Otrdien, 29. maijā Rīgas pilsētas būvvaldes un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās notika abu institūciju pārstāvju tikšanās ar Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar izmaiņām Rīgas domes ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas kārtībā no 1. jūnija, kas radušās sakarā ar SIA „Rīgas ĢeoMetrs” (RĢ) likvidēšanu.

Brīvais vai pusbrīvais tirgus?

Viens no mērnieku sabiedrībā vislielāko rezonansi radījušiem jautājumiem saistībā ar RĢ likvidāciju, ir jautājums par inženierkomunikāciju izpildmērījumu veikšanu, ko līdz šim Rīgas pilsētā veica tikai RĢ. Līdz ar uzņēmuma likvidāciju tika plānots, ka šis pakalpojums tiks nodots brīvajā tirgū un pašvaldība ar to vairs nenodarbosies. Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova pagājušā gada oktobrī portālam Mernieks.lv atzina, ka galvenie RĢ likvidēšanas iemesli ir „tas, ka uzņēmums veic pašvaldībai neraksturīgas funkcijas, kā arī tas nepārtraukti tiek dotēts no pašvaldības budžeta”. Lūgta precizēt, kas ir šīs „pašvaldībai neraksturīgās funkcijas”, A. Kononova rakstīja: „cik man šobrīd zināms, tie ir mērniecības pakalpojumi, kurus ierasti veic mērniecības uzņēmumi, nevis pašvaldības struktūras. Citu pašvaldību pieredze rāda, ka tos iepērk kā ārpakalpojumus.”

Mērniekiem labās ziņas ir tās, ka privātie pasūtītāji Rīgas pilsētā turpmāk varēs pasūtīt izpildmērījumus no ikviena mērniecības komersanta, kas Rīgā savus pakalpojumus piedāvā. Tātad mērniecības tirgus Rīgā ievērojami paplašināsies. Tomēr, saskaņā ar attīstības departamenta un būvvaldes otrdienas sanāksmē prezentēto Ģeotelpiskās informācijas aprites plānu Rīgā no 1. jūnija, ne visi izpildmērījumi tiks nodoti brīvajā tirgū. Pašvaldības objektos izpildmērījumus joprojām veiks pati pašvaldība – šī funkcija tagad nodota būvvaldes pārziņā, kas, kā prezentācijā minēts: „pašvaldības vajadzībām sagatavos izpildmērījumus (inženierkomunikāciju ģeodēzisko uzmērīšanu, sarkano līniju nospraušanu, kā arī ielu ar atjaunotajiem segumiem ģeodēzisko uzmērīšanu)”, kā arī „veiks izpildmērījumus patvaļīgas būvniecības gadījumos”.

Atbildot uz SIA „Ģeodēzists” vadītāja Aigara Ansberga jautājumu: „Vai visus Rīgas pilsētai piederošo infrastruktūras objektu izpildmērījumus turpmāk veiks būvvalde?”, būvvaldes pārstāve sacīja, ka pašvaldības organizācijām esot iespēja to pasūtīt arī mērniecības komersantiem. Tiesa gan, šāda iespēja ir tikai teorētiska. Diez vai kāda domes organizācija to izmantos, jo, pretstatā komersantiem, būvvalde izpildmērījumus veiks bez maksas.

No būvvaldes sniegtās informācijas arī izrietēja, ka Rīgas Domes Satiksmes departamenta objektu izpildmērījumus drīkstēs veikt tikai būvvaldes mērnieki, taču klātesošajiem nepalika skaidrs, kurā normatīvajā aktā tas ir noteikts.

No vienas puses, ir saprotama pašvaldības institūciju vēlme paturēt savā pārziņā pašvaldības objektu izpilduzmērīšanu, jo „Rīgas Ģeometrs” atstājis mantojumā atbilstošus speciālistus – sertificētus mērniekus, kuri to var darīt. No būvvaldes viedokļa pozīcija ir loģiska – kāpēc gan šos darbus nodot privātajiem, ja var tam paredzēto finansējumu apgūt iekšienē? Tomēr tas neatbilst ne A. Kononovas minētajai „citu pašvaldību praksei”, ne brīvā tirgus principam un nerunā par labu arī caurspīdīgam un maksimāli ekonomiskam nodokļu maksātāju naudas izlietojumam. Izsludinot šos darbus atklātos konkursos, pastāvētu iespēja, ka mērniecības komersanti tos piedāvā veikt par zemākām izmaksām nekā būvvalde. Lai pašvaldības objektu izpildmērījumos pastāvētu līdzvērtīga konkurence, būvvaldei būtu savi pakalpojumi jāpiedāvā nevis par velti, bet par cenu, kas pilnībā nosedz visas ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas un pašvaldības iepirkumu konkursos jāpiedāvā savas tāmes kopā ar citiem mērniecības komersantiem. Tad varētu redzēt, vai privātie to spēj piedāvāt lētāk, tādējādi ietaupot nodokļu maksātāju naudu, vai nē.

Neskaidrības ap izpildmērījumu kontroli

Būvvalde turpmāk veiks arī ģeodēzisko izpildmērījumu kontroli, lai nodrošinātu mērnieku darba kvalitātes uzraudzību. Šim nolūkam būvvalde lūdz informēt 5 dienas pirms inženierkomunikāciju darbu uzsākšanas. Paredzētā kārtība gan izraisīja klātesošajos mērniecības pārstāvjos jautājumus. Pirmkārt, nepalika īsti skaidrs, kam tas būtu jādara – būvuzņēmējiem/pasūtītājiem vai mērniekiem? Būvvalde atbildēja, ka, pirmkārt, tas būtu būvuzņēmēja interesēs, taču, protams, informēt varot arī mērnieki (vienlaikus pastāvot vienošanās, ka informēs arī inženierkomunikāciju turētāji). Vai šis informēšanas pienākums ir obligāts vai brīvprātīgs? Būvvaldes pārstāvji skaidroja, ka brīvprātīgs, to nevar uzlikt par obligātu, taču šāda sadarbība būtu nepieciešama visu interesēs. Gan pašvaldībai, gan mērniecības komersantiem, gan mērnieku sertificēšanas institūcijām vajadzētu sadarboties, lai paaugstinātu kopējo izpratni par mērniecības standartiem un nerastos smagas sekas par nekvalitatīvi veiktiem mērniecības darbiem būvniecības vai pilsētas uzturēšanas procesā, kas varētu nonākt līdz tiesas procesiem. Visbeidzot, mērnieku pārstāvji izteica šaubas par iespējamību šādu informēšanu ikreiz veikt paredzētajā 5-dienu-iepriekš termiņā, jo praktiskajā darbā bieži vien pasūtītājs/būvnieks tikai iepriekšējā dienā pasaka, kur būs atvērta tranšeja un jānotiek mērījumiem, īpaši lielo objektu gadījumos, uz kuriem jābrauc vairākkārt.

Kā cīnīties ar parakstu viltošanu?

Ja būvvalde turpmāk kontrolēs ģeodēziskos izpildmērījumus, tad attīstības departaments pārņēmis vēl vienu citu RĢ bijušo funkciju – augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas izsniegšanu, datubāzes uzturēšanu, topogrāfisko plānu pārbaudi un reģistrēšanu datu bāzē. Šeit garāku diskusiju izraisīja mērnieku organizāciju pārstāvju ierosinājums pašvaldībai sadarboties (pieņemot topogrāfijas saskaņošanai) tikai ar tām mērniecības firmām, kas ir Valsts Zemes dienesta reģistrā kā noslēgušas līgumu par sadarbību ar dienestu. Tas nepieciešams, lai novērstu tādus jau praksē konstatētus gadījumus, kad mērniecības komersanti krāpjas, liekot viltotus sertificēto mērnieku parakstus uz topogrāfiskajiem plāniem (vai uzrādot tādus sertificētus mērniekus, kas nemaz nav pieņemti darbā attiecīgajā komersantā). Uzskatāmākā iespēja pārliecināties, vai šis mērnieks tiešām strādā konkrētajā uzņēmumā, ir VZD sadarbības firmu saraksts, kur deklarēti arī to mērnieki, un Sertificēšanas biroju mājas lapā, kur, saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1011  „Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”, sertificētajam mērniekam ir jānorāda darba vieta.  Pašvaldības attīstības departamenta, kā arī būvvaldes  pārstāvji atteica, ka pašvaldībai nav tiesību nevienu dokumentu nepieņemt, ja uz šī dokumenta ir sertificēta mērnieka paraksts, pat apzinoties aizdomīgu situāciju, ka tas varētu būt viltots. Diskusija beidzās ar to, ka attīstības departamenta pārstāvis Gvido Princis tomēr solīja šo situāciju vēl padziļināti izpētīt un pārrunāt iespējamos risinājumus ar pašvaldības juristiem.

Kā novērst stāvēšanu rindās?

Vēl viens temats, kas izraisīja diskusiju, bija dokumentu iesniegšanas process un nepieciešamība pāriet uz elektronisko pakalpojumu sistēmu. SIA „Merko” valdes priekšsēdētājs Uldis Mežulis ierosināja, ka līdz brīdim, kad tiks ieviesti e-pakalpojumi, mērnieku dokumentu iesniegšanas vajadzībām varētu deleģēt atsevišķu apkalpojošo cilvēku vai ieviest atsevišķu numuru secību, tādējādi nodalot mērniekus no kopējās cilvēku plūsmas (kā minēja klātesošie, patlaban mērniekiem nākas stāvēt rindās līdz pat 45 minūtēm, lai vienkārši atstātu dokumentu). Uz to būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs atbildēja, ka vēlme pēc atsevišķa numura vai sava apkalpojošā cilvēka esot ikvienas sfēras pārstāvjiem, un aicināja nākt laikos, kad būvvaldes klientu apkalpošanas centrs ir mazāk noslogots („sastrēgumstundas” esot pirmdienu un ceturtdienu pēcpusdienas laikā no 14-tiem līdz 18-tiem, kad labāk nevajadzētu nākt; savukārt daudz mazāks noslogojums ir otrdienās, trešdienās (kā arī pirmdienās un ceturtdienās no 18 līdz 19tiem)), kā arī solīja, ka darbu sāks vēl viens klientu apkalpošanas darbinieks, līdz ar to bažas par rindām varbūt neizrādīsies tik pamatotas.

Daudzu tikšanās laikā pārrunāto procesuālo nepilnību risinājums varētu būt uz e-parakstu balstīta elektronisko pakalpojumu ieviešana pašvaldības organizācijās, taču pagaidām nav skaidrs, kad tāda varētu tikt ieviesta. Attīstības departamenta vadītājs G. Princis uz jautājumu, kad departamentā varētu tikt ieviests e-paraksts, atbildēja: „Pagaidām nē”.

Cerību stars nākotnei

Sapulces nobeigumā tās dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka daudzas aizsāktās tēmas būs jāturpina diskutēt jau pēc divām nedēļām, nākamajā kopīgajā sanāksmē, kad būs redzamas iepriekš neapzinātās problēmas. Sapulcē klātesošie mērniecības nozares pārstāvji (Aigars Ansbergs, Andis Strēlis, Juris Vītols, Mārtiņš Rutkovskis un Uldis Mežulis) pauda viedokli, ka „kopumā situācija tomēr kļuvusi labāka, jo daļa no izpildmērījumiem Rīgā ir parādījušies tirgū, un ir parādījies cerību stars arī nākotnei. No attīstības departamenta un būvvaldes ir saklausāma vēlme uzlabot darbību un svarīgi, ka ir aizsākusies diskusija. Ja pašvaldības institūcijas ieklausīsies nozares profesionāļu viedoklī, tad arī iznākums būs labāks”.

Ikars Kubliņš

Ar Rīgas domes sagatavoto prezentāciju par Ģeotelpiskās informācijas aprites pakalpojumu sniegšanas kārtību Rīgā no 1. jūnija varat iepazīties šeit.