Šonedēļ Latvijas Kara Muzejā norisinājās ANO konference, kas bija veltīta globālās navigācijas satelītu sistēmām (GNSS). Konferenci organizēja ANO Kosmosa lietu pārvalde un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, un tajā piedalījās pārstāvji no gandrīz 30 valstīm.

Konferences ceturtdienas rīta sesija bija veltīta GNSS izglītības jautājumiem. Livia Nistor Lopatenco pastāstīja par Moldovas tehniskās universitātes aktivitātēm ģeodēzijas un GNSS jomā. Pašlaik universitātē mācās ap 16 000 studentu. 1995. gadā tajā ieviesa ģeodēziju, kartogrāfiju un topogrāfiju kā jaunas specialitātes, šobrīd jau māca arī daudz dažādas apakšdisciplīnas (GNSS, remote sensing, utt). Universitāte attīsta arī savu satelītu sadarbībā ar citu valstu izglītības un pētniecības institūcijām.

Ar konceptu par profesionālās izglītības lomu GNSS kā nacionālās infrastruktūras komponenta stiprināšanā iepazīstināja Renato Filjar no Horvātijas. Filjar uzsvēra, ka arvien vairāk nacionālās infrastruktūras tehnoloģisko un sociālekonomisko sistēmu kļūst atkarīgas no GNSS (drošības, finansu, navigācijas un citās nozarēs). Līdz ar to GNSS izglītība ir būtiska visas biznesa vides pārstāvjiem. GNSS izglītību būtu nepieciešams ieviest arī profesionālās, ne tikai akadēmiskās izglītības līmenī, apmācot tos, kuri ar to reāli strādās, lai nodrošinātos pret riskiem GNSS tehnoloģiju ekspluatācijā.

Tēmu par GNSS izglītību turpināja RTU pārstāvis Jānis Kaminskis, kurš runāja par šādas izglītības pievilcību jauniešu acīs (to ievērojami veicina sociālie tīkli un modernās web platformas kā Foursquare, Endomondo), tās attīstību RTU, pastāstīja par studentu izstrādātajiem zinātniskajiem darbiem par GNSS.

Nākamajā prezentācijā konferences jaunākais dalībnieks, students no Albānijas Enyk Shytermeja pastāstīja par Albānijas kā ES neietilpstošas valsts ceļu uz GNSS izglītības attīstību un iekļaušanos Galileo navigācijas sistēmā. Viņš uzsvēra, ka izglītības piedāvājums satelītu navigācijas jomā visā Eiropā joprojām ir nabadzīgs, bet nākotnē vajadzēs arvien vairāk speciālistu, tāpēc tiek attīstītas dažādas GNSS izglītības programmas, kā G-Train. Shytermeja iepazīstināja gan ar GNSS izglītības iespējām Albānijā (Tirānas politehniskais institūts), gan arī ar vispārējiem Albānijas ekonomikas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības pēdējo gadu rādītājiem. Prezentācijas nobeigumā viņš izteica cerību, ka arī Albānijā pēc iestāšanās ES varētu izvietot vienu Galileo zemes staciju.

Nākamā prezentāciju sadaļa bija veltīta GNSS aplikāciju praktiskajai pielietošanai. Michael Hornacek no Austrijas pastāstīja par GNSS iespējām augsnes mitruma noteikšanā dažādos pasaules reģionos, kā arī plūdu attēlojumam un kartēšanai. Problēma ar ūdens pieejamības izmaiņām kļūst aizvien aktuālāka saistībā ar klimata izmaiņām (daži reģioni kļūst sausāki, citi – mitrāki). Datus šīm vajadzībām pārsvarā piegādā satelīts „Sentinel-1”, tomēr Hornacek secina, ka automātiski veidotās plūdu kartes nav perfektas, nepieciešams tās papildināt interaktīvi ar interneta lietotāju palīdzību, kuri varētu pievienot informāciju, kas reāli novērojama konkrētajā teritorijā (pēc wikipēdijas principa).

Igaunijas pārstāve Karin Kollo prezentācijā iepazīstināja ar Igaunijas GNSS staciju tīkla attīstības vēsturi (kad un kur izveidotas stacijas) un pašreizējo darbību (GNSS datu plūsmas raksturlielumiem), savukārt Shfagat Abbas no Dānijas pastāstīja par Grenlandes ledāju masīvu novērošanu ar GPS, kā arī GRACE and ICESat tehnoloģiju palīdzību. Šie novērojumi liecina, ka ledus zudums ziemeļrietumu Grenlandē īpaši aktīvi sākās 2004. un 2005. gadā, kopš tā laika Grenlande katru gadu ledus kušanas dēļ paceļas uz augšu par 3 cm. Ēģiptes pārstāvis Ayman Mahrous savukārt prezentēja pētījumu par GNSS signāla anomālijām ekvatoriālā reģiona tuvumā, bet Ansis Klūga pastāstīja par GNSS ierīču precizitātes novērtējumiem statiskajā un dinamiskajā darbības režīmā. Azerbaidžānas delegāts Islam Ali-Zada iepazīstināja ar kompāniju Azercosmos, kas dibināta 2010. gada 3. maijā, lai būvētu un nogādātu kosmosā satelītus. Satelītu palaišanā izmanto GNSS un ar GNSS uztvērēju aprīkots satelīts spēj ieiet orbītā bez vadības no zemes. Pirmie Azercosmos satelīti tiks palaisti šāgada beigās.

Kalvis Salmiņš savukārt „cēla priekšā” prezentāciju par Rīgas ģeodinamiskās stacijas darbību, kuras viena no galvenajām funkcijām ir satelītu izsekošana. 2011. gadā stacija veikusi 150 nakšu novērojumus, reģistrējusi 1579 satelītu lidojumus. Rīgas stacija pēc precizitātes rādītājiem konkurencē starp daudzām citām, ārzemju stacijām, ierindojas apmēram pa vidu. Nākotnes plānos ietilpst jaunu GNSS uztvērēju (kas uztvertu visus 4 GNSS tīklus, ne tikai GPS) iegāde, SLR sistēmas uzlabojumi, stacijas infrastruktūras uzlabojumi.

Pēc prezentāciju sadaļas bija atvēlēts laiks diskusijām, aicinot klātesošos izteikt priekšlikumus par tālākas sadarbības attīstīšanu pēc šīs konferences. Daudz konkrētus ierosinājumus izteica Horvātijas pārstāvis Renato Filjar. Viņaprāt, viens no būtiskākajiem projektiem būtu GNSS laboratorijas Rijekā (Horvātijā) attīstīšana. Taču viņš rosināja organizēt arī studentu apmaiņas programmas, piemēram, vasaras nometnes, kur studenti un pasniedzēji satiktos un dalītos pieredzē. Tāpat, viņaprāt, būtu nepieciešams vieslektoriem doties ar vieslekcijām uz citu valstu universitātēm, tādējādi veicinot zināšanu apmaiņu. Vēl kā svarīgu Filjar atzīmēja Eiropas organizāciju un fondu sniegto projektu realizācijas iespēju izmantošanu. Citi klātesošie minēja, ka šādi pasākumi ir vērtīgi ar to, ka speciālisti sanāk kopā, viens otru iepazīst, uzzina, ko katrs dara utt. LĢIA pārstāvis Jānis Zvirgzds piebilda, ka šādas sanākšanas noder, lai atrastu jaunus sadarbības partnerus.

ANO GNSS konference Rīgā noslēdzās piektdien, kad tika izdarīts kopsavilkums par iepriekšējās dienās paveikto. Nobeiguma uzrunā LĢIA direktors Harijs Baranovs uzaicināja ārvalstu viesus uzkavēties Rīgā vismaz līdz sestdienai, lai piektdienas vakarā apmeklētu Muzeju Nakti, un jokojot piebilda, ka vispār jau vajadzētu palikt līdz nākamajai nedēļai, kad Latvijā sola +30 grādus.