Mernieks.lv ir saņēmis vēstuli no portāla lasītāja, kurš, pats būdams nodarbināts mērniecībā, vēlas rosināt diskusiju par vispārējo situāciju nozarē. Rakstā izteiktas analītiskas pārdomas par pēdējā laika tendencēm mērniecībā, no kurām tikai dažas ir pozitīvas, kā arī iezīmēti virzieni problēmu risināšanai un izteikts aicinājums beidzot sākt par tām diskutēt.

“Nepretendējot uz objektīvu patiesību, gribu izteikt savu viedokli par procesiem,  kādi ir virzījuši mūsu nozari pēdējo gadu laikā, kādā situācijā pašlaik atrodamies, un, vai ir iespējami uzlabojumi.

Pēdējā gada laikā novērotie procesi:

-Vispārīga  sertifikācija, kuras mērķi bija:

o Palielināt mērnieku atbildību,

o Aizsargāt tirgu.

– Turpinās celtniecības un nekustamā īpašuma nozares stagnācijas rezultātā izraisīta dempingošana mūsu nozarē.

– Izmantojot dažāda veida optimizāciju un shēmošanu, nozare strauji virzās ‘’ melni pelēkās’’ ekonomiskās zonas virzienā:

o Izmantojot likumdošanas spraugas, veidojas jauni komersanti, kuri nemaksā VISPĀR nekādus nodokļus ,

o Esošie komersanti ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, lai spētu konkurēt,

o Lielajiem komersantiem kļūst arvien grūtāk izkontrolēt savus darbiniekus, lai tie ar uzņēmuma resursiem neveic nelikumīgas darbības.

– Sertfikācijas centri sadalījuši savas ietekmes zonas, piesaistījuši ekspertus un varētu būt gatavi sākt strādāt.

– Sabiedriskās organizācijas arvien skaidrāk definē interešu sfēras.  LMB virzās arodbiedrības virzienā, bet LKĢA pārstāv juridisko personu viedokli nozarē. Savstarpējā komunikācija turpina uzlaboties.

– Sakārtojas topo datu uzturēšana.

– Turpina pasliktināties situācija ar vietējiem atbalsta tīkliem. Pašvaldībām nav līdzekļi un gribas sakārtot vietējos tīklus.

– VZD atsaucoties uz smago budžeta situāciju valstī, turpina palielināt ekonomisko slogu mērniecības uzņēmumiem. Likumdošanā tiek iestrādātas jaunas normas un pēc tam tiek atbilstoši izmainīts cenrādis.

– Mērnieku sabiedrība joprojām ir sadrumstalota un  mazaktīva.

– No nozares aizplūst darbinieki:

o Daļa pāriet darbā valsts un pašvaldības uzņēmumos ar labu un regulāru atalgojumu,

o Daļa aizbrauc strādāt uz ārzemēm (darbs reti ir saistīts ar profesiju),

o Mērnieka palīgi turpina strādāt sezonāli vai kā otrajā profesijā.

– Būtiski krītas darbu kvalitāte:

o Dempinga rezultātā darbs tiek veikt pavirši un ietaupīts tiek un mērniecības metodes izvēli un darba algām,

o Samazinoties pie viena mērniecības komersanta nodarbināto personu skaitam krīt darba kvalitāte.

– Nozarē turpinās tendence, ka Liepājas mērnieki iepirkumos izvēlas strādāt Ainažos, Jēkabpils mērnieki Dobelē. Nepārzinot vietējo specifiku tiek atņemts darbs vietējiem, padarītais ir zemā kvalitātē un nosacītā peļņa tiek salieta benzīnbākā.

Diemžēl izskatot augstāk minētajās tendencēs, ar pozitīvu zīmi varētu apzīmēt tikai dažas. Lai novērstu vai piebremzētu negatīvo virzību laikam būtu jāsaprot sekojošais:

– Mērnieku sabiedrībā ir līdz 1000 cilvēku liela,

– Nozare ir samērā noslēgta un ir aizsargāta pret ārējo konkurenci,

– Vienīgi mēs paši varam aizstāvēt savas intereses,

– Mūs uzraugošajām, apkalpojošām organizācijām un daļēji arī mūsu klientiem ir izdevīgi, ja mēs esam vāji, sašķelti un impotenti. Tādējādi  ir vieglāk atrisināt savas finansiālās problēmas un atņemt daļu tirgus,

– Līdzīgu profesionālu sabiedrību vidū (arhitekti, notāri , vērtētāji utt) mēs diemžēl esam uz ļoti zema pakāpiena gan prestiža, gan atalgojuma ziņā.

Loģiski būtu piedāvāt stratēģiju, kā virzīties, lai izkļūtu no ‘’dziļās bedres’’, diemžēl tādas universālas shēmas man nav. Es saredzu virzienus kādos būtu jāstrādā un jārealizē iespējami labākie īstermiņa mērķi:

– Jāsāk beidzot publiski runāt par šīm problēmām un savsarpēji kontaktēt.

– Jāiesaistās sabiedriskajās organizācijās un aktīvi tajās ir jāstrādā. Kā piemēru varētu minēt gan advokatūru, gan arhitektu biedrību, kurās nav iedomājama situācija, ka nozarē strādājošais nav pārstāvēts sabiedriskā organizācijā. Stiprinot sabiedriskās organizācijas var uzlabot stāvokli nozarē. Piemērs RĢ- lieta ilga 2,5 gadus un  beidzās rezultatīvi.

– Normatīvie akti būtu jāizstrādā nozares pārstāvjiem.

– Nozarei būtu jāstrādā pēc vienotiem principiem:

o Serificētam mērniekam būtu jāierobežo vienlaicīgo darba vietu skaits nozarē. Nav loģikas, ka vienlaicīgi strādā Sia ‘’kkk’’, piestrādā Sia ‘’uuu’’, pašam ir mikrouzņēmums un sievai vēl ir individuālā komersanta statuss saimnieciskās darbības veikšanai nozarē. Tad nu tiec skaidrībā ar kādiem resursiem sieva mēra zemi,

o Nodokļu slogam ir jābūt līdzīgam visiem iesaistītajiem,

o Darba kvalitātei visā valsts teritorijā ir jābūt līdzvērtīgai.

– Jāpieņem ētikas kodekss.

– Jācenšas ‘’iedarbināt’’ sertifikācijas centrus:

o Pastiprināti kontrolēt mērniekus, kuriem nodoto darbu skaits būtiski pārsniedz vidējos rādītājus,

o Izvērst sadarbību ar pasūtītājiem (LVM, LVC, LDZ utt),

o Rīkot seminārus un apmācības.

– Izstrādāt mehānismu, kā komersants var saņemt informāciju par visiem sertificēta mērnieka izpildītiem darbiem,  ja komersants ir  darba attiecībās ar sertificētu mērnieku.

– Atalgojumam nozarē vajadzētu pieaugt vismaz par 50%, citādi nozarē paliks strādāt tikai fanātiķi un ‘’melnās’’ zonas darboņi.

Mans mērķis ir mēģināt uzsākt diskusiju.

Jancis.”