt VZD telpiskos datus tikai vienam konkrētam īpašumam – bez pierobežniekiem, jo ir gadījumi, kad mērniekam pierobežnieku informācija nemaz nav nepieciešama, bet, kā izrādās, patlaban saņemt šādu, atsevišķu informāciju nevar. M. Bērziņa atzina, ka tas ir „jauns priekšlikums”, kuru varētu iekļaut topošo MK noteikumu projektā, tomēr nav zināms arī tas, kad būs iespējams šādu iespēju sistēmā ieviest tehniski. Diskusija izraisījās arī par vairākiem citiem jautājumiem – informācijas izsniegšanu par darbiniekiem, topogrāfisko plānu derīguma termiņu, VZD cenu atšķirībām līdzīgās pakalpojumu pozīcijās (M. Bērziņa izteicās, ka VZD, iespējams, drīzumā atkal „vērs vaļā” pakalpojumu cenrādi, atsaucoties uz „sabiedrisko organizāciju un mērnieku sabiedrības neapmierinātību”; Mernieks.lv gatavo rakstu par cenrāža vaļā vēršanas nepieciešamības patiesajiem iemesliem, kuru publicēsim drīzumā).

LKĢA kopsapulces būtiskākais temats tomēr bija asociācijas prezentētais priekšlikums veidot kompetences uzraudzības institūciju komersantiem zemes mērniecības, zemes ierīcības, ģeodēzisko un topogrāfisko darbu veikšanai. Kompetences institūcijas valdes sastāvā paredzēts aicināt dažādu organizāciju pārstāvjus –  LKĢA, LMB, VZD un citu; tā uzturēs sabiedrisku reģistru ar mērniecības firmām (kuras pašas vēlēsies tajā iekļauties), un reģistrā iekļautajām firmām tiks izsniegti sertifikāti. Lai saņemtu sertifikātu, juridiskajai personai būs jāatbilst noteiktām kompetences reģistra prasībām – jābūt Latvijas uzņēmumu reģistrā un Latvijas nodokļu maksātājam, jānodarbina vismaz 1 sertificētu mērnieku, jābūt ģeodēzijas, zemes ierīcības un/vai zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanai nepieciešamais materiāli tehniskais nodrošinājums, jāiesniedz instrumentu pārbaudes rezultātus atbilstoši normatīvajiem aktiem, jābūt apdrošinātai profesionālās darbības civiltiesiskajai atbildībai, u.c. Paredzēti arī nosacījumi, pie kuriem sertifikāts tiek anulēts. Viens no strīdīgajiem punktiem, kā atzina J. Vītols, esot uzņēmuma nodokļu parādi – arī starp sapulcē klātesošajiem nebija vienprātības par šāda punkta nepieciešamību.

Kompetences uzraudzības institūcijas veidošanas mērķi esot sakārtot mērniecības tirgu, sniegt garantijas klientiem par drošiem sadarbības partneriem, atvieglot valsts iestāžu darbu ar mērniecības uzņēmumiem,  atvieglot sertifikācijas centru darbu sertificēto personu uzraudzībā.

J. Vītols atzina, ka meklēta iespēja iestrādāt šādas institūcijas pastāvēšanu arī normatīvajos aktos, taču tas nav izdevies, tāpēc kompetences uzraudzības institūcija tiks veidota uz sabiedriskiem principiem, cerot uz sabiedrības atsaucību. Zināmā mērā institūcija būšot kā „Zaļā karotīte” – noteikta kvalitātes zīme. Taču viens no pašiem būtiskākajiem institūcijas veidošanas mērķiem būtu panākt, lai mērniecības tirgus cenas atgriežas augstākā līmenī, izskaužot „melnā tirgus” sektoru.

No zāles izskanēja ierosinājums iekļaut kompetences reģistrā tikai tos uzņēmumus, kuru darbības NACE2 klasifikācijas kods atbilst mērniecības pakalpojumu kodam (71. kods „Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze”). Šādā veidā būšot arī iespējams visefektīvāk cīnīties pret ēnu ekonomikas īpatsvaru, līdz ar ko arī cenu līmenis būšot normāls (pēc VID pēdējiem datiem, 71. koda uzņēmējdarbības grupā 70% no vidējiem mēneša darba ienākumiem ir 313 Ls). Priekšlikums izraisīja zālē piekrītošus komentārus, izskanēja vienīgi iebildums, ka mērniecībā darbojoties arī daudznozaru uzņēmumi, uz ko atkal tika saņemts pretarguments, ka daudznozaru uzņēmumiem kompetences reģistrā „nebūtu, ko darīt”. J. Vītols atzina, ka priekšlikums esot labs, un to varētu iekļaut kompetences reģistra prasībās.

Tika izteikts arī priekšlikums anulēt kompetences sertifikātus par uzņēmumu laikā neizpildītiem darbiem. Arī to J. Vītols atzina par labu ideju, vienīgi būtu jānosaka konkrēta robeža, piemēram, ja darbu izpilde ievelkas divreiz ilgāk par līgumā noteikto.

Kopsapulces otrajā daļā vairāk tika skartas LKĢA iekšējās lietas. Asociācija pauda mērķi kļūt par lielāko un ietekmīgāko mērniecības sabiedrisko organizāciju, kā arī aicināja iestāties jaunus biedrus. Patlaban LKĢA sastāvā ir 14 biedru, no kuriem uz kopsapulci bija ieradušies 7.

Ikars Kubliņš,

Mernieks.lv