10. februārī, Valsts Zemes dienesta telpās notika konference par topogrāfisko datu un kadastra kartes savietošanu. Tās mērķis bija meklēt risinājumus, kādā veidā būtu iespējams korekti savietot topogrāfiskos datus ar kadastra kartē attēlotajām zemes robežām. Lai gan Mernieks.lv ierašanās tika atteikta ar diezgan interesantu formulējumu („ierobežoto dalībnieku un telpas ietilpības dēļ”, kaut arī telpā bijušas vēl vismaz 10 brīvas vietas), vairāki konferences dalībnieki sniedza portālam papildus informāciju, papildus VZD preses relīzē paustajai.

Konferences pārskatā Valsts Zemes dienesta sabiedrisko attiecību nodaļa uzsver, ka „problēma ar datu savietojamību ir radusies vēsturiski – gan veidojot  vietējos ģeodēziskos tīklus ar dažādu precizitāti, gan pārveidojot tos vienotā koordinātu sistēma (LKS-92), līdz ar moderno tehnoloģiju (precīzo GPS instrumentu) pieejamību ir izrādījies, ka nereti vietējo tīklu koordinātes bija noteiktas kļūdaini. Tāpat zemes vienību robežu uzmērīšana notika, izmantojot dažādas precizitātes uzmērīšanas metodes”.

Konferences apmeklētāji gan pauž arī citu viedokli par radušos kļūdu galveno avotu. Piemēram, SIA „Mērniecības Datu Centrs” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kojalovičs uzskata, ka pie vainas nav vietējo tīklu neprecizitāte (izņemot atsevišķus gadījumus), bet gan lielas daļas no zemes reformas sākumā strādājušo mērnieku zemā kvalifikācija, kā arī nepietiekamā uzraudzība tieši ģeodēzisko darbu izpildē.

VZD informē, ka „diskusijā tika analizētas konkrētas problēmsituācijas Lejaslīgatnē un Baldonē, pārrunāta  pašvaldību, mērnieku, arhitektu, būvnieku un Valsts zemes dienesta loma. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka atsevišķas pašvaldības jau tagad ir apzinājušās problēmu un  savos saistošajos noteikumos  jau šobrīd ir noteikušas, ka  pirms būvniecības procesa uzsākšanas jāveic zemes robežu precīza uzmērīšana”.

Diskusijas dalībnieku piedāvātie risinājumi esot skāruši „būvniecības procesu –  būtu nepieciešams noteikt, ka projektētājiem un būvniekiem vispirms jāapzina reālās robežas dabā, vietējo ģeodēzisko tīklu jautājumu – nepieciešams apzināt teritorijas, kurās ir problēmas, kā arī kadastra karti – nepieciešams izanalizēt iespēju veikt pārrēķinu.”

Kā Mernieks.lv pastāstīja konferences dalībnieki, izskanējuši arī citi, pavisam konkrēti ierosinājumi. Piemēram, ierosinājums uz topogrāfiskā plāna likt piezīmi ar robežlīniju precizitāti (piemēram, ierādītā robeža 20m, iemērītā 10cm); paredzēt, ka kadastra kartei ir tikai informatīvs raksturs; noteikt, ka, ja zemes gabalā veic projektēšanu, tad robežas obligāti jāiemēra instrumentāli; pirms būvdarbu uzsākšanas vienmēr uz objektu izsaukt mērnieku ne tikai būvasu nospraušanai, bet arī robežu apsekošanai (pat gadījumos, kad ēka atrodas zemes gabala vidū, nosacīti tālu no robežas).

Diskusijā piedalījās pārstāvji no Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas tehniskās universitātes. Ar saviem ziņojumiem uzstājās Rīgas Tehniskās universitātes docenti Māris Kaļinka un Mārtiņš Reiniks, Valsts zemes dienesta Kadastra un reģistru departamenta speciālisti Ilze Pauliņa un Viesturs Aigars, Mērniecības datu centra valdes priekšsēdētājs Kaspars Kojalovičs, sertificēts mērnieks Kaspars Kūkums un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras  direktora vietnieks Harijs Baranovs.

Papildināts (27.02.):

Valsts Zemes dienests izsūtījis savu kopsavilkumu par diskusijas rezultātiem:

Par topogrāfiskas uzmērīšanas datu (derīgi līdz 1 gadam),

kas savietoti ar kadastra datiem, izmantošanu:

-a) projektēšanas;

-b) būvniecības vajadzībām.

 Situācijas apraksts:

1. Topogrāfiskie dati šobrīd tiek iegūti un lietoti atbilstoši šodienas tehniskajām prasībām (ar GPS nosakot atbalstpunktus –un pārbaudot vietējo ģeodēzisko tīklu punktu precizitāti to atbilstībai valsts ģeodēziskajam tīklam.
2. Kadastra dati, kurus savieto ar iepriekš minētajiem topogrāfiskajiem datiem), iegūti laika periodā no 1992.-2012.gadam,- brīdī, kad īpašnieks pasūtīja kadastrālo uzmērīšanu,- ar dažādu precizitāti un atbilstību LKS-92 sistēmai:

2.1.  ar globālas pozicionēšanas palīdzību noteiktas robežpunktu koordinātas zemes vienībai pa visu perimetru (lauku apvidos) (1996.- 2012.)

2.2.  instrumentāli uzmērītām zemes vienībām no vietējā ģeodēziska tīkla vietējā koordinātu sistēmā (blīvi apdzīvotās vietās – pilsētas un ciemi) (1993.- 1996.):

2.3.  instrumentāli uzmērītām zemes vienībām no vietēja ģeodēziska tīkla punktiem1996-1999 g transformētam koordinātām (blīvi apdzīvotās vietās- pilsētas un ciemi)  (1997.- 2012.),

2.4.  brīvā koordinātu sistēmā uzmērītām zemes vienībām, kas ar GPS palīdzību iesieta LKS 92 sistēmā (blīvi apdzīvotās vietās- pilsētas un ciemi) (1994. – 1997.)

2.5.  ar ierādīšanas metodi noteiktās zemes vienības (lauku apvidus, ciemi)  (1992 -2007);

2.6.  ar globālas pozicionēšanas palīdzību noteiktas robežpunktu koordinātas zemes vienībai pa visu perimetru MK Noteikumi Nr. 1019. „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” (no 2012.)

 Ja topogrāfiskā uzmērīšana veikta atbilstoši jaunajiem topogrāfiskās uzmērīšanas noteikumiem (projektam), bet zemes vienības (īpašuma) robežas topogrāfiskās uzmērīšanas teritorijā uzmērītas atbilstoši „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem” Nr.1019. , nekādi papildus pasākumi nav nepieciešami. 

Diskusijas gaitā izvirzītie priekšlikumi:

 1)      Precizēt zemes vienības robežas  pirms būvniecības realizēšanas:

1. Robežas precizē visos gadījumos. Robežas precizē zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēts mērnieks.
2. Robežas precizē blīvi apbūvētās teritorijās vai plānojot apbūvi tuvu zemes vienības robežai atbilstoši būvniecības prasībām. Robežas precizē zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēts mērnieks.
3. Robežas precizē, veicot topogrāfisko uzmērīšanu. Precizēšanas rezultātā sagatavo  uzmērīšanas dokumentus.
4.       Robežas precizē zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēts mērnieks.
5.       Robežas precizē ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēts mērnieks, paplašinot viņa kompetenci un mainot sertificēšanas nosacījumus.

                                                            iii.      Jāizveido process, kā vienkārši aktualizēt NĪVKIS mērniecības procesā precizētās robežu koordinātes, iesniedzot iepriekš norādītos uzmērīšanas dokumentus.

2)        Būvniecības procesā:

1. Gadījumos, kad būves novietojums saistīts ar zemes vienības robežām, būvasis nosprauž sertificēts mērnieks.
2. Pie būvasu nospraušanas tiek pieaicināti pierobežnieki.
3. Pēc būves „0” cikla pabeigšanas veikt izpildmērījumus, nosakot būves faktisko novietojumu.

3)      Izsniedzot datus projektēšanai, norādīt kadastra robežu uzmērīšanas veidu un precizitāti.

4)       Izvērtēt, kādus kadastra datus lietderīgāk izsniegt topogrāfiskajai uzmērīšanai:

1. Izsniegt izlīdzināto kadastra karti.
2. Izsniegt mērniecības datni.
3. Pārsvarā izsniegt izlīdzināto kadastra karti, bet tikai atsevišķos gadījumos visu mērniecības datni.
4. Topogrāfiskajai uzmērīšanai papildus izsniegt arī vēsturiskos kadastra datus.
5. Izveidot atsauci, ka kadastra informācija ir informatīva.

5)     Paaugstināt mērniecības darbu kvalitāti.

1. Sertifikācijas centriem nodrošināt regulāru mērnieku kontroli.
2. Iesaistīt datu turētājus mērniecības darbu kvalitātes kontrolē.
3. Precizēt teritorijas ar vietējā tīkla problēmām.
4.       Izstrādāt procedūru, kā konstatēt teritorijas ar vietējā tīkla problēmām. Pēc iespējas ātrāk veikt tīklu izvērtēšanu. Iesaistīt studentus izpētē, veicot studiju darbus.
5.       Iesaistīt mērniekus, lai tie, konstatējot tīkla problēmas, ziņo par to pašvaldībai vai LĢIA.

                                                            iii.      Iesaistīt topogrāfisko datu turētājus vietējā tīkla datu pārraudzībā vai uzturēšanā.

1. Sakārtot Vietējo ģeodēzisko tīklu atbilstoši LĢIA izstrādātajām prasībām.
2.       Paredzēt līdzekļus pašvaldībām Vietējo ģeodēzisko tīklu sakārtošanai un noteikt izpildes termiņus.
3.       Organizēt informatīva kampaņu pašvaldību izglītošanai saistībā ar vietējo tīklu uzturēšanu.

6)    Pārrēķināt iepriekš noteiktās robežpunktu koordinātes un precizēt Izlīdzināto kadastra karti. (Nepieciešama katras zemes vienības uzmērīšanas datu individuāla pārrēķināšana, kas atsevišķās teritorijās vairs nav iespējama vietējā tīkla punktu iznīcināšanas rezultātā.)

1.       Katra pārrēķināmā teritorija jāizvērtē individuāli.
2.       Robežu pārrēķins jāveic pa vienotām teritorijām, piemēram, kvartāliem.

                                                            iii.      Veicot robežu pārrēķinu, jāsaglabā vēsturiskie dati.

7)      Veikt atkārtotu robežu uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem.