Pirmais MK rīkojuma projekts „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Valsts mērnieks” pamatkapitāla daļu pārdošanu” tika izstrādāts jau pagājušā gada decembrī. Septembra sākumā tas tika aktualizēts (papildinot anotāciju)  un iesniegts izskatīšanai MK sēdē – tagad atliek tikai gaidīt, kad valdība to iekļaus darba kārtībā. Praktiskie šķēršļi LVM privatizācijai tiks noņemti, sākot ar 2012. gadu, kad LVM nodos Valsts Zemes dienestam zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem bijušajiem zemju īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Tieši valsts budžeta dotētā mērniecība varētu būt viens no mērnieku sabiedrību interesējošākajiem aspektiem LVM privatizācijas sakarā, jo paredzēts, ka šī funkcija tiks nodota brīvajā tirgū. LVM privatizācijas rīkojuma projekta anotācijā minēts, ka „zemes uzmērīšana par budžeta līdzekļiem un mērniecības darbu veikšana, lai novērstu neprecizitātes Valsts zemes dienesta līdz šim veiktajos mērniecības darbos tiks nodrošināta, veicot publisko iepirkumu un slēdzot līgumu ar zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētām personām vai komersantiem, kas nodarbina sertificētās personas”.

Tiesa gan, rīkojuma projekta anotācijā ir formulējumi, kas rada neskaidrības par to, kādā tieši veidā budžeta mērīšana tiks nodota privātajiem. No anotācijā minētā izriet – LVM funkcijas nodošana VZD nenozīmējot, ka VZD turpmāk būs pastāvīgi jāpilda šis valsts pārvaldes uzdevums, bet gan to „var deleģēt kādam no komersantiem, kas sniedz pakalpojumus mērniecības jomā uz līguma pamata caur publiski izsludinātu konkursu, kur konkursa rezultātā tiks noskaidrots labākais pretendents šā uzdevuma izpildei”. Šāds formulējums rada aizdomas, vai netiek plānots visu budžeta finansēto mērniecību konkursa kārtībā nodot tikai vienam komersantam.

Tieslietu ministrija gan to noliedz, atbildē Mernieks.lv apgalvojot, ka gluži pretēji – risks, ka budžeta mērniecība varētu nonākt viena komersanta rokās, tiekot pēc iespējas minimizēts. „Praktiski iepirkuma konkursi varētu tikt organizēti pa reģionālajām nodaļām, nevis visu Latviju kopumā, lai tieši novērstu situāciju, ka tikai atsevišķi komersanti būtu spējīgi tajā pieteikties. Tāpat ir plānots, ka budžeta mērniecības nodošana privātajam sektoram netiks veikta par visu apjomu kopumā. Plānots, ka budžeta mērniecība tiks nodota uz zināmu laiku (šobrīd šis laika periods tiek apspriests, kurš būtu optimālākais variants). Tāpat publiskie iepirkumi būs atkarīgi no tā, cik daudz reģionālajās nodaļās būs budžeta mērniecības un, protams, pieejamo budžeta līdzekļu ietvaros”, informē Tieslietu ministrija.

Tātad iepirkumi netiks izsludināti par katru atsevišķo zemes gabalu, kas ir saprotami, jo kopējais uzmērāmo zemes gabalu skaits ir ļoti liels – pat viena gada ietvaros, sekojot līdzšinējiem apjomiem, tas nozīmētu 150-200 sīku konkursu gadā. Iepirkumu rīkošanu tātad plānots apvienot pēc reģionālā principa, savukārt konkursa uzvarētāju tiesības izpildīt valsts pasūtījumu tiks ierobežotas ar noteiktu laika termiņu, pēc kura acīmredzot tiks rīkoti jauni iepirkumi.

Rīkojuma anotācijā ir aktualizēts arī kopējais par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmo zemes gabalu skaits, kas ir pat krietni lielāks nekā izskanējis iepriekš. Pēc TM aprēķiniem, kopumā šādu zemes gabalu ir 10 725, savukārt to mērniecības kopējās izmaksas varētu sastādīt apmēram 4,51 miljonu latu (tiek lēsts, ka vienas zemes vienības kadastrālā uzmērīšana varētu izmaksāt vidēji 420 Ls). Protams, šis apjoms netiks nodots tirgū uzreiz, bet gan pakāpeniski, atbilstoši budžeta iespējām. Līdz šim LVM gadījumā pēdējos gados cipari ir sekojoši: 2008. gadā piešķirtais budžeta finansējums bija 65 000 Ls, uzmērītas tika 188 zemes vienības;  2009. gadā piešķirtais budžeta finansējums bija 48750 Ls, uzmērītas tika 147 zemes vienības;  2010. gadā piešķirtais budžeta finansējums bija 48750 Ls plānotajām 146 zemes vienībām.

Patlaban vēl nav izrēķināts arī tas, par kādu cenu LVM varētu tikt pārdots. Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 571 900 pamatkapitāla daļas un vienas pamatkapitāla daļas nominālvērtība – 1 lats, tomēr uzņēmuma tirgus vērtība var atšķirties no kapitāla daļu nominālvērtības. Tirgus vērtības noteikšanu veiks neatkarīgs sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijā atzītiem vērtēšanas standartiem. Saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” LVM pircējam maksājums būs pilnībā jāveic latos. Likums paredz arī to, ka LVM valdei un darbiniekiem pārdodamo pamatkapitāla daļu apjoms nedrīkstēs pārsniegt 20 procentus no kopējā apjoma. LVM vienīgais valdes loceklis Rinalds Smilga portālam apstiprināja, ka plāno pretendēt uz šīm daļām.

Turpmākā LVM privatizācijas procesa gaita gaidāma sekojoša – rīkojuma projekta pieņemšana Ministru kabinetā, tad VAS „Privatizācijas aģentūra” iegūs neatkarīga sertificēta vērtētāja atzinumu par LVM tirgus vērtību, pēc kura varēs tikt rīkota LVM pārdošana.