Vakar, 1. novembrī, Latvijas Mērnieku biedrības organizētajā sanāksmē, kas bija veltīta pārejai uz Eiropas Vertikālo augstumu sistēmu (EVRS) un iespējamām neskaidrībām ap to, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvji Harijs Baranovs un Ivars Aleksejenko centās sniegt atbildes uz publikas jautājumiem. Sanākušos vienoja bažas, ka jaunās augstumu sistēmas ieviešana radīs dažādus pārpratumus un jucekli, tikai vēl pastiprinot jau pastāvošās problēmas topogrāfisko datu jomā (ar augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas specifikāciju). Sanāksme tomēr nedeva konkrētu atbildi uz jautājumu, kā tiks nodrošināts, lai visi daudzie un dažādie datu izmantotāji būtu informēti un kompetenti par pāreju uz jauno augstumu sistēmu un tiktu maksimāli izslēgts pārpratumu un kļūdu risks.

Pēc I. Aleksejenko prezentācijas ar pamatojumu, kāpēc pāreja uz Eiropas vertikālo augstumu sistēmu ir nepieciešama, Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve kontekstā ar pašlaik neatrisinātajām problēmām ar ADTI jautāja, vai uz EVRS paredzētais pārejas termiņš (1. aprīlis) ir diskutējams un varētu tikt pārcelts? Iespējams, labāk pašreizējā situācijā būtu nogaidīt, lai neizraisītu vēl lielāku haosu. H. Baranovs sniedza atbildi, ka neesot “īpaši daudz laika ievilkt ar pāreju uz jauno augstumu sistēmu”, tomēr solīja, ka problēmu gadījumā datuma maiņu varot apsvērt.

Tas, ka 1. aprīlis tiešām varētu arī nebūt jaunās augstumu sistēmas ieviešanas datums, seminārā vēlreiz izskanēja saistībā ar jautājumu, kad un kādā veidā EVRS sistēma tiks padarīta oficiāla, nostiprinot to Latvijas normatīvajos aktos. Izrādās, ka likumdošanas jomā saistībā ar pāreju uz EVRS ir vēl daudz neizdarīta, ko diez vai izdosies paspēt līdz 1. aprīlim.

RTU docents Mārtiņš Reiniks norādīja uz nepieciešamību izstrādāt valstiska mēroga normatīvo regulējumu, lai definētu konkrētas atbildības sfēras (būvvalžu, projektētāju, būvnieku, pašvaldību, utt) darbam jaunajā augstumu sistēmā. Ar skaidrošanu semināros nepietiks, jo ne visus dažādo nozaru pārstāvjus, kas gan elektroniskā, gan papīra formātā lieto topogrāfiskos datus, būs iespējams šādi informēt. H. Baranovs atklāja, ka LĢIA apsver iekļaut uz jauno kārtību attiecināmas normas topošajā Būvniecības likumā, un aicināja LMB sadarboties ieteikumu izstrādē. Jebkurā gadījumā – pāreja uz jauno augstumu sistēmu varēšot notikt tikai vienlaikus ar attiecīga tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā. Auditorijā izskanēja viedoklis, ka papildus ir nepieciešama arī ļoti plaša informatīvā kampaņa, lai maksimāli daudzus topogrāfisko datu lietotājus informētu par pārejas faktu un tās implikācijām.

Seminārā turpinājās diskusijas jau par konkrētiem jautājumiem un piemēriem, kāda varētu būt nesagatavotas pārejas uz EVRS ietekme uz datu apriti valstī. Viens no aspektiem, kas izpelnījās plašu uzmanību, bija jautājums par to, kā pēc pārejas uz EVRS izvairīties no iespējamajiem pārpratumiem ar abu augstumu sistēmu datu sajaukšanu, jo augstumu starpības būs nelielas (15 cm) un tāpēc nespeciālistiem grūti pamanāmas. Vairāki klātesošie pauda uzskatu, ka mērniekiem problēmas tas neradīšot, taču datu uzturētāji, inženierkomunikāciju turētāji, projektētāji, pašvaldību darbinieki abu augstumu sistēmu datus varētu arī neprast atšķirt.

Piemēram, projektētāji, kuri mēdz izmantot datus no dažādiem avotiem, var nepamanīt, ka divos dokumentos ir dažādas augstumu sistēmas (vecā un jaunā). Tāpat inženierkomunikāciju turētāji (īpaši lauku rajonos) topogrāfijas saskaņošanas procesā varētu neuzticēties mērniekiem, ka to sniegtā (jaunajā sistēmā konvertētā) koordinātu informācija ir pareiza, ka datu nesakritība nav mērnieka kļūdas rezultāts. Izskanēja bažas arī par iespējamām mērnieku kļūdām, piemēram, pārrēķinot augstumus jau uz EVRS pārkonvertētiem datiem, domājot, ka tie ir vēl BAS-77 sistēmas dati. “Mērniecības datu centra” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kojalovičs ieteica šo problēmu risināt, sadarbībā ar VZD izveidojot īpašu apzīmējumu jaunajiem (transformētajiem) augstumu datiem, lai varētu tos atpazīt kā EVRS sistēmā esošus. H. Baranovs sacīja, ka šīs problēmas atrisināšana ir tehnisks jautājums. Iespējams, vienkāršākais risinājums varētu būt – vienoties par atzīmes izdarīšanu failu nosaukumos.

Diskutēts tika arī par to, kur vajadzētu uzglabāt transformācijai paredzēto programmu – izskanēja ierosinājums, ka tai vajadzētu būt izvietotai uz jaudīga servera un pieejamai LĢIA mājaslapā. H. Baranovs atzina, ka šī pakalpojuma serviss var tikt uzglabāts jebkur, galvenais, lai tas darbojas un tiek izmantots. Problēmas programmas uzturēšanai LĢIA mājaslapā varētu rasties gadījumos ar nestandarta planšetēm, jo servera iestatījumi šādos gadījumos nepieļautu elastību.

Semināra noslēgumā tika nonākts pie atziņas, ka arī pāreja uz EVRS nebūt nav ilgtermiņa risinājums Latvijas augstumu precizitātes uzturēšanai, jo zemes garozas kustību rezultātā augstumi turpinās mainīties un pēc 20-30 gadiem, visticamāk, tiks diskutēts atkal par jaunas datu transformācijas nepieciešamību.

Svarīgi, lai pāreja uz EVRS nenotiktu nesagatavota un sasteigta, un neatkārtotu tās pašas kļūdas, kas pieļautas jaunās ADTI specifikācijas un resursu datņu ieviešanā. Pretējā gadījumā labi iecerētā rezultāta vietā būs haoss datu sistēmās, kad daļa datu lietotāju zinās par pāreju un augstumu pārrēķināšanu, daļai par to nebūs ne jausmas, bet ar datiem strādās un apmainīsies gan vieni, gan otri. Lai tā nenotiktu, nepieciešams gan izstrādāts normatīvais regulējums, gan plaša informatīvā kampaņa un skaidrojošais darbs (ne tikai mērnieku auditorijai), gan arī vēlme ieklausīties nozares speciālistu viedokļos un ieteikumos.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv