Mērnieka darbs Dānijā un Zviedrijā

Septembra sākumā Valsts zemes dienesta speciālistiem bija iespēja doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Kopenhāgenu (Dānijā) un oktobra sākumā uz Jēvli (Zviedrijā) Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” (Nordic-Baltic Mobility Programme Public Administration) ietvaros. Braucienu laikā bija iespēja iepazīties ar Dānijas un Zviedrijas e-pārvaldības sistēmu uzbūvi, pieredzi robežu strīdu risināšanā un citos jautājumos. Ar vērtīgākajām atziņām piedāvājam iepazīties arī portāla mernieks.lv lasītājiem.

Dānijā ekskluzīvās tiesības veikt kadastrālās uzmērīšanas darbus ir sertificētiem mērniekiem no privātām kompānijām, savukārt Zviedrijā visi mērnieki ir vai nu valsts, vai pašvaldību darbinieki. Neskatoties uz šīm atšķirībām, abās valstīs mērnieka darbs ir ļoti augstu novērtēts un prestižs – viņiem ir iespēja pieņemt lēmumus pēc būtības gan robežstrīdu, gan arī citos gadījumos, turklāt tie ir juridiski saistoši.

Dānijā mērnieku licencēšanu veic Dānijas nacionālā mērniecības un kadastra aģentūra (KMS). Licenci var iegūt, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

jābūt Dānijas pilsonim;
jābūt pilngadīgam un bez aizbildniecības;
nevar sevi deklarēt par bankrotējušu;
jābūt ieguvušam maģistra grādu Ālborgas universitātē, mērnieka specialitātē;
pēc universitātes beigšanas jāstrādā privātā uzņēmumā un jāiegūst pieredze kadastrālajā uzmērīšanā ne mazāk kā 3 gadus cita, jau licencēta mērnieka uzraudzībā vai arī jāstrādā Dienvidjitlandes, Kopenhāgenas vai Fredriksbergas pašvaldību kadastra institūcijās (šis noteikums attiecas uz laika posmu pirms 2008.gada, kad Dānijā izveidoja vienu vienotu kadastru).

Dānijā zemes kadastrālās uzmērīšanas regulējums nav tik detalizēts kā Latvijā – mērniekiem ir dota iespēja savā darbībā pieņemt lēmumus pēc būtības (protams, ievērojot regulējumu) – viņi skaidri saprot savu darbu, tā mērķi un vajadzīgo rezultātu, uzsver KMS pārstāvis Anders Gai Lassen. Viņš norāda, ka mērniekiem konsultācijās nesniedz konkrētas formulas un nedod konkrētus risinājumus, jo katru gadījumu jāapdomā un jāizlemj mērniekam (faktiski netiek pielietoti šabloni, katra situācija ir īpaša un tāpēc nepieciešams vērtēt, domāt un sasniegt pareizo rezultātu).

Mērnieka viedoklis, tajā skaitā robežu strīdos, ir uzticams un neapstrīdams – mērniekam Dānijā ir ļoti augsta reputācija, kas panākta ar profesionālu komunikāciju ar klientiem, augsto darbu kvalitāti, zināšanām un izpratni par veicamo darbu un spēju atrisināt sarežģītas situācijas.Savukārt Zviedrijā kadastrālās uzmērīšanas darbus veic lielāko pašvaldību mērnieki vai arī Zviedrijas kadastra, kartogrāfijas un zemes grāmatas iestādes – „Lantmäteriet” darbinieki, tātad – tikai valsts un pašvaldību sektorā strādājošie mērnieki. Līdz ar to nav nepieciešama ne mērnieku sertificēšana, ne arī virkne citu procesu, piemēram mērnieku uzraudzība. Sākot mērnieka karjeru, kandidātiem jābūt ieguvušiem 1.līmeņa augstāko izglītību ģeodēzijā, jurisprudencē vai ekonomikā, tālāk katru pretendentu individuāli, atkarībā no priekšzināšanām, trīs līdz piecu gadus apmāca „Lantmäteriet” speciālisti. Arī Zviedrijā robežu strīdus risina mērnieki, kuru pieņemtiem lēmumiem ir juridisks spēks.

Šāda prakse gan Zviedrijā, gan Dānijā ir iespējama divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, mērnieki ir iemantojuši sabiedrības uzticamības personas statusu ar augstu darba kvalitāti un kompetenci. Otrkārt, mērniekiem ir spēcīga juridisko zināšanu bāze, kas komplicētos robežu strīdu gadījumos ļauj pieņemt saistošu un tiesisku lēmumu. Līdz ar to mērnieki vairs nav tikai tehniskie speciālisti.

Jāatzīmē arī ziemeļvalstu mērnieku prakse robežpunktu ierīkošanā apvidū. Robežzīmes vienmēr un visos gadījumos nostiprina mērnieks, neatkarīgi no gadalaika un apvidus. Gan Dānijā, gan Zviedrijā ir noteikta parauga robežzīmes, kas nodrošina to viennozīmīgu atpazīstamību.

Tiekoties gan ar dāņu, gan ar zviedru speciālistiem nepaliek nepamanīta lielā atbildības sajūta par godājamo profesiju, ko Valsts zemes dienests novēl izkopt arī visiem Latvijas sertificētiem mērniekiem!