Saeimā līdz 3. lasījumam nonākušas izmaiņas divos likumos, kuras paredz, ka zemes kadastrālā uzmērīšana par valsts budžeta līdzekļiem bijušajiem zemju īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, sākot ar nākamo gadu no VSIA „Latvijas Valsts Mērnieks” pārraudzības tiks nodota Valsts Zemes dienesta (VZD) rīcībā. VZD šī pasūtījuma izpildei izsludinās iepirkumu konkursus mērniecības uzņēmumiem. Skatoties no līdzšinējiem apjomiem, tas nozīmē tirgū ieplūstam ap 50 000 latu papildus valsts naudas vai apmēram 170-200 zemes gabalu uzmērīšanas pasūtījumu gadā.
Pagājušajā ceturtdienā, 8. septembrī, Saeima pieņēma grozījumus likumos „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” otrajā lasījumā. Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13. septembris, tātad, iespējams, jau nākamajā Valsts prezidenta Andra Bērziņa sasauktajā 10. Saeimas sēdē (vai arī jau 11. Saeimas pirmajās sēdēs) likumu grozījumi tiks pieņemti arī trešajā lasījumā. Līdz šim balsojumi bijuši ļoti pārliecinoši par labu šiem grozījumiem – pirmajā lasījumā grozījumi likumos tika pieņemti ar 81 balsi par (likumā par pilsētām) un 84 balsīm par (likumā par lauku apvidiem).
Grozījumi paredz, ka „Latvijas Valsts Mērniekam” līdz nākamā gada 1. janvārim jāpabeidz par valsts budžeta līdzekļiem uzsāktos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus. Ja šajā termiņā kādi no šiem darbiem tomēr nebūs pabeigti, LVM nodos Valsts zemes dienestam ar šiem darbiem saistītās lietas un to izpildei saņemto finansējumu. Līdz 2012. gada 1. februārim LVM jānodod Valsts zemes dienestam arī visu uzkrāto dokumentāciju par zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem.
Kopējais zemes gabalu skaits, kas paredzēti uzmērīšanai par valsts budžeta naudu, ir ļoti liels – saskaņā ar VSIA „Latvijas Valsts Mērnieks” valdes locekļa, vadītāja Rinalda Smilgas portālam Mernieks.lv sniegto informāciju, tie ir vairāk nekā 6600 zemes gabali. Līdzšinējā „tempā” LVM gadā par valsts naudu uzmērīja ap 170-190 bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku zemes gabalus, un, piemēram, šogad šim mērķim piešķirtais valsts finansējums sasniedz gandrīz 49 000 latu.
LVM „atbrīvošana” no valsts budžeta finansētās zemju uzmērīšanas ir arī nepieciešams solis, lai uzņēmumu varētu nodot privatizācijai (par šo ieceri pirmās ziņas izskanēja jau vairāk nekā pirms gada). Līdz ar LVM pārdošanu valsts būs pilnībā atteikusies no uzņēmējdarbības mērniecības jomā.
Ikars Kubliņš
Atbildēt